Lai cīnītos ar telefonkrāpniecību, plāno noteikt priekšapmaksas karšu obligātu reģistrāciju

Vienlaikus regulējumā paredzēts noteikt, ka zvani par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, tiek novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112.

SIM kartes izmanto krāpniecībā

Patlaban Elektronisko sakaru likums neparedz galalietotājam pienākumu sniegt savus personas datus, ja tas iegādājas mobilo sakaru priekšapmaksas (SIM) karti.

Valsts policija (VP) konstatējusi, ka personas, plānojot un veicot noziedzīgas darbības, tai skaitā telefonkrāpniecību, kam ir tendence pieaugt, bieži izmanto SIM kartes.

Atbilstoši VP datiem no visiem izmeklēšanā esošajiem noziegumiem vidēji 30% gadījumu tiek lietotas nereģistrētas SIM kartes.

Vienlaikus ir novērots: jo nopietnāks noziegums tiek plānots un izdarīts, jo aktīvāk noziedznieki izmanto nereģistrētas SIM kartes. Visizplatītākā joma, kurā tiek lietotas nereģistrētas SIM kartes, ir krāpšana. VP, analizējot datus, secinājusi, ka reģistrētajos noziedzīgajos nodarījumos, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 177.¹ panta, izplatītākais krāpšanas veids ir “vikšķerēšana” jeb tālruņa zvanu uzbrukumi un krāpšana, kas veido aptuveni 79% no visām analizētajām krāpšanām.

Ņemot vērā draudus, kas radušies ģeopolitisko pārmaiņu dēļ, SIM karšu datu reģistrācija ir aktuāla arī valsts drošības stiprināšanas jautājumu risināšanā, anotācijā uzsver likumprojekta autore – Iekšlietu ministrija.

Priekšapmaksas karšu obligāta reģistrācija

Lai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu efektīvāku novēršanu, uzlabotu izmeklēšanu, kā arī novērstu draudus valsts drošībai un kritiskajai infrastruktūrai, nepieciešams noteikt priekšapmaksas karšu obligātu reģistrāciju, uzskata Iekšlietu ministrija.

Regulējuma autori ierosina papildināt Elektronisko sakaru likuma 19. panta pirmo daļu ar jaunu normu, nosakot, ka elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, slēdzot elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu, no priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja pieprasīt tā identifikācijas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai identifikācijas kodu, vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi.

Elektronisko sakaru likumu plāno papildināt ar jaunu regulējumu, paredzot, ka elektronisko sakaru komersantam ir pienākums saglabāt datus par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, tirdzniecības vietu, kurā tirdzniecības komersants (reģistrācijas numurs un adrese) pakalpojumu nodevis priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam, un mobilo sakaru priekšapmaksas kartes numuru.

Regulējumā iecerēts noteikt, ka elektronisko sakaru komersantam nav tiesību sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu nereģistrētam priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam.

Par priekšapmaksas pakalpojuma sniegšanu, nereģistrējot priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, tirdzniecības vietu, kurā tirdzniecības komersants pakalpojumu nodevis priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam, vai mobilo sakaru priekšapmaksas kartes numuru, paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no 280 līdz 1000 eiro.

Nav datu, cik ir nereģistrētu SIM karšu

Iekšlietu ministrijas rīcībā nav datu, cik daudz tirgū tiek lietots nereģistrētu SIM karšu. Gan LMT, gan “Tele2 Latvia” attiecīgie dati ir konfidenciāla informācija. “Tele2 Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis vien atklāj, ka “Zelta Zivtiņa”, kas ir kompānijas priekšapmaksas karte, aizņem aptuveni 60% no Latvijas priekšapmaksas karšu tirgus, bet “Tele2” tīklā tā ir pārliecinoši mazākā tirgus daļa.

Savukārt “Bite Latvija” priekšapmaksas tālruņu kartes šobrīd aktīvi lieto ne vairāk kā 5000 nereģistrēto lietotāju, zina teikt uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika.

O. Fīrmanis norāda, ka priekšapmaksas karšu segments vēl joprojām ir būtisks mobilo sakaru pakalpojumu lietotājiem, kuriem ir zemi ienākumi, senioriem un cilvēkiem reģionos. Turklāt priekšapmaksas kartes ir ērti pieejamas mazumtirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās, pastā, kas ir svarīgi cilvēkiem reģionos.

“Saprotams, ka birokrātiska reģistrācija sarežģītu iegādi, jo patlaban priekšapmaksas kartes var iegādāties tirdzniecības vietās – ne tikai pie mobilo sakaru operatora. Samazinoties tirdzniecību vietu skaitam, tas var negatīvi ietekmēt cilvēkus ar zemākiem ienākumiem reģionos, kuri galvenokārt izmanto konkrēto mobilo sakaru pakalpojumu veidu,” apgalvo “Tele2 Latvia” pārstāvis.

Ne visās dalībvalstīs ir noteikta reģistrācija

Mobilo sakaru operatorus apvienojošās asociācijas GSMA (Global System for Mobile Communications Association) dati atspoguļo, ka pasaulē pieaug valstu skaits, kuras piemēro SIM karšu obligātu reģistrāciju, – 2021. gadā to ir darījušas 157 pasaules valstis.

Turpretī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs SIM karšu reģistrācija netiek piemērota Nīderlandē, Īrijā, Dānijā, Portugālē, Somijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Kiprā, Slovēnijā, Rumānijā un Horvātijā. SIM karšu obligāta reģistrācija kopš 2025. gada 1. janvāra noteikta Lietuvā.

Uz jautājumu, vai priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija nevarētu būt “piliens jūrā” telefonkrāpniecības apkarošanā, ja citās ES dalībvalstīs tādas turpina pārdot, Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jansone atbild, ka ministrijas iniciatīvas pamatā ir drošības aspektu kopums, kas ir ne tikai telefonkrāpniecība.

“Minētais kļuvis aktuāls, arī ņemot vērā, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir mainījusies vispārējā drošības situācija valstī un Eiropā. Reģistrēt SIM kartes nacionālā līmenī ir būtiski, jo ikviens papildu sarežģījums, ko radām, piemēram, telefonkrāpniekiem, var palīdzēt novērst nozieguma izdarīšanu,” akcentē G. Jansone.

“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pasaulē pieaug valstu skaits, kuras piemēro SIM karšu obligātu reģistrāciju. Pašreiz ES līmenī tiek diskutēts par vienotu regulējumu SIM karšu obligātai reģistrācijai. Prezumējot, ka nākotnē visām ES dalībvalstīm tiks noteikts pienākums reģistrēt priekšapmaksas karšu lietotājus, Latvija būtu starp tām, kas minēto jau ir ieviesušas.”

Jāievieš visā ES mērogā

“Ja tiek apsvērta priekšapmaksas karšu reģistrācija, svarīgi par to runāt ES mērogā, citādi reģistrācija kļūst par birokrātisku procedūru, kas var nesasniegt iecerēto rezultātu,” saka O. Fīrmanis. “Proti, gandrīz pusē ES dalībvalstu reģistrācija nav ieviesta, un būtiski panākt, ka visas attiecīgās valstis to izdarītu teju vienlaikus. Ja tas netiek panākts, pastāv risks, ka krāpnieki priekšapmaksas kartes vairumā nopērk Igaunijā vai Somijā, kur nav reģistrācijas, un bez problēmām tās izmanto Latvijā.”

O. Fīrmanis uzsver, ka priekšapmaksas karšu datus līdz zināmai robežai var izsekot, tādēļ vairākas ES dalībvalstis nav ieviesušas obligātu reģistrāciju.

Gan O. Fīrmanis, gan LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis norāda: ieviešot reģistrāciju, jārēķinās – palielinās risks, ka krāpnieki var pārcelties uz digitālo vidi un izmantot citus krāpniecības veidus, kur izsekošana un notveršana kļūst vēl sarežģītāka. Kā piemērs minams “spūfings” jeb viltus zvani no ārvalstu numuriem, uzdodoties par Latvijas numuriem. Tāpat aktivitātes var veikt, izmantojot mobilās lietotnes un sociālos medijus, kam der “Wi-Fi” pieslēgums u. c.

“Ja palūkojamies uz Lietuvas pieredzi, tur šobrīd populāri kļūst internetā tirgot jau aktivizētas priekšapmaksas kartes, kas norāda, – reģistrācija nav panaceja krāpniecības novēršanai,” atklāj O. Fīrmanis.

Operatori atgādina, ka jau kādu laiku ir slēgta iespēja aktivizēt priekšapmaksas kartes ārpus Latvijas, kas samazina risku tās lietot krāpniecības nolūkos. Tāpat operatori investējuši līdzekļus drošības risinājumos, kuri apgrūtina krāpnieku darbību, proti, tiek bloķēti zvani, īsziņas, aizdomīgas saites, viltus tīmekļvietnes u. c.

Iestājas par ilgāku pārejas periodu

V. Jalinskis iebilst pret pārejas noteikumu stāšanos spēkā 2026. gada 1. jūlijā. “Nepieciešams samērīgs pārejas periods, tas ir, vairāki gadi no regulējuma spēkā stāšanās dienas. Minētais vajadzīgs ne tikai operatoriem, bet arī tirdzniecības vietām, jo būs jāievēro visi nosacījumi, lai nepārkāptu personas datu regulu, – jāinvestē līdzekļi esošo sistēmu pielāgošanā vai jaunu izstrādē, jānodrošina personas datu droša uzglabāšana un apmaiņa starp operatoriem un tirdzniecības vietām utt.,” uzskaita LMT pārstāvis.

Likuma grozījumos netiek noteikts, vai un kā risināma esošo SIM karšu lietotāju reģistrācija, jo priekšapmaksas pakalpojumus Latvijā izmanto vairāki simti tūkstošu cilvēku, piebilst V. Jalinskis.

Gada laikā bloķēti pusotrs miljons zvanu

Turpretī “Bite Latvija” akcentē, ka jebkura iniciatīva krāpniecisko darbību apkarošanai ir atbalstāma. Aizvadītā gada maijā uzņēmums sāka bloķēt krāpnieku zvanus “Bite Latvija” tīklā, un līdz šim bloķēti vairāk nekā pusotrs miljons zvanu.

“Ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais fokuss ir uz pastāvīgajiem balss pieslēgumiem, mobilo sakaru pakalpojumiem, mājas un optisko internetu, “Go3” televīziju un integrētiem IKT risinājumiem biznesa klientiem, priekšapmaksas kartes nav “Bite Latvija” primārais pakalpojums un netiek aktīvi popularizētas. Tāpēc priekšapmaksas karšu lietotāju reģistrācija būtisku ietekmi uz kopējo klientu skaitu vai uzņēmuma darbību neradīs,” prognozē K. Mennika.

Aktualizē numuru 112

Latvijā pastāv vairāki tālruņa numuri, uz kuriem iedzīvotāji var zvanīt ārkārtas situācijās un lūgt palīdzību: 110, 112, 113, 114, 115, 67075616. Zvanot uz numuru 112, tiek reaģēts uz ugunsgrēkiem un ar glābšanu saistītiem gadījumiem vai arī zvanu pāradresē citiem dienestiem – Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, “Latvijas gāzes” avārijas dienestam, AS “Sadales tīkls”, SIA “Rīgas ūdens” u. c.

Lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka turpmāk visus zvanus par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, saņems vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112, likumprojekts paredz attiecīgi precizēt Elektronisko sakaru likuma 61. panta 1. punktu.

Vienlaikus numuri 01 un 02 ir zaudējuši savu aktualitāti un izslēgti no ārkārtas palīdzības dienestu numuru saraksta.