VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. maijā, 2020
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Noziedzība
7
7

Nezināmas izcelsmes skaidras naudas pārvadājumi sarūk

LV portālam: KASPARS PODIŅŠ, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, ģenerālis

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Nepilna gada laikā, kopš tiek kontrolēta skaidras naudas plūsma arī uz iekšējās robežas, skaidras naudas pārvadājumi ir krietni samazinājušies, intervijā LV portālam saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors ģenerālis KASPARS PODIŅŠ. Arestētās summas kļūst arvien mazākas, kas liecina: naudas kurjeri un viņu saimnieki ir sapratuši, ka tik vienkārši Latviju par tranzītu skaidrai naudai izmantot nevarēs, būs problēmas ievest un legalizēt skaidru naudu.

īsumā
  • 2013. gadā kopumā Latvijas robežu šķērsoja pusmiljards eiro ar nezināmu izcelsmi.
  • Statistikas dati liecina, ka deklarāciju skaits aug un skaidras naudas pārvadājumi strauji samazinās.
  • Skaidras naudas pārvadāšanas pārkāpumi pārsvarā tika konstatēti virzienā Krievija–Latvija un Ukraina–Latvija, arī Uzbekistāna–Latvija un Kazahstāna–Latvija.
  • Tagad nauda bieži tiek sadalīta daļās, lai katra daļa būtu mazāka par 10 000 eiro, piemēram, 9900 eiro starp pieciem, sešiem, septiņiem ģimenes locekļiem, nauda pat tiek ielikta ratiņos pie zīdaiņa.
  • Personas līdz šim uzskatīja, ka citā valstī noziedzīgi iegūtu naudu nebaltām dienām var veiksmīgi paslēpt Latvijā.
  • Pārbaudes var notikt jebkurā diennakts laikā, persona var tikt apstādināta, un tai var pieprasīt deklarēt naudu. Pārbaudē piedalās suņi, kas apmācīti meklēt gan naudu, gan narkotikas, gan tabaku.

2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās, bet arī uz iekšējās robežas. Grozījumi saistīti ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) rekomendācijām, kas jāievieš, lai Latvijā aktīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem.

Kopš izmaiņām ir pagājis gandrīz gads. Kā šī norma darbojas, kas ar to ir panākts?

Svarīgi, ka līdz ar likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” grozījumiem no 1. jūlija spēkā stājās arī izmaiņas Krimināllikuma 195.2 pantā par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Jau agrāk, strādājot ar šo Krimināllikuma pantu iepriekšējā redakcijā, sapratām, ka nespējam to pilnvērtīgi piemērot. Iepriekšējā panta redakcija noteica, ka sodu var piemērot par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja tā ir noziedzīgi iegūta nauda. Problēmas sagādāja tas, ka VID bija nepieciešams pierādīt – šī nauda ir noziedzīgi iegūta. Līdz ar to bija sarežģīti izmeklēt iepriekšējās krimināllietas, kas tika ierosinātas no 2015. gada līdz 2019. gada vidum, tāpat arī varējām pārbaudīt skaidras naudas apriti tikai uz valsts ārējās robežas. Līdz ar to jau laikus virzījām Krimināllikuma grozījumus, pirmkārt, lai izmainītu panta dispozīciju attiecībā uz skaidras naudas deklarēšanu vai nedeklarēšanu: lai VID nebūtu jāpierāda, ka šī nauda ir noziedzīgi iegūta. Otrkārt, lai varam veikt pārbaudes un personas saukt pie kriminālatbildības, ja ir šķērsota arī valsts iekšējā robeža.

Par to, ka jāpastiprina skaidras naudas kontrole gan uz ārējās, gan uz iekšējās robežas, liecināja arī fakts, ka 2013. gadā kopumā Latvijas robežu šķērsoja – tika ievests un izvests – pusmiljards eiro ar nezināmu izcelsmi. Tā ir ļoti liela summa. Protams, dažos gados ievestā un izvestā summa bija nedaudz mazāka. Taču mērķis bija skaidrs: vajadzīga skaidras naudas kontrole, lai nepieļautu naudas izvešanu/ievešanu no valsts, ja nav zināma tās izcelsme.

Uz nepieciešamību pastiprināti kontrolēt skaidras naudas plūsmu pāri robežām norādīja arī “Moneyval”.

Iniciējot likumu izmaiņas, ņēmām vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un “Moneyval” rekomendācijas. 32. rekomendācija saistās tieši ar skaidras naudas kurjeriem. Tā nosaka: valstīm ir jānodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir juridiskas pilnvaras apturēt vai aizturēt valūtu vai uzrādītāja vērtspapīrus, ja pastāv aizdomas, ka tie varētu būt saistīti ar terorisma finansēšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai sākotnējiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ka tie varētu būt nepatiesi deklarēti, vai par tiem sniegtā informācija varētu būt nepatiesa.

Patlaban spēkā ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2005 (2005. gada 26. oktobris) par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās. Paredzēts, ka no 2021. gada 1. jūlija grozījumi regulā uzliks par pienākumu daudz detalizētāk veikt skaidras naudas kontroli ne tikai juridiskajām, bet arī fiziskajām personām, tiks pārbaudīti arī pasta, kurjerpasta sūtījumi u. c.

Summa 10 000 eiro vai vairāk ir jādeklarē tikai pēc VID amatpersonu pieprasījuma, t. i., ja uz ES iekšējās robežas notiek skaidras naudas pārbaude un amatpersona aicina aizpildīt skaidras naudas deklarāciju. Cik daudz pārbaužu ir veikts gan uz ārējās, gan iekšējās robežas? Ko esat secinājuši?

2018. gadā kopumā gan uz iekšējās, gan uz ārējās robežas aizpildītas 886 skaidras naudas deklarācijas par kopējo summu nedaudz virs 220 miljoniem eiro, savukārt pērn – 985 par 189 miljoniem eiro. Ja salīdzina laika periodu – 2019. gada otro pusgadu, kad stājās spēkā skaidras naudas kontrole arī uz iekšējās robežas, – tad uz valsts ārējās robežas aizpildītas 480 deklarācijas par 77 miljoniem eiro, bet uz iekšējās robežas – 63 deklarācijas par 5 miljoniem eiro.

Šī gada pirmajos četros mēnešos sakarā ar Covid-19 un ierobežotu robežu šķērsošanu ir aizpildītas 199 deklarācijas par gandrīz 24 miljoniem eiro.

Statistikas dati liecina, ka deklarāciju skaits aug un skaidras naudas pārvadājumi strauji samazinās. Tas arī bija jāpanāk: lai cilvēki, kas iebrauc mūsu valstī, deklarē skaidru naudu un spēj pamatot tās izcelsmi.

Cik daudzi kriminālprocesi uzsākti par nelikumīgu skaidras naudas pārvadāšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju?

2018. gadā par nelikumīgu skaidras naudas pārvietošanu uzsākti septiņi kriminālprocesi, kuros skaidra nauda izņemta 197 000 eiro apmērā. Šajos septiņos kriminālprocesos uzlikts arests 61 000 eiro.

Savukārt pērn par nelikumīgu skaidras naudas pārvietošanu uzsākti 47 kriminālprocesi. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti pieci kriminālprocesi, kuros arestēti 88 000 eiro, kas ar tiesas lēmumu, iespējams, tiks atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Šajos 47 kriminālprocesos izņemta pārvadātā skaidra nauda 5,5 miljonu eiro apmērā. Šīm personām ļoti lielas naudas summas atradās arī bankas kontos un seifos, un bija pamatotas aizdomas, ka naudai ir noziedzīga izcelsme. Līdz ar to tika arestēti gandrīz 12 miljoni eiro.

Savukārt 2020. gada četros mēnešos uzsākti 11 kriminālprocesi, kuros izņemti 263 000 eiro skaidrā naudā, bet arestēti gandrīz 224 000 eiro.

Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīts viens kriminālprocess, kurā arestēti gandrīz 33 000 eiro.

Skaitļi rāda: virziens, kurā esam gājuši, ir pareizs. Arestētās summas kļūst arvien mazākas, kas liecina – naudas kurjeri un viņu saimnieki ir sapratuši, ka tik vienkārši mūsu valsti par tranzītu skaidrai naudai izmantot nevarēs, būs problēmas ievest un legalizēt skaidru naudu.

No kādām valstīm cenšas ievest nedeklarētu vai nepatiesi deklarētu skaidru naudu?

2018. gadā skaidras naudas pārvadāšanas pārkāpumi pārsvarā tika konstatēti virzienā Krievija–Latvija un Ukraina–Latvija, arī Uzbekistāna–Latvija un Kazahstāna–Latvija.

Pērn parādījās jauni maršruti. No Latvijas nauda tika vesta uz Krieviju, bet tranzītā caur Latviju – no Krievijas uz Vāciju. Skaidru naudu Latvijā ieveda arī no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Baltkrievijas un Izraēlas.

Kādi ir tipiskākie pārkāpumi un aizturēšanas gadījumi?

Klasika ir naudas kurjeri, kas ieved Latvijā skaidru naudu, mazāk ir to, kas cenšas naudu izvest. Pārsvarā kontrolējam lielās summas, kas ir ap 100 000 eiro. Protams, ir arī mazāki naudas pārvadājumi, kad intervijā ar VID ir acīmredzams, ka cilvēks nespēj pamatot, kā pie tik lielas naudas ticis.

Kurš pārvadā tik lielas summas skaidrā naudā? Tās ir personas, kas ir iepriekš sodītas par dažādiem – arī mantiskiem – noziegumiem, personas, kas saistītas ar cilvēku un ieroču tirdzniecību. Tās ir personas bez noteiktas dzīvesvietas, personas, kurām nav nekādu ienākumu. Ja persona, kurai Krievijā ir ienākumi 20 000 dolāri gadā, ved vairākus simtus tūkstošu dolāru, protams, rodas pamatots jautājums, kur cilvēks šo naudu ir dabūjis.

Ir vairāki gadījumi, kad personas cenšas vest naudu vairākkārtīgi ar vienu un to pašu notariāli apstiprināto līgumu par dzīvokļa pārdošanu.

Protams, analizējam visus skaidras naudas pārvadātājus. Tendences rāda, ka naudu cenšas sadalīt mazākās porcijās un braukt vairākas reizes. Tagad nauda bieži tiek sadalīta daļās, lai katra daļa būtu mazāka par 10 000 eiro, piemēram, 9900 eiro starp pieciem, sešiem, septiņiem ģimenes locekļiem, nauda pat tiek ielikta ratiņos pie zīdaiņa.

Apkopojam rezultātus un cenšamies katrā reizē personu aizturēt. Pirms tam jau esam ievākuši detalizētu informāciju, vai personai varēja būt tik lieli līdzekļi. Aktīvi piesaistām Finanšu izlūkošanas dienestu, lai sadarbotos jau konkrētos kriminālprocesos ar citām radniecīgām iestādēm un saprastu, vai persona ir sodīta par kādiem noziegumiem tikai Latvijā. Ja persona ved naudu no Izraēlas, varam nekavējoties iegūt informāciju par šīs personas ienākumiem, kriminālo pagātni un nodokļu maksātāju vēsturi, lai saprastu, vai cilvēkam varētu būt tik liela nauda.

Vai Latvija pārsvarā tiek izmantota skaidrās naudas tranzītam, vai arī nauda paliek šeit? Saeimas komisijā, apspriežot likumu izmaiņas, tika minēts, ka skaidrā nauda tiek izmantota arī “aplokšņu” algu izmaksai.

Kad tiek aizturētas personas, par kurām bija aizdomas un pret kurām ir pamats uzsākt kriminālprocesu, notiek arī ārkārtas kratīšana. Ir informācija, ka persona šo naudu jau iepriekš ir nolikusi bankā. Bankās ne tikai naudu ieskaita kontos, bet arī slēpj seifos. Mums ir pamats uzskatīt, ka nauda tiek apzināti vesta uz šejieni ne tikai tādēļ, lai ieguldītu īpašumos, bet arī tādēļ, lai naudu glabātu: nauda ir noziedzīgi iegūta citā valstī, bet personas līdz šim uzskatīja, ka šo naudu nebaltām dienām var veiksmīgi paslēpt Latvijā.

Kontrolējot skaidras naudas apriti uz valsts ārējās robežas, var piemērot naudas sodu 20% apmērā no summas, kuru vajadzētu deklarēt, ja skaidras naudas deklarācijas veidlapā būtu norādīta nepatiesa vai nepilnīga informācija. Cik lieli sodi kopumā ir piemēroti?

Līdz sodiem vēl neesam tikuši. Kriminālvajāšanas uzsākšanai esam nosūtījuši pirmos sešus kriminālprocesus. Vēl nav informācijas, ka personas būtu krimināli sodītas. Tiesā procesi tik ātri nenotiek.

No 1. jūlija stājas spēkā Administratīvās atbildības likums, kas nosaka: no gada vidus par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu arī valsts iekšienē naudas sods būs 20% apmērā no summas, ko bija pienākums deklarēt. Pagaidām šāds sods ir tikai par skaidras naudas nedeklarēšanu, kas skar valsts ārējo robežu.

Pērn Saeimā deputātiem skaidrojāt, ka vairāku Eiropas valstu kompetentajām iestādēm ir paredzētas tiesības veikt pārbaudes uz robežas, lai pārbaudītu skaidras naudas izcelsmi.

Latvija ir 14. valsts Eiropā, kas kontrolē skaidras naudas plūsmu. Skaidras naudas kontrole uz iekšējās un ārējās robežas notiek 13 Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Itālijā, Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Apvienotajā Karalistē, Portugālē, Īrijā un Spānijā. Katrā valstī ir savi kontroles mehānismi, kā arī dažādi sodi – gan kriminālsodi, gan administratīvie sodi. Ir pat valstis, kur par nepatiesu deklarēšanu paredzēta 100% naudas konfiskācija. Dažās valstīs noteikti naudas sodi 30–50% apmērā no summas, kuru būtu pienākums deklarēt. Līdz 2019. gada 1. jūlijam Latvijā naudas sods par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu bija 5% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt, bet pēc 1. jūlija – 20%.

Kā skaidras naudas apriti kontrolē Igaunijā?

Igaunijā nav šādas normas par skaidras naudas kontroli uz iekšējās valsts robežas. Ir informācija, ka ziemeļu kaimiņvalsts gribētu iet Latvijas pēdās. Aktīvi kontrolējam arī Igaunijas robežu.

Pārbaudēs piedalās taktisko mobilo uzdevumu vienības. Pārbaudes tiek veiktas katru dienu, un tās var notikt jebkurā diennakts laikā, persona var tikt apstādināta, un tai var pieprasīt deklarēt naudu. Pārbaudē piedalās arī suņi, kas apmācīti meklēt gan naudu, gan narkotikas, gan tabaku. Tātad vienlaikus kontrolējam ne tikai skaidru naudu, bet arī to, vai persona nepārvadā narkotikas, nelikumīgus tabakas izstrādājumus vai skaidru naudu, kuru negrib deklarēt. Suns parāda visu – vai ir aizliegtas preces un nedeklarēta skaidra nauda.

Vai var runāt par pārrobežu naudas atmazgāšanas tīkliem, kas skar Latviju?

Neapšaubāmi – šādi starptautiski noziedzīgi grupējumi eksistē, pat izdarītam noziegumam nav jānotiek Latvijā, lai naudu konfiscētu.

Gada sākumā, martā, aizturējām grupējumu, kas tirgoja narkotikas. Šajās darbībās bija iesaistīti Latvijas un Igaunijas autopārvadātāji. Ilgstošā laika periodā narkotikas – pārsvarā kokaīnu – veda no Nīderlandes un tirgoja Apvienotajā Karalistē, bet Latvijā legalizēja “netīro” naudu. Sešas personas tika apcietinātas, un pie Latvijas pilsoņa mājās tika izņemta skaidra nauda, vairāk nekā 108 000 eiro. Aresti tika uzlikti dārgām automašīnām, velosipēdiem, no kuriem viens maksāja vairāk nekā 3000 eiro, kvadracikliem, bagijiem, kravas transportam. Dažādos izstrādājumos tika atrasti apmēram trīs kilogrami zelta. Vārdu sakot, cilvēki dzīvoja ļoti lepni. Tika arestēti arī viņu īpašumi.

Nauda regulāri tika vesta uz Latviju, šīm darbībām sekojām līdzi. Un noziedzniekus noķērām nozieguma vietā. Nodevām visu informāciju starptautiskajiem sadarbības partneriem – gan Nīderlandei, gan Apvienotajai Karalistei.

Noziedzīgi iegūtas skaidras naudas aprite uz valsts iekšējās un ārējās robežas ir savstarpēji saistīta. Kontrole arī uz iekšējās robežas palīdz izskaust nelegāli iegūtu naudu.

Jā, tā ir. Lai būtu iespējams realizēt pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmu, ir jābūt bezskaidras naudas pārskaitījumiem. Ja runājam par narkotiku, cigarešu, alkohola un degvielas kontrabandu, viss notiek skaidrā naudā, pārskaitījumu nav. Uz Latviju atved narkotikas, bet izved skaidru naudu. Uz Latviju atved cigaretes, bet izved skaidru naudu.

Vai likuma grozījumi ir mazinājuši noziedzīgi iegūtas naudas apriti Latvijā? Vai šis mērķis ir sasniegts?

Izmaiņas normatīvajos aktos un līdz šim padarītais VID darbs ir nesis augļus. Ne tikai īsā laikā iniciējām normatīvo aktu izmaiņas, bet arī spējām nokomplektēt tādu personālsastāvu, kas ir spējīgs jebkurā diennakts laikā veikt kontroles. Mūsu vienības ir visos reģionos, un tās spēj ne tikai kontrolēt konkrēto ceļu vai punktu ikdienas režīmā, bet arī mobili pārvietoties un aizbraukt pēc jebkuras informācijas uz jebkuru Latvijas malu divu stundu laikā un aizturēt jebkuru personu.

Svarīgi, lai lietas novirzītu līdz taisnīgam kriminālprocesuālam noregulējumam – tiesai –, jo personām ir jāsaņem sods par izdarīto. Soda mērķis ir ne tikai saukt personu pie likumā paredzētās kriminālatbildības, bet arī atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un, pats galvenais, citus sabiedrības locekļus atturēt no līdzīgiem noziedzīgiem noziegumiem.

Vai vajadzētu vēl kādas likumdošanas izmaiņas, lai cīnītos pret nelegāli iegūtu skaidras naudas apriti?

Ļoti labs jautājums. Kā jau teicu, secinājumus varēsim izdarīt, kad parādīsies pirmie sodi. Negribētos, ka viss beidzas tikai ar preventīviem sodiem. Ja ir izdarīts noziegums, personas ir jāsauc pie kriminālatbildības. Daudz kas būs atkarīgs no tiesām. Izmaiņas Krimināllikuma pantā ir, sodi ir pietiekami adekvāti, jautājums ir par to piemērošanu.

Šobrīd izmaiņas likumdošanā nav vajadzīgas, jābūt kopīgam, sistemātiskam darbam.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU