“Tirdzniecībā ar Krieviju augstākais punkts tika sasniegts 2013. gadā, kad 11,6% no visām eksportētajām precēm nonāca šajā kaimiņvalstī. Kopš tā laika eksports uz Krieviju ir mazinājies. 2024. gada trīs ceturkšņos šī eksporta īpatsvars bija 5,7% no kopējā eksporta, Krievijai ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju,” norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomists Matīss Mirošņikovs.
Naudas izteiksmē preču eksports uz Krieviju pēdējos piecos gados nav būtiski mazinājies, atzīst gan LB eksperts, gan Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle. Tiesa, ir krietni pieaugušas preču cenas, tādēļ kopējais eksporta apjoms ir mazāks.
Ik gadu uz Krieviju tiek eksportētas preces aptuveni 1,1–1,2 miljardu eiro vērtībā. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos tie bija ap 800 miljoniem eiro.
Samērā stabils ir arī preču eksports uz Baltkrieviju. Pērn tika eksportētas preces par 171,4 miljoniem eiro, bet šogad deviņos mēnešos – par 119,4 miljoniem eiro.
LB eksperts zina teikt, ka eksports uz Baltkrieviju absolūtajos skaitļos veido 1% īpatsvaru no Latvijas kopējā preču eksporta.
Viskijs divu litru tilpumā
Kas tiek eksportēts uz Krieviju? M. Mirošņikovs informē, ka Latvija lielākoties eksportē dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas tikai no konkrētas vienības vērtības.
Tā kā šo preču eksportu ierobežo to vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjoma rēķina.
Pēdējo divu gadu laikā luksusa preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti (vismaz Krievijas virzienā).
Tomēr šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotajām precēm – tas ir citur ražotu preču reeksports.
Arī D. Zīle norāda, ka lielāko daļu eksporta uz Krieviju veido reeksports, t. i., pārtikas rūpniecības ražojumi – alkoholiskie dzērieni, no kuriem vairākums ir viskiji tilpumā līdz diviem litriem.
“Latvijas muitas brokerus izmanto arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmumi,” saka D. Zīle.
Medikamentu apjoms rūk
Laika gaitā tā saukto luksusa preču īpatsvars ir pieaudzis tik būtiski, ka tādas preces kā medikamenti tiek eksportētas arvien mazāk.
Piemēram, 12 mēnešos līdz šī gada septembrim uz Krieviju un Baltkrieviju tika eksportēti farmaceitiskie produkti 106 miljonu vērtībā (iepriekšējos 12 mēnešos – 121 miljona vērtībā), savukārt uz citām valstīm – 539 miljonu vērtībā (iepriekšējos 12 mēnešos – 505 miljonu vērtībā).
Abi lielākie medikamentu ražotāji – akciju sabiedrība “Grindeks” un akciju sabiedrība “Olainfarm” – ir iekļauti Ekonomikas ministrijas publicētajā eksportētāju sarakstā ar uzņēmumiem, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.
Uz Krieviju augusta beigās bija eksportējuši 128, bet uz Baltkrieviju – 73 uzņēmumi.
Daļai uzņēmumu Krievija ir vienīgais noieta tirgus, norāda M. Mirošņikovs. Turklāt lielā daļā gadījumu runa ir par loģistikas uzņēmumiem un Rietumu ražotāju izplatītājiem. Piemēram, starptautiskais alkoholisko dzērienu tirdzniecības uzņēmums “Pernod Ricard Eastern Europe” no Latvijas eksportē uz Baltkrieviju.
Atsevišķiem uzņēmumiem, piemēram, zāļu ražotājiem, pārorientācija uz citiem tirgiem prasa vairāk laika, atzīst LB ekonomists.
Komentārā pie EM publicētā saraksta “Grindeks” arī norāda: “pateicoties mērķtiecīgam darbam no uzņēmuma puses, Baltkrievijas tirgus īpatsvars uzņēmējdarbībā ir būtiski mazinājies. No vairāk nekā 30 Krievijas tirgū iepriekš pieejamiem produktiem to skaits ir samazināts līdz sešiem, turklāt šie produkti ir paredzēti pārsvarā hronisko slimību ārstēšanai civilajiem iedzīvotājiem un atstāti “Grindeks” portfelī humānu apsvērumu dēļ. Produktu skaits samazināts arī Baltkrievijā, atstājot tikai svarīgākos medikamentus iedzīvotājiem”.
EM pārstāve atklāj, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir piedāvājusi atbalstu uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, lai tie varētu pārorientēties uz Rietumu tirgiem.
Sankciju apiešanai izmanto trešās valstis
Pēc sankciju ieviešanas tika pieredzēts visai “pārsteidzošs” eksporta lēciens uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, proti, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gandrīz četrkāršojās eksporta apjoms uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju. Šo pieaugumu visvairāk veidoja sankcijām pakļautās preces.
M. Mirošņikovs uzsver, ka Latvijā šī tendence ir nedaudz pierimusi. Pēc lielāka kāpuma 2022. un 2023. gadā eksports uz Armēniju un Kirgizstānu ir būtiski sarucis, tomēr eksports uz Kazahstānu turpinās.
Kā piemēru viņš min šogad augustā no Latvijas uz Kazahstānu eksportētos rūterus trīs miljonu eiro vērtībā. Šāds apjoms kontrastē ar situāciju pirms pāris gadiem, kad šo preču eksports uz Kazahstānu gandrīz neeksistēja.
LB ekonomists norāda, ka reeksporta kontroles uzraudzība varētu būt klupšanas akmens efektīvai šo ierobežojumu darbībai, jo preces var mainīt īpašnieku vēl vairākas reizes, sākotnējam saņēmējam nemaz nezinot, ka tās pēc tam nonāk Krievijā. Vai arī šīs preces nemaz nenonāk līdz gala saņēmējam – jārēķinās ar to, ka tām jāšķērso Krievija, lai no Eiropas nonāktu Centrālāzijā.
Imports no Krievijas un Baltkrievijas
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gadā imports no Krievijas bija vislielākais pēdējo piecu gadu laikā un veidoja 1831,2 miljonus eiro. Savukārt šogad deviņos mēnešos importētas preces tikai par 319,4 miljoniem eiro.
Savukārt imports no Baltkrievijas augstāko punktu sasniedza 2021. gadā, kad tas bija 463,6 miljoni eiro, šogad deviņos mēnešos tas sarucis līdz 124,2 miljoniem eiro.
“Imports no Krievijas ir būtiski samazinājies pēc dabasgāzes importa aizlieguma, tomēr tas krietni saruka arī pēc dažādu citu preču un materiālu importa (koksnes, metālu u. c.) aizlieguma,” saka M. Mirošņikovs. “Šobrīd lielākā daļa no Krievijas importēto preču ir propāns, no Baltkrievijas – kosmētika un dzērieni.”
Aiziešana notiek pakāpeniski
Šī gada sākumā Latvijas Banka norādīja: ja vien būtu politiskā izšķiršanās, tad Latvija varētu kļūt par pirmo ES valsti, kas pārtrauc ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.
Bankas aprēķini liecināja, ka šāds solis Latvijas iekšzemes kopproduktu varētu samazināt par 2%, kas trīs gadu laikā izlīdzinātos.
Plašāk par tēmu >>
“Realitātē aiziešana no Krievijas tirgus notiek pakāpeniski. Vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, atrodot noieta tirgu un izejvielu piegādātājus citviet. Tādēļ tiešā veidā pārkārtošanās jau daļēji ir notikusi, atlikušās saites ir krietni vājākas un dod mazāku pienesumu ekonomikai kopumā, jo liela daļa eksporta ir reeksports,” atzīst M. Mirošņikovs.
“Šobrīd krietni lielākas galvassāpes rada vājā ekonomiskā izaugsme Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos – Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā.”
LB ekonomists norāda: “Turklāt vairākām Eiropas valstīm jācīnās arī par konkurētspējas noturēšanu, piemēram, ar Ķīnas konkurentiem. Vājai ārējai videi piebalso arī patērētāju un uzņēmēju piesardzība vietējā tirgū, kam noteikti nepalīdz ne kara ieilgšana, ne ģeopolitiskie saspīlējumi citviet. Tādēļ šobrīd ekonomisko attīstību ir bremzējuši citi faktori, nevis saišu mazināšana ar Krieviju.”
Jārisina visas Eiropas līmenī
Jautājumu par to, vai tirdzniecība ar Krieviju jāpārtrauc pavisam, būtu jārisina centralizēti Eiropas Savienībā, jo Latvija kopējo plūsmu var ietekmēt visnotaļ ierobežoti, uzskata D. Zīle.
“Ja Latvija pieņemtu stingrākus ierobežojumus ar Krieviju, tas tāpat neliegtu izmantot kādā kaimiņvalstī reģistrētu brokeri, kas caur Latviju izved preces tranzītā,” saka EM pārstāve. “Ir būtiski, lai visas valstis šo jautājumu risinātu pēc vienotas pieejas, neveicot saraustītas individuālas darbības.”
“Tas, ko gribam redzēt kaimiņos, ir adekvāta, rīcībspējīga valsts. Vai uz Krieviju ir nepieciešams eksportēt viskiju? Neesmu par to pārliecināta,” komentē D. Zīle. “Bet politiskais līdzsvars ir nosvēries tā, ka tiek ierobežoti tikai atsevišķi pārtikas produkti. Šis ir jautājums, kuru Ārlietu ministrija var rosināt ES izpētīt dziļāk.”
LV portāla infografika
