Uz robežas būs jādeklarē arī zelta stieņi

Likuma grozījumi valsts sekretāru sanāksmē izsludināti 22. aprīlī.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu izveidota ar mērķi ieviest kontroles sistēmu skaidrai naudai, ko ieved Eiropas Savienībā (ES) vai izved no tās, un papildināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

ES dalībvalstīs regula piemērojama ar 2021. gada 3. jūniju.

Pašreiz, šķērsojot Latvijas valsts robežu (gan iebraucot, gan izbraucot) vietās, kur tā ir arī ES ārējā robeža, jebkurai fiziskajai personai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās apmērs ir ekvivalents vai pārsniedz 10 000 eiro.

Ieviešot ES regulas 2018/1672 prasības, ir izveidota kontroles sistēma skaidrai naudai, ko ieved ES vai izved no tās, lai papildinātu tiesisko regulējumu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, uzsver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Kas ir skaidra nauda

Lai paplašinātu skaidras naudas definīciju, likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” tiek papildināts ar 2.¹ pantu, paredzot, ka skaidra nauda likuma izpratnē ir regulā Nr. 2018/1672 minētā skaidrā nauda:

• valūta – banknotes un monētas, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis vai kuras ir bijušas apgrozībā kā maiņas līdzeklis un kuras joprojām var apmainīt finanšu iestādēs vai centrālajās bankās pret banknotēm un monētām, kas ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis;
• apgrozāmie uzrādītāja instrumenti – instrumenti, kas nav valūta un kas ļauj to turētājiem, uzrādot instrumentus, saņemt finanšu līdzekļu summu bez pienākuma pierādīt savu identitāti vai tiesības uz šo summu. Minētie instrumenti ir ceļojuma čeki un čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi;
• preces, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, – ir viena no uzskaitītajām precēm (monētas, kas satur vismaz 90% zelta; zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5 % zelta), kurai ir liela vērtība attiecībā pret apjomu un kuru, izmantojot pieejamus starptautiskus tirgus, var viegli pārvērst valūtā ar neievērojamām darījuma izmaksām;
• priekšapmaksas kartes – ir viena no nenominālām kartēm, kurā uzkrāta monetāra vērtība vai līdzekļi vai kura nodrošina piekļuvi monetārai vērtībai vai līdzekļiem un kuru var izmantot maksājumu darījumiem, preču vai pakalpojumu iegādei vai valūtas izpirkšanai, ja šāda karte nav saistīta ar bankas kontu. Tomēr šobrīd priekšapmaksas kartēm vēl nepiemēro regulas nosacījumus.

Ko deklarē patlaban

Līdz šim ar skaidru naudu tika saprastas banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kā arī finanšu instrumenti:

• čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un jebkādi finanšu instrumenti, kas izdoti uz uzrādītāju vai tādā formā, ka īpašumtiesības uz šo finanšu instrumentu pāriet līdz ar tā nodošanu citai personai;
• neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti, nenorādot naudas saņēmēju.

Jāaizpilda, ja 10 000 eiro veido arī zelta gabali

E. Teice-Mamaja skaidro, ka turpmāk jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā būs jāiesniedz skaidras naudas deklarācija VID muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai ekvivalentu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem:

• banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;
• valūta, kura vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā;
• neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi;
• zelta monētas, kas satur vismaz 90% zelta;
• zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5% zelta.

Nepavadīta skaidra nauda

Likumprojekts papildināts ar 2.² pantu, definējot, kas ir nepavadīta skaidra nauda. Tā ir skaidra nauda, kas ir sūtījumā bez pārvadātāja, kuru ieved ES vai izved no tās, piemēram, pasta sūtījumos, kurjerpastā, nepavadītā bagāžā vai konteinerkravās, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Jaunā redakcijā paredzēts izteikt likuma 5. pantu, kurā noteikts pienākums deklarēt skaidru naudu un aizpildīt skaidras naudas deklarāciju par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts ārējo robežu.

Savukārt 5.¹ pants nosaka pienākumu deklarēt skaidru naudu un aizpildīt skaidras naudas deklarāciju par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

VID skaidro, ka kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt iesniegt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju par konstatētu nepavadītu skaidru naudu, kuras vērtība ir 10 000 eiro vai lielāka.

Pēc pieprasījuma šī deklarācija 30 dienu laikā ir jāiesniedz saņēmējam, nosūtītājam vai to ieceltajam pārstāvim.

Izstrādātas veidlapas

Lai atbilstoši regulai Nr. 2018/1672 kompetentās iestādes vienveidīgi īstenotu skaidras naudas kontroli visās ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija izstrādāja skaidras naudas deklarācijas veidlapu (pavadītai naudai) un informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapu (nepavadītai naudai), kas ir apstiprinātas ar Komisijas 2021. gada 11. maija Īstenošanas regulu (ES) 2021/776, ar ko nosaka paraugus konkrētām veidlapām, kā arī tehniskos noteikumus efektīvai informācijas apmaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli, un tiks izmantotas visās ES dalībvalstīs.

Līdz ar to, izsakot likuma 5. pantu jaunā redakcijā, netiek saglabāts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu un noteikt tā aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

Kontrole uz iekšējās robežas

Skaidras naudas kontroles pasākumi tiks turpināti arī uz valsts iekšējās robežas. Ievērojot konsekvenci, likuma grozījumos ir paredzēts, ka persona, šķērsojot valsts iekšējo robežu, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma rakstveidā aizpilda skaidras naudas deklarāciju par pavadītu naudu vai informācijas atklāšanas deklarāciju par nepavadītu naudu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādātās veidlapas.

Kādi sodi paredzēti

Saskaņā ar likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7. pantu par normatīvajos aktos noteikto skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu 20% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt, norādīts likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 195.² panta 2., 2.¹ un 3. daļu par liela apmēra (virs 25 000 eiro) skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par 195.² panta otrajā un 2.¹ daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.