FID: Sankciju izņēmumi galvenokārt ir saistīti ar pamatvajadzību nodrošināšanu

Kopš 2024. gada 1. aprīļa par kompetento iestādi, pie kuras vērsties sankciju jautājumos, noteikts Finanšu izlūkošanas dienests (FID).1 Nacionālās kompetentās iestādes statuss nozīmē, ka ikviena persona var vērsties ar iesniegumu FID par jebkādiem sankciju jautājumiem, piemēram, ar uzziņas pieprasījumu. Kāda ir bijusi gada bilance?

Fiziskās un juridiskās personas aktīvi vēršas pie FID. Līdz šī gada marta vidum, nepilna gada laikā, kopā reģistrēti vairāk nekā 2000 iesniegumu, telefona zvanu, uzziņu pieprasījumu un pieteikumu izņēmumu piemērošanai sankciju gadījumos.

No privātā sektora saņemti vairāk nekā 1100 iesniegumu, bet vairāki simti pieprasījumu nākuši no citām iestādēm. Tāpat FID saņēmis vairāk nekā 400 telefona zvanu, kuros lūgtas specifiskas konsultācijas. Par sankciju izpildi gada laikā saņemti aptuveni 900 paziņojumu.

Papildus tam 2024. gadā reģistrēts arī 451 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem, kuros, iespējams, tiek apietas sankcijas. Šādu iesniegumu izvērtēšana ir viena no FID pamatfunkcijām.

Kādos gadījumos vēršas pie FID?

Jautājumu dziļums un tvērums ir bijis ļoti plašs. Dažās situācijās atbildes iespējams sagatavot dienas laikā, un FID cenšas to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Piemēram, uzņēmēji bieži jautā, vai ir atļauts eksportēt vai importēt noteiktas preces uz Krieviju vai no tās.

Ir bijuši gadījumi, kad personas vārds un uzvārds sakrīt ar sankciju sarakstā iekļauto personu, lai gan tie ir dažādi cilvēki.

Šādās reizēs personām ir bijušas grūtības saņemt naudu, jo bankas līdzekļus ir iesaldējušas vienāda vārda un uzvārda sakritības dēļ. FID šiem cilvēkiem ir izsniedzis tā dēvētās “komforta vēstules”, apliecinot, ka konkrētā persona nav iekļauta sankciju sarakstā un drīkst saņemt savu algu. Šādās situācijās līdzekļus nebija iesaldējušas Latvijas kredītiestādes, bet gan starptautiskas finanšu institūcijas.

Ir bijuši arī komplicēti gadījumi, kas prasa padziļinātu izpēti un arī saziņu ar citu valstu kompetentajām iestādēm vai Eiropas Komisiju, lai uzzinātu viedokli un sankciju izpilde būtu vienveidīga visā Eiropā.

Sarežģīti jautājumi ir bijuši saistīti ar naftas cenu griestiem, kā arī šo preču transportēšanu uz trešajām valstīm, izmantojot Eiropas Savienības (ES) infrastruktūru.

Bieži tiek uzdoti jautājumi par jaunām sankcijām. Kopš 2024. gada 1. aprīļa, kad FID kļuva par kompetento iestādi šajā jomā, ES ir pieņēmusi trīs jaunas sankciju kārtas. Tajās ir ieviesti būtiski uzlabojumi, par kuriem FID jau iepriekš sniedzis publisku informāciju. Piemēram, starp nozīmīgākajiem uzlabojumiem ir jāmin Baltkrievijas un Krievijas sankciju režīma salāgošana, kas īstenota ar 14. sankciju kārtu 2024. gada jūnijā. Tāpat sankcijām pakļauti arī Krievijas ēnu flotes kuģi.

No pagājušā gada 1. aprīļa atļaujas sankciju izņēmumu piemērošanai saistībā ar maksājumiem vai preču importu un eksportu izsniedz FID. Iestādē ir jāvēršas sankciju subjektiem vai personām, kas vēlas izņēmuma kārtā veikt aizliegtus darījumus. Vai FID ir pieļāvis izņēmumus sankciju jomā?

2024. gadā saistībā ar izņēmumu piemērošanu pieņemti 170 FID lēmumi.

Sankciju izņēmumi ir specifiski gadījumi, kad noteiktos apstākļos var atļaut darbības, kas citkārt tiktu uzskatītas par sankciju pārkāpumiem.

Šādu izņēmumu piemērošana vienmēr tiek rūpīgi izvērtēta. Līdz ar to iesniedzamo dokumentu kvalitātei ir ļoti augsts standarts. Nerunāju par administratīvām prasībām – ka dokumentiem ir jābūt valsts valodā, tie ir parakstīti un personai, kas tos paraksta, ir pilnvarojums. Par pārsteigumu, bieži pat šīs prasības netiek izpildītas! Tad iesniegumu atstājam bez izskatīšanas.

FID iesniegtajos dokumentos ir jābūt iekļautam skaidram un padziļinātam juridiskam pamatojumam, kādēļ konkrētajā tiesiskajā situācijā būtu jāpiemēro sankciju izņēmums.

Tātad personai, kas vēršas FID, pašai ir jāpierāda, ka vajag pieļaut izņēmumu. Šajos gadījumos FID ir jāsalāgo divas intereses. No vienas puses, sankciju efektivitāte un mērķis, no otras puses, konkrētā gadījuma intereses.

Domāju, esam atraduši labu līdzsvaru, kurā ir ņemta vērā Latvijas kā valsts politiskā nostāja pret Krievijai noteiktajām sankcijām.

Ar ko ir saistīti sankciju izņēmumi?

No 170 gadījumiem lielā daļā ir pieļauti sankciju izņēmumi. Tie galvenokārt ir saistīti ar pamatvajadzību nodrošināšanu. FID ir atļāvis maksāt par īri, nomu, komunālajiem pakalpojumiem, veikt nodokļu maksājumus.

Otra veida situācijas, kurās esam pieļāvuši izņēmumu, ir saistītas ar iesaldēto saimniecisko resursu – nekustamo īpašumu, transportlīdzekļu – uzturēšanu tādā apjomā, lai tie nedegradētos un nezaudētu lietojamību. Tie var būt apsardzes izdevumi, komisijas maksas bankām, maksājumi, kas izriet no likuma prasībām, piemēram, energoaudita veikšana.

Tāpat jāievēro drošības prasības, ja tiek uzglabātas specifiskas lietas. Latvijā, piemēram, ir iesaldēti minerālmēsli, un tiem ir jāatrodas drošā vidē.

Visi izdevumi, kas nepieciešami iesaldēto aktīvu uzturēšanai, jāapmaksā sankciju subjektiem no saviem iesaldētajiem līdzekļiem. Tāpēc ļaujam atbrīvot noteiktus sankciju subjektu finanšu līdzekļus, lai veiktu šādus maksājumus.

Nākamā izņēmumu kategorija saistās ar iespēju izpildīt līgumus, kas ir noslēgti pirms sankciju piemērošanas. Piemēram, tika samaksāts avanss par pakalpojumu, bet pēc tam tika noteiktas sankcijas. Protams, pakalpojums sankciju subjektam netiek sniegts, un avanss ir jāatdod. FID tad dod atļauju pārskaitīt līdzekļus, un tie kontā tiek iesaldēti.

Kādos gadījumos izņēmumi tiek pieļauti biežāk – saistībā ar maksājumu veikšanu vai preču importu un eksportu?

Lielākoties esam atļāvuši veikt noteiktus maksājumus.

Preču darījumi notiek reti, un izņēmumi vairāk saistās ar pakalpojumu sniegšanu un mērķētām finanšu sankcijām. Ir bijuši juridiskie pakalpojumi un finansējuma saņemšana no ārvalstīm, piemēram, Latvijas kredītiestādes kontā, lai sankciju subjekts varētu veikt noteiktus maksājumus.

FID ir ļāvis izpildīt tiesu nolēmumus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumus par nodokļu piedziņu vai kādu citu līdzekļu piedziņu no iesaldētas naudas.

Šī gada laikā esam “uztrenējuši roku”, gadījumus labi pārzinām un jūtamies pārliecināti par savu praksi.

Sākumā ļoti reti saņēmām pieteikumus par importa un eksporta darījumiem, bet vienā brīdī to kļuva vairāk. Tad sakoordinējāmies ar politikas veidotājiem – Ārlietu ministriju – un VID Muitas pārvaldi, lai saprastu, kā vispār kā valsts skatāmies uz importa un eksporta atļaujām pat tad, ja regula to pieļauj.

Latvijas nacionālā nostāja ir tāda, ka jebkādai saimnieciskajai darbībai, kurā tiek gūts ekonomisks labums ar Krieviju, ja tā ir aizliegta, nepiešķiram izņēmumus.

Gadījumi, kad individuāli var tikt izvērtēti izņēmumi, ir saistīti ar importa un eksporta preču operācijām medicīniskos vai ārstnieciskos nolūkos, kā arī pārtikas drošību. Visās pārējās situācijās, kad ir biznesa turpināšana un peļņas gūšana, atsakām.

Ja runājam par jebkādām precēm, kas ir nepieciešamas Krievijas militāri industriālajam kompleksam, stratēģiskās nozīmes precēm vai divējāda pielietojuma precēm, tad šajos gadījumos FID vispār var nevērsties, jo atļauja netiks izsniegta. Šādās jomās sadarbība ir slēgta, un neredzam iespēju piešķirt atļaujas.

FID lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju ir administratīvais akts, un to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likumam. Vai kāds atteikums piemērot izņēmuma gadījumu ir apstrīdēts arī tiesā?

Kopš pagājušā gada 1. aprīļa ir bijuši 42 atteikumi, un ir bijušas arī apstrīdēšanas, kuras sākumā nonāk pie FID priekšnieka.

20. martā notika pirmā tiesas sēde, kurā tika apstrīdēts FID administratīvais akts, – nebijām ļāvuši atbrīvot iesaldētos līdzekļus, samērā lielu summu.

Daudzus atteikumus esam izdevuši tieši pēdējos mēnešos, un lielai daļai no tiem vēl nav iestājies apstrīdēšanas termiņš. Nezinu, vai tie tiks apstrīdēti, bet no tā nebaidāmies. Esam pārliecināti par saviem lēmumiem un to juridisko pamatojumu.

Ir trīs gadījumi, kad atbilstoši likuma grozījumiem jāvēršas nevis pie FID, bet gan citām institūcijām. Pats būtiskākais ierobežojums attiecas uz īpašiem ar nacionālo drošību saistītiem jautājumiem. Šādās situācijās FID sagatavotu juridiski pamatotu atzinumu, taču gala lēmums par starptautisko vai nacionālo sankciju izņēmumu piemērošanu būtu jāpieņem Ministru kabinetam (MK). Vai ir pieņemts šāds izņēmuma gadījums MK?

Kopš FID kļuva par kompetento iestādi sankciju izpildē, tādi gadījumi vēl nav bijuši. Bet šobrīd FID ir iesniegts viens šāds pieteikums, kuru patlaban vērtējam. Tas ir konfidenciāls.

FID ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, kuros, iespējams, mēģināts apiet sankcijas. Par kādiem darījumiem tiek ziņots? Kādus sankciju apiešanas gadījumus uzrāda finanšu plūsmas?

Pēdējā gada laikā ir pieaudzis ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem, kas skar pakalpojumu sniegšanas aizliegumus. Bieži tieši personas, kurām ir termiņuzturēšanās atļauja, turpina no Latvijas sniegt pakalpojumus Krievijā, kas ir aizliegts.

Pārsteidzoši, bet daudzi nezina, ka juridiskajām personām, kas ir iedibinātas Krievijā, ir aizliegts sniegt daudzus pakalpojumus – piemēram, IT, grāmatvedības, juridiskos, arhitektūras pakalpojumus.

Līdz ar pēdējo sankciju kārtu – arī būvniecības pakalpojumus.

Tiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, var būt krimināltiesiskas sekas, jo tas ir sankciju pārkāpums.

Vēl aizvien saņemam daudz ziņojumu par sektorālajām sankcijām – luksusa preču izvešanu uz Krieviju u. tml. Nereti figurē tās pašas valstis, kas tiek izmantotas sankciju apiešanai (LV portāls jau rakstīja, ka tās pārsvarā ir Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis – red.).

Bet FID secinājums ir nemainīgs: Latvijas finanšu sektors ir ļoti droša vieta, kur sankcijas apiet ir patiešām sarežģīti. Ja rodas aizdomas, tad kredītiestādes un finanšu iestādes prot tās laikus identificēt un informēt FID.

FID uzdevumā ir veikta aptauja, kas apliecina, ka 88% uzņēmumu pilnībā atbalsta sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Taču, vērtējot sankciju efektivitāti, uzņēmumi snieguši vidēju novērtējumu – 5,57 no 10 ballēm. Par ko liecina šie aptaujas dati?

Vēlētos šajā aptaujā fokusēties uz pozitīvo un uzsvērt, ka Latvijas uzņēmēji atbalsta sankcijas un uzskata tās par vajadzīgām.

Par sankciju efektivitāti – ir skaidri dati, kas apliecina, ka ES sankcijas pret Krieviju ir efektīvas. Krievijas ekonomiku negatīvi ietekmē inflācija.

Sankcijas ierobežo Krievijas militārās spējas un piekļuvi Rietumvalstu tehnoloģijām. Krievija ir spiesta meklēt jaunus eksporta tirgus, bieži ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem. Sankciju efektivitāti apstiprina arī fakts, ka Krievija pieprasa to atcelšanu. 

Vienlaikus, ja veiktu socioloģisko aptauju par sankciju efektivitāti, tad viedokļi būtu dažādi. Jautājums – kā definējam sankciju efektivitāti? Pēc FID domām, un par to liecina arī pieejamie dati, Latvija ar sankciju izpildi strādā efektīvi. Tomēr pastāv divi būtiski jautājumi. Pirmais – vai pret Krieviju noteiktās sankcijas ir pietiekami stingras? Otrais – vai visas valstis sankcijas izpilda vienlīdz efektīvi?

Lai panāktu patiesu ietekmi uz Krieviju, visām 27 ES dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar vienlīdzīgu spēku un konsekvenci.

Par sankciju stingrību – vai visās nozarēs un jomās sankcijas ir tik spēcīgas, kādas tās varētu būt? Jaunā ASV prezidenta speciālais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs janvārī teica, ka ASV spiediens uz Krieviju sankciju ziņā ir aptuveni trīs no desmit ballēm. Tātad sankcijas varētu būt spēcīgākas.

Otrs ir par sankciju efektivitāti – vai visi izpilda sankcijas tikpat efektīvi kā Latvija? Latvijas sistēma ir ļoti efektīva, un to apliecina arī ārējie dati. Nesen bija publicēts britu pētījums, kuru izmeklējošie žurnālisti veica par koksnes – bērza saplākšņa – importu no Krievijas uz dažādām ES valstīm. Tas tika uzdots par citā valstī ražoto bērza saplāksni, un tādējādi Krievija nopelnīja vairāk nekā pusotru miljardu eiro. Latvija starp šīm ES valstīm neparādās: pētījumā netika atklāts, ka caur Latviju būtu vestas kravas vai caur finanšu iestādēm būtu veikts kāds šāda veida maksājums.

2022. gadā saņēmām daudz ziņojumu par koksnes importu no Krievijas, par šiem gadījumiem ir uzsākti kriminālprocesi. Acīmredzot mūsu valsts darbību rezultātā ir apturēta sankcijām pakļautas koksnes plūsma caur Latviju. Taču caur citām ES valstīm tā ir turpinājusi plūst no Krievijas. Un tas ir jautājums par to, vai sankciju uzraudzībā visas ES valstis strādā vienādi.

Rezumējot gribu teikt, ka sankcijas neapšaubāmi ir efektīvas. Bet to efektivitāti visbūtiskāk ietekmē tas, cik efektīvi tās izpilda pašas ES dalībvalstis – gan privātā sektora, gan valsts līmenī.

Vienlaikus joprojām pastāv iespēja noteikt vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju nozarēs, kuras sankcijas neskar vai skar minimāli. Kā zināms, sankciju noteikšanai ES līmenī ir vajadzīga visu ES dalībvalstu piekrišana.  

FID tīmekļvietnē norādīts, ka 2025. gada 20. janvārī Latvijā ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas kopumā ir 148 sankciju subjekta īpašumā, kontrolē vai turējumā. No minētajiem sankciju subjektiem 18 ir tieši sankciju sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, bet 130 – juridiskas personas, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē. Par cik lieliem finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem ir runa?

Ar iesaldētiem līdzekļiem saprotam naudu un jebkāda veida finanšu ekvivalentus, kas var atrasties bankas kontos, – piemēram, akcijas, kuras tirgo biržā, naudu, kas ir kontā, elektronisko naudu, bezskaidro naudu un cita veida finanšu instrumentus. Šādos aktīvos ir iesaldēti 54,5 miljoni eiro. Šī summa ir mainīga.

Kopumā Latvijā iesaldēto aktīvu vērtība pārsniedz 353 miljonus eiro. Šeit ietilpst arī 66 transportlīdzekļi, 102 nekustamie īpašumi (NĪ), 23 uzņēmumu kapitāldaļas un citi aktīvi.

Jāteic, ka aktīvu vērtības aprēķināšana ir pietiekami jutīgs process, aplēšam tikai aktīvu vērtību, lai ilustrētu iesaldēto aktīvu apmēru. Piemēram, NĪ tiek vērtēti tikai pēc kadastrālās vērtības, savukārt kapitāldaļas – pēc nominālvērtības. Šīs ir nianses, kas jāņem vērā, un patiesībā iesaldēto aktīvu vērtība ir augstāka.

Kopumā līdz 2025. gada 20. janvārim FID pārbaudes ietvaros secināts, ka 31 personas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana nav veikta atbilstoši sankciju normatīvo aktu prasībām. Kādas ir pieļautās kļūdas?

2024. gada 1. aprīlī tika saņemta pilna informācija par Latvijā iesaldētajiem aktīviem. Lielākā daļa tika iesaldēti jau 2022. gadā. Viens no FID pienākumiem bija pārbaudīt, vai līdzekļu iesaldēšana veikta korekti. Kā notiek sankciju izpilde? Latvijā ir vairāk nekā desmit banku, un katra no tām iesaldēja finanšu līdzekļus, balstoties uz savu izpratni. Lai gan normatīvie akti un principi ir vienādi un uzraudzību veic viena institūcija – Latvijas Banka –, pieejas un interpretācijas var atšķirties.

Sankciju normatīvie akti noteic, ka ir jāiesaldē viss, kas ir sankciju subjekta kontrolē. Kā piemēru var minēt Baltkrievijas gadījumu.

ES līmenī nav izstrādātas skaidras vadlīnijas, kas skaidrotu, ko nozīmē prezidenta Aleksandra Lukašenko kontrole sankciju izpratnē.

Ja sankcijas tiek noteiktas pret Lukašenko, vai tas nozīmē, ka tās tiek noteiktas pret visiem Baltkrievijas valsts uzņēmumiem? Par to skaidrības nebija. Bankas ieņēma piesardzīgu pieeju, uzskatot, ka nauda, kas ienāk kontos no Baltkrievijas valsts uzņēmumiem, ir jāiesaldē, jo Lukašenko ir diktators un viņš kontrolē visu, kas notiek Baltkrievijā.

No otras puses, sankcijām ir jābūt mērķētām un skaidri definētām. Ja konkrēts valsts uzņēmums nav iekļauts sankciju sarakstā, tad rodas jautājums – kāpēc iesaldēt tā līdzekļus?

Tādēļ izstrādājām vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka sankcijas vienlaikus ir mērķētas, paredzamas un efektīvas.

Šīs vadlīnijas noteic, ka ne visi Baltkrievijas valsts uzņēmumi, kas nav iekļauti sankciju sarakstos, automātiski ir uzskatāmi par sankciju subjektiem tikai tāpēc, ka tos kontrolē Lukašenko.

Taču, ja Baltkrievijas valsts uzņēmuma valdes loceklis vai priekšsēdētājs ir iekļauts sankciju sarakstā, tad sakām, ka arī šis uzņēmums ir sankciju subjekts. Līdzīgi, ja Lukašenko ir personīgi iecēlis konkrētā uzņēmuma vadītāju, tad mēs secinām, ka Lukašenko kontrolē šo uzņēmumu sankciju izpratnē.

Šādas vadlīnijas līdz šim ES līmenī nebija izstrādātas. Viens no FID mērķiem 2024. gada aprīlī bija nodrošināt vienveidīgu sankciju piemērošanu Latvijā. Tas ir izdarīts – esam noteikuši vienotus principus un veicinājuši tiesisko noteiktību.

2025. gada 24. februārī apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šajā datumā ES pieņēma 16. sankciju pakotni pret Krieviju, pastiprinot spiedienu uz Krieviju par tās uzsākto karu. Vai veicat arī kādus izglītojošus pasākumus, lai uzņēmējiem skaidrotu sankciju regulējumu? Vai tas vispār ir vajadzīgs?

Viena no būtiskākajām FID funkcijām ir nodrošināt privātajam sektoram nepieciešamās zināšanas un instrumentus, lai sankcijas tiktu izpildītas korekti. Šis uzdevums ir dienesta galvenā prioritāte sankciju jomā. Pērn notika 24 dažādi mācību pasākumi, kuros sniedzām apmācības gan uzņēmējiem, gan publiskā sektora pārstāvjiem – izmeklētājiem un prokuroriem. Arī šogad mācības turpināsies.

Šobrīd strādājam pie projekta sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu nozares asociāciju un Latvijas Banku, lai uzlabotu sadarbību starp uzņēmumiem, kas darbojas Centrālāzijas valstīs, un bankām.

Komunikācija ar sabiedrību, uzņēmējiem un publisko sektoru ir būtiska un neatņemama mūsu darba sastāvdaļa sankciju izpildes jomā.

1 To paredz 2023. gada 8. decembra grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.