“Narkotisko lācīšu” popularitāte ietekmē arī finanšu un muitas noziegumu pieaugumu Latvijā

Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kas iepriekš darbojās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sastāvā, ar 2026. gada 1. janvāri kļuva par jaunu tiešās pārvaldes iestādi – Nodokļu un muitas policiju (NMP). Mainījusies arī resoriskā piederība, proti, NMP tagad darbojas iekšlietu ministra pārraudzībā. Kādi ir ieguvumi no šādas reformas?

Par NMP izveidi diskutēja visu aizvadīto gadu. Vispirms bija paredzēts to atstāt Finanšu ministrijas pārraudzībā. Tāpat notika diskusijas arī par to, vai vispār veikt reorganizāciju.

Rezultātā ir izveidota jauna neatkarīga tiesībaizsardzības iestāde, kas operatīvās darbības un izmeklēšanas kapacitātes ziņā ir otra lielākā valstī. NMP izmeklē apmēram 6% no visiem noziegumiem, kas tiek izdarīti Latvijā, bet aptuveni 92% – Valsts policija. Savukārt atlikušos 2% izmeklē pārējās tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, Valsts robežsardze, Iekšējās drošības birojs u. c.

Svarīgākais, veicot reformu, bija, lai iestādes darbībā tiktu nodrošināta pēctecība un nepārtrauktība, jo ir ierosināti kriminālprocesi, strādā izmeklētāji, ir saistoši noteiktie kriminālprocesuālie termiņi aizturētajiem un arestētajiem cilvēkiem. Tādēļ būtiski bija neradīt haosu. Tas arī izdevās – nekādu pārrāvumu darba pienākumu veikšanā nebija. Jau 1. janvārī NMP policisti izbrauca uz notikuma vietām, tika ierosinātas pirmās krimināllietas.

NMP nodošanai iekšlietu ministra pārraudzībā ir savi plusi, jo Iekšlietu ministrija ir noziedzības apkarošanas politikas veidotāja. NMP kopā ar Valsts policiju varētu izstrādāt vienotu politiku cīņai ar organizēto noziedzību, kā arī noziedzības apkarošanai kopumā.

Iekšlietu ministrijas pakļautībā darbojas arī Valsts robežsardze. Robežšķērsošanas un muitas kontroles punktos plecu pie pleca strādā robežsargi un muitnieki. Līdz ar to sadarbība starp iestādēm, kas pakļautas dažādiem resoriem, jau šobrīd pastāv, un tā ir nozīmīga. Turklāt Valsts robežsardze ir arī izmeklēšanas un operatīvās darbības subjekts, kas izmeklē noziedzīgus nodarījumus savas kompetences jomā. Tas daļēji var pārklāties ar NMP izmeklējamajām lietām.

Līdz ar NMP iekļaušanos iekšlietu sistēmā būs iespējams kopīgi risināt tiesībaizsardzības iestāžu apgādes jautājumus, vienādot bruņojuma un munīcijas iegādi. Arī ģeopolitiskās situācijas kontekstā svarīgi, lai kopā ar citām tiesībaizsardzības iestādēm būtu viens mehānisms Iekšlietu ministrijas sistēmā.

Kādi varētu būt riski?

Lai nepieļautu NMP kapacitātes mazināšanos, būtiski nodrošināt informācijas pieejamības saglabāšanu iepriekšējā līmenī, tostarp attiecībā uz informāciju, kas ir nodokļu administrācijas rīcībā. Tiesa, veidojot jauno iestādi, ārējos normatīvajos regulējumos ir noteikts, ka NMP ir visas līdzšinējās tiesības iegūt un apstrādāt informāciju, kas ir VID rīcībā.

Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai veiktu analītisko darbu un atklātu noziedzīgus nodarījumus. Minētais ir kritisks jautājums, ko nedrīkst skart, respektīvi, nedrīkst samazināt informācijas apjomu, kas NMP varētu būt pieejama. Tas radītu risku mūsu darba efektivitātei.

Kāpēc NMP tik būtiska ir informācija no VID datubāzēm?

Šāda informācija NMP vienmēr ir bijusi nozīmīga. Ja runājam par nodokļu un muitas lietām, svarīgi būt lietas kursā par aktuālajām noziegumu un citu pārkāpumu tipoloģijām muitas un nodokļu jomā, profilēšanas indikatoriem, uz kuru pamata tiek novērtēta nodokļu maksātāju uzvedība. Bez attiecīgajiem datiem ir grūti prognozēt noteiktus riskus un nav iespējams izdarīt objektīvus secinājumus.

Tādējādi mēs zaudētu zināšanas, kas līdz šim ir bijušas. Tas savukārt traucētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un ietekmētu NMP spējas tos atklāt un novērst.

Noziegumi nodokļu un muitas jomā ir diezgan specifiski un sarežģīti. Vienlaikus tie sasaucas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo pastāv dažādas shēmas, kā legalizēt “netīro” naudu.

Apstrādājot un analizējot VID rīcībā esošo informāciju, iespējams secināt konkrētas lietas. Bez tām atklāt noziedzīgus nodarījumus praktiski būtu neiespējami.

Tomēr tie ir tikai teorētiskie riski – praksē nekas neliecina, ka tie varētu iestāties. Turpinām sadarboties, jo valstiski mūsu mērķi joprojām ir kopīgi un, tikai apvienojot mūsu zināšanas, pieredzi un spējas, varam aizsargāt Latviju un Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu.

Nodokļu un muitas policijas likums nosaka: “Nodokļu un muitas policijas funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.” Kādas ir jūsu prioritātes, stājoties jaunajā amatā? Kam patlaban jāpievērš pastiprināta uzmanība nodokļu un muitas jomā?

Mana prioritāte tagad ir pārmaiņu vadība. Kas cilvēkos rada satraukumu? Neziņa par savu nākotni. Pārmaiņu vadība ir ļoti svarīga, t. i., nomierināt kolektīvu un kā galveno vērtību noteikt darbiniekus, lai ikviens no viņiem varētu strādāt, saglabājot labbūtību. Tad, pildot savus pienākumus, darbinieks radīs atdevi sabiedrības labā, izmeklējot noteiktas krimināllietas.

Protams, būtiska ir pēctecības nodrošināšana un NMP integrācija Iekšlietu ministrijas struktūrās. Viens no galvenajiem jautājumiem ir slodzes, kā arī sadarbības veidošana gan ar prokuratūru, gan citām iestādēm, lai prioritizētu noziedzīgus nodarījumus, kurus izmeklējam.

Tā kā pēdējos gados NMP ierosina arvien vairāk kriminālprocesu, ir augusi slodze izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem.

Ar līdzīgu problēmu saskaras Valsts policija. Proti, izmeklējamo lietu skaits uz vienu izmeklētāju sasniedz diezgan lielus apjomus, kas, iespējams, var kaitēt izmeklēšanas kvalitātei.

Līdz ar to viena no prioritātēm ir sakārtot izmeklēšanas darba kapacitāti un tā kvalitāti – jāceļ izmeklētāju kompetence. Te redzu sadarbību ar Valsts policijas koledžu. Tas viss kopā veicinātu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu.

Bieži vien runājam par pašu izmeklēšanu, bet nepelnīti ēnā paliek operatīvais darbs, bez kura izmeklētājs viens pats atklāt noziegumu praktiski nav spējīgs. Tāpēc noteikti jāpaaugstina arī operatīvā darba kapacitāte.

Vai finanšu un muitas noziegumiem Latvijā ir tendence samazināties vai, gluži otrādi, – pieaugt?

No 2021. līdz 2024. gadam noziedzīgi nodarījumi nodokļu un muitas jomā pakāpeniski samazinājās. Ja 2021. gadā tika ierosināti 700 kriminālprocesi, tad 2024. gadā – tikai 584. Taču 2025. gadā bijušas nelabvēlīgākas tendences, jo noziegumu skaits ir ievērojami pieaudzis, – pērn ierosināti 746 kriminālprocesi.

Minēto iespējams skaidrot ar vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir nodokļu nesamaksa.

Es iezīmētu trīs jomas, kurām šogad īpaši jāpievērš uzmanība. Tā ir būvniecības nozare, sabiedriskā ēdināšana un pakalpojumu sniegšana (tostarp autoservisi, rezerves daļu tirdzniecība).

Kādi darījumi figurē nodokļu noziegumos? Vai tās ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmas, t. s. aplokšņu algas?

Kā nesamaksā nodokļus? Ļoti aktuāls jautājums. Ir dažādas manipulācijas ar darbaspēka (darba ņēmēju un darba devēju) nodokļiem un darbinieku nomu. Piemēram, būvniecības uzņēmums pats celtniekus nenodarbina, bet noslēdz līgumu ar Latvijā vai ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu, kuram it kā esot būvnieki, kas ir Latvijas rezidenti vai iebraucēji un strādā būvobjektā.

Par konkrēto pakalpojumu Latvijas komersants pārskaita naudu ārvalstu vai Latvijas uzņēmumam, kas savukārt nesamaksā ne sociālo, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādējādi netiek samaksāti darba devēja un darba ņēmēja nodokļi. Nākotnē tas cilvēkiem (darbiniekiem) var radīt problēmas sakarā ar sociālo apdrošināšanu.

Uzņēmumi, kas sniedz darbinieku nomas pakalpojumus, nereti ir fiktīvi – agri vai vēlu tie pazūd. Praksē konstatēti gadījumi, kad būvuzņēmums Latvijā, kas iznomā darbiniekus no citas firmas un sevi pozicionē kā godprātīgu komersantu, faktiski ir noziedzīgas shēmas organizators, kura mērķis ir izvairīties no nodokļu samaksas un iegūt nepamatotas konkurences priekšrocības.

Populāri noziedzīgi nodarījumi saistīti ar auto tirdzniecību, kad Latvijā reģistrē un pārdod automašīnas, nesamaksājot PVN.

Pastāv dažādas shēmas, kā, veicot darījumus starp uzņēmumiem, netiek samaksāts PVN. Latvijā gala patērētājs, pērkot automašīnu, komersantam samaksā cenu ar PVN, taču nodoklis nenonāk valsts budžetā.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir iekļauta sadaļa “Nelegālo akcīzes preču aprites mazināšana”, t. i., veikt pasākumus, lai mazinātu nelegālo akcīzes preču (cigarešu, degvielas, alkohola u. c.) tirgus daļu. Kādi pārkāpumi galvenokārt ir muitas jomā?

Pieaug pārkāpumu skaits attiecībā uz sankcionētām divējāda pielietojuma precēm. Šos noziegumus juridiski atklāt nav vienkārši – tiek viltotas preču izcelsmes valstis, piegāžu ķēdes sagrozītas tā, lai būtu arvien grūtāk saprast, ka patiesībā preces tiek virzītas uz valstīm, kam ir noteiktas sankcijas.

Cilvēki, kuri ir saistīti ar organizēto noziedzību, mēģina izmantot kontrabandas shēmas, lai Krievijā un Baltkrievijā nogādātu luksusa automašīnas, jo tā ir iespēja labi nopelnīt. To nedrīkst darīt. NMP atbilstoši pieejamajiem resursiem ir stiprinājusi analītisko un izlūkošanas kapacitāti šajā jomā. Tā rezultātā tika izveidotas atsevišķas struktūrvienības, kuru pamatuzdevums ir identificēt personas, kas ir iesaistītas ES noteikto sankciju apiešanā attiecībā uz minētajām precēm, kā arī aktuālās tipoloģijas to atklāšanai un novēršanai. 

Palielinājusies arī narkotisko vielu nelikumīga aprite un pārvietošana pāri robežai.

Atsevišķās ES valstīs, piemēram, Čehijā, iespējams iegādāties t. s. “lācīšu” jeb želejkonfektes, kuras satur nelielu daudzumu narkotisko vielu, kas ir pieļaujamais minimums atbilstoši šīs valsts tiesiskajam regulējumam. Diemžēl jaunieši attiecīgos produktus pasūta uz Latviju. Tā ir liela problēma, jo Latvijā ir “nulles tolerance” pret narkotisko vielu pārvietošanu pāri valsts robežai un par šādu rīcību likumā paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka atbilstoši Latvijas tiesiskajam regulējumam tiek ierosināti kriminālprocesi, un to rezultātā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, iespējams, cilvēkam pat neapzinoties, ka viņa rīcība, pasūtot šādu preci internetā, ir krimināli sodāma. Lielā mērā tieši tāda veida noziegumi ir radījuši kriminālprocesu kopējo pieaugumu 2025. gadā. Minētajiem noziegumiem arī šogad ir augšupejoša tendence.

Cigarešu kontrabanda ir viena no populārākajām organizētās noziedzības izpausmēm. Sakarā ar ģeopolitiskajiem notikumiem robeža ar Krieviju un Baltkrieviju tiek stingri uzraudzīta, kravu apmaiņa ar konkrētajām valstīm ir krasi samazinājusies. Līdz ar to ir krities arī kontrabandas cigarešu ievešanas apjoms. Tomēr šis rūpals organizētajā noziedzībā ir ļoti ienesīgs, tāpēc gan Latvijā, gan visā ES arvien vairāk “uzplaukst” nelegālās cigarešu ražotnes.

Kontrabandas gadījumiem var pieskaitīt arī dārgu pulksteņu, sieviešu somiņu, smaržu ievešanu Latvijā no trešajām valstīm.

Pie noteiktas vērtības šīs preces jādeklarē, jāsamaksā nodokļi. Bieži vien cilvēki vieglprātīgi attiecas pret likumā noteikto regulējumu. NMP attiecīgās lietas izmeklē, un personām iestājas kriminālatbildība.

Muitas kolēģi savulaik medijiem apgalvojuši, ka kontrabandistiem droši varot teikt: “Vediet preces caur Terehovu, un mēs tās atņemsim!”

Tas ir labi, ka kolēģi muitā uzliek tik augstu latiņu. Tie ir mūsu tuvākie sadarbības partneri, ar kuriem regulāri apmaināmies ar informāciju. Protams, nevaram garantēt, ka atklāsim kontrabandu 100% apmērā, bet uz to tieksimies!

Kolēģi Muitas pārvaldē strādā ar savām metodēm un instrumentiem, mēs – ar saviem. Mūsu uzdevums ir laikus iegūt informāciju par plānotajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un veikt nepieciešamos pasākumus to atklāšanai un novēršanai, kā arī noziedzīgajā darbībā iesaistīto personu saukšanai pie kriminālatbildības.

Pirms sešiem gadiem (2020. gadā) aktuāli bija kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās, bet arī iekšējās robežas. Šis jautājums kļuva aktuāls tāpēc, ka 2013. gadā Latvijas robežu kopumā šķērsoja – tika ievests un izvests – pusmiljards eiro ar nezināmu izcelsmi. Vai skaidras naudas pārvadājumi lielos apmēros joprojām notiek?

Šim jautājumam uzmanību pievēršam vēl aizvien. Tas ir prioritārs, jo atspoguļo Latvijas spējas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Minēto pozīciju savā vērtējumā ņem vērā arī Moneyval (Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (Moneyval) 6. kārtas novērtējumu Latvija varētu saņemt februārī; šeit – red. piez.).

Kad 2018. gadā Latviju gandrīz iekļāva “pelēkajā” sarakstā, skaidras naudas vešana pāri ārējām un iekšējām robežām bija viena no lietām, ko valstij pārmeta. NMP sāka pastiprināti strādāt šajā virzienā, un no 2020. līdz 2022. gadam (katru gadu) attiecīgajā jomā tika ierosināti 20–28 kriminālprocesi.

Pēdējos gados jautājums par skaidras naudas vešanu pāri robežām ir mazāk aktuāls, pārkāpumu skaits pakāpeniski ir sarucis – pērn tika ierosināti trīs kriminālprocesi. Jau vairākus gadus plūsma pāri robežai ar Krieviju un Baltkrieviju ir samazinājusies, cilvēki retāk izbrauc uz trešajām valstīm.

Līdz ar to parādās citas alternatīvas. Lai nevajadzētu skaidru naudu pārvietot pāri robežām, tiek izmantoti t. s. naudas atprečošanas habi, kurus lieto pārrobežu darījumos ar kriptovalūtu. Persona vienā valstī noteiktā platformā iemaksā naudu kriptovalūtā, aizbrauc uz citu valsti bez skaidras naudas, ierodas konkrētajā vietā, un tajā viņai izmaksā ieguldījumu, kas veikts virtuālajā valūtā, skaidrā naudā. Šī pakalpojuma piedāvātāji par to saņem noteiktus procentus.

Kriptovalūtas tirgus pasaulē tehnoloģiski strauji attīstās, un organizētā noziedzība to izmanto.

Lai novērstu konkurences kropļojumus, Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzēts pastiprināt kontroli Centrālāzijas un Krievijas transportlīdzekļiem, kā arī ieviest degvielas ievešanas ierobežojumus, tostarp sadarbojoties ar Baltijas valstīm. Vai tas jau ir noticis?

Iepriekšējos gados bija izplatīta tendence – transportlīdzekļiem, šķērsojot robežu, bija pilnas bākas ar trešajās valstīs uzpildītu degvielu, jo tur tā ir daudz lētāka. Latvijā, īpaši Latgalē, slēgtās teritorijās pat tika veidotas nelegālās degvielas uzpildes stacijas ar sūkņiem, kur no šīm “fūrēm” nolēja degvielu. Toreiz Nodokļu un muitas policijas pārvalde (tagad – NMP) kopā ar Valsts policiju atklāja vairākas nelegālās uzpildes stacijas.

Lai minēto tendenci ierobežotu, vajadzēja grozīt normatīvo regulējumu. Līdz ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, ir noteikts ierobežojums kravas automašīnām, iebraucot no trešajām valstīm, degvielas tvertnēs ievest ne vairāk kā 200 litru degvielas.

Tādā veidā konkrētā noziedzīgā nodarījuma risks ir mazinājies, problēma pašlaik ir atrisināta.

Cik krimināllietu pērn ir nodotas Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai? Kādi ir valstij radītie zaudējumi?

2025. gadā kriminālvajāšanas uzsākšanai tika nosūtīti 249 kriminālprocesi (no tiem 86 tieši Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai), kur valstij kopumā nodarīti zaudējumi 11,3 miljonu eiro apmērā (muitas jomā – divi miljoni eiro), bet citām valstīm nodarītie zaudējumi veido 5,258 miljonus eiro.

Laba sadarbība NMP ir izveidojusies ar Eiropas Prokuratūru, esam veiksmīgi atklājuši sarežģītus pārrobežu noziegumus.

Šogad esam ierosinājuši jau vairāk nekā 200 krimināllietu. Tas ir pamatīgs apjoms, un no tā vislielākais īpatsvars ir kriminālprocesiem, kas ierosināti par tā dēvēto “narkotisko lācīšu” jeb dažādu it kā ikdienišķu, legālu produktu (cepumu, želejkonfekšu u. tml.) pasūtīšanu no citām ES valstīm. Taču konkrētie produkti satur narkotiskās vielas, un Latvijā par to paredzēta kriminālatbildība.

Kā attīstās policijas tehnoloģiskie līdzekļi, lai noziegumus varētu vieglāk izskaitļot? Zinu, ka līdzdarbojāties projektos, kas Latvijas līmenī paātrina un modernizē informācijas apmaiņu ar Valsts policiju, turpretī Eiropas kontekstā palīdz ātrāk atklāt nelegālo preču, kas tiek vestas pāri ES robežām, plūsmu, kā arī efektīvāk aizsargāt ES iekšējo tirgu.

Tas ir nedaudz sensitīvs jautājums. Nekomentēšu tehnoloģiskos jauninājumus, kurus var izmantot operatīvajā darbībā, tikai pateikšu, ka ir investēti līdzekļi operatīvās darbības kapacitātes celšanai. Mēs izmantojam mākslīgo intelektu, IT risinājumus, integrējam datubāzes, iegūstam, analizējam un salīdzinām daudzveidīgus un liela apjoma datus, izdalām noziedzīga nodarījuma profilus, secinām.

Uz IT attīstības risinājumiem balstās visas tiesībaizsardzības iestādes pasaulē. Jā, tas ir dārgs prieks, tomēr, ja vēlamies dzīvot drošā valstī un vidē, tajā jāinvestē. Tādēļ iesaistāmies ES un Norvēģijas finansētajos projektos.

Ja runājam par kriminogēno situāciju Latvijā kopumā, tad esmu pārliecināts, ka dzīvojam drošā vidē. Es 13 gadus vadīju Latvijas kriminālpoliciju. Vienmēr var būt labāk un ideālāk, taču, tiekoties ar citu valstu kolēģiem, uzskatu, ka pārāk bieži skatāmies uz sevi nepelnīti kritiski. Mēs dzīvojam drošā valstī. Mans un kolēģu uzdevums ir to saglabāt.

Kāda, jūsuprāt, ir sabiedrības tolerance pret nodokļu noziegumiem un kontrabandas precēm?

Minēšu piemēru ar tipiskāko kontrabandas preci – cigaretēm. Cilvēks, kas tās smēķē, parasti saprot, kur viņš cigaretes ir dabūjis vai pircis un vai par paciņu ir vai nav samaksāti nodokļi.

Informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirgu jeb “Tukšo paciņu pētījums” liecina, ka 2024. gadā nelegālo cigarešu īpatsvars bija 18,4% no kopējā tirgus. Viszemākais īpatsvars (15,8%) bija pirms pieciem gadiem, bet pirms 14 gadiem nelegālo cigarešu apjoms bija daudz augstāks – 40%.

Savukārt SKDS pētījums, kas veikts pirms gada, ataino, ka sarūk cilvēku tolerance pret nodokļu noziegumiem un kontrabandas precēm. Tas norāda, ka sabiedrība vēlas dzīvot godīgā vidē, kur tiek samaksāti nodokļi un cilvēki pretī var saņemt sociālās garantijas, izglītību, drošību un citus valsts pakalpojumus. Ar šādu tendenci esam uz pareizā ceļa!