Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
2022. gadā kara un sankciju ēnā tirdzniecība ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju – ir saglabājusies noturīga, liecina Latvijas Bankas dati. Pērn pieredzēts arī visai “pārsteidzošs” eksporta lēciens uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, proti, kopš kara sākuma eksporta apjomi uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju ir teju četrkāršojušies. Savukārt Ārlietu ministrija norāda, ka šobrīd tiek analizēti tirdzniecības dati, lai saprastu, cik no pieaugošās pārrobežu tirdzniecības uz trešajām valstīm ir leģitīma tirdzniecības diversifikācija un cik – mēģinājumi apiet sankcijas.
25. februārī Eiropas Padome pieņēma jau desmito sankciju kopumu, ar kuru reaģē uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
ES ierobežojošie pasākumi attiecībā uz darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tagad tiek piemēroti kopumā 1473 personām un 205 vienībām.
ES noteiktie ierobežojumi saistībā ar sankcijām ir saistoši visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kā arī Latvijā reģistrētajām un izveidotajām juridiskajām personām.
Par ES noteikto ierobežojumu pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 84. pantā.
“Riski, ka Latvijā varētu tikt pārkāptas sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, ir ļoti augsti,” atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs marta sākumā notikušajā Finanšu nozares asociācijas (FNA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā seminārā par sankcijām darījumos ar paaugstināta sankciju apiešanas riska valstīm.
“Krievija ir bijusi pietiekami būtisks sadarbības partneris ārējā tirdzniecībā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Arī darījumi finanšu sektorā ir gana izplatīti – Krievija bija TOP 5 darījumu valsts 2021. gadā,” norādīja FID pārstāvis.
Arī Latvijas Bankas (LB) Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis, analizējot ārējās tirdzniecības darījumus, FNA un LTRK seminārā akcentēja, ka, sākoties karadarbībai, importa un eksporta apjomi uz Krieviju samazinājās, bet kopš iepriekšējā gada maija līkne ir gājusi augšup.
Krievija un Baltkrievija vēsturiski ir bijis svarīgs noieta tirgus Latvijas uzņēmumiem. Tomēr kopš Krimas aneksijas šo valstu nozīme Latvijas eksportā gadu no gada ir sarukusi. 2014. gadā Krievija bija otrais nozīmīgākais tirdzniecības partneris, savukārt Baltkrievija ierindojās 14. vietā, kopējai eksporta vērtībai sasniedzot ap 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), vietnē “Makroekonomika.lv” raksta LB ekonomists Kārlis Vilerts un Matīss Mirošņikovs.
2021. gadā uz Krieviju un Baltkrieviju Latvijas uzņēmumi eksportēja preces un pakalpojumus teju 1,4 miljardu eiro jeb 4,3% no IKP vērtībā.
8. martā LB rīkotajā ekspertu sarunā, analizējot kara ietekmes kanālus uz Latvijas tautsaimniecību, K. Vilerts uzsvēra – bija gaidāms, ka pērn tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju samazināsies, taču statistika par to neliecina. 2022. gadā abas minētās valstis tirdzniecības darījumos ieņem attiecīgi 6. un 27. vietu, kopējai eksporta vērtībai sasniedzot teju 4% no IKP. Tas ir gandrīz tikpat, cik 2021. gadā.
2022. gadā (neskaitot decembri) Latvijas uzņēmumu eksports uz Krieviju un Baltkrieviju sasniedza teju 1,37 miljardus eiro, kas ir pat nedaudz vairāk nekā 2021. gadā attiecīgajā periodā (jāņem vērā straujais cenu kāpums, līdz ar to apjoma, nevis vērtības izteiksmē eksports ir samazinājies).
LV portāla infografika.
Tirdzniecība saglabājusies noturīga visās preču kategorijās. Atsevišķos gadījumos, piemēram, dzērienu un farmaceitisko produktu kategorijās, vērtību ziņā tā ir pat pieaugusi.
Tirdzniecības jomā līdzīga situācija izveidojusies arī Lietuvā un Igaunijā, mazākā mērā – Polijā. “Tas ir reģiona fenomens,” teica K. Vilerts. “Jo tālāk virzāmies uz rietumiem – Franciju, Vāciju, Lielbritāniju –, jo izteiktāks ir tirdzniecības sarukums ar Krieviju un Baltkrieviju.”
Vērtējot preču un pakalpojumu importu no Krievijas un Baltkrievijas, tirdzniecības apjoma sarukums ir izteiktāks. Ja 2021. gadā no abām valstīm imports bija 7,5% no IKP, tad 2022. gadā – tikai 5,9%. Pārliecinoši lielāko daļu veidoja dabasgāze un naftas produkti, kurus vēl bija iespējams importēt līdz 2022. gada izskaņai.
LV portāla infografika.
LB ekonomists uzsvēra, ka 2022. gadā visai “pārsteidzošs” bijis eksporta lēciens uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm.
Kopš kara sākuma eksporta apjomi uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju ir teju četrkāršojušies.
Kravu lielu pieaugumu tieši uz šīm valstīm ir novērojusi arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, seminārā apgalvoja pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts.
Vērtējot šo fenomenu, K. Vilerts pieļāva, ka uzņēmumiem, kuri līdz šim orientējās uz Krievijas tirgu, ir vieglāk pārorientēties uz Centrālāziju nekā Franciju vai Itāliju. Iespējams, šīs valstis nav eksporta preču galamērķis un ir tikai starpnieks. Šai hipotēzei par labu liecina fakts, ka uz NVS valstīm pieaudzis to preču eksports, kuras sankciju dēļ ir liegts ievest Krievijā.
“Jautājumus raisošs ir fakts, ka (ar atsevišķiem izņēmumiem) visstraujākais eksporta pieaugums uz NVS valstīm redzams tieši tām precēm, kurām eksports uz Krieviju un Baltkrieviju ir visvairāk sarucis, – mašinērijai, transportlīdzekļiem, mehānismiem un elektriskajām iekārtām,” akcentēja LB ekonomists.
Arī K. Markovskis kā paaugstināta riska sankciju apiešanas valstis nosauca Kazahstānu, Kirgizstānu, Armēniju, Azerbaidžānu, kā arī trešās valstis – Turciju, Ķīnu, Apvienotos Arābu Emirātus un Serbiju. “Tas liek uzdot jautājumu, vai šīs jurisdikcijas netiek izmantotas, lai sankcionētās preces tālāk nogādātu Krievijā,” norādīja K. Markovskis.
Arī pārrobežu maksājumu plūsmas, salīdzinot 2021. un 2022. gada otros ceturkšņus, liecina, ka tās ir palielinājušās uz Kazahstānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Turciju, Ķīnu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
K. Markovskis aprakstīja uzņēmuma profilu, kas veic maksājumus uz NVS valstīm:
LB pārstāvis rezumēja, ka maksājumus uz NVS valstīm veic Latvijā strādājošs uzņēmums ar PLG no Latvijas. Šādu maksājumu veikšanai parasti netiek izmantotas t. s. čaulu kompānijas.
FNA un LTRK rīkotajā seminārā A. Pīlāts apliecināja, ka muitas punkti uz Krievijas–Latvijas un Baltkrievijas–Latvijas robežas ir noslogoti, ir daudz mašīnu un lielu rindu. “Tranzīta plūsma turpinās, viss notiek,” tā A. Pīlāts.
Muitas galvenā loma ir sektoriālās sankcijas, pārbaudīt preces, kas tiek ievestas vai izvestas no ES. A. Pīlāts uzsvēra, ka sankciju pārkāpumu ir daudz un situācija ir nopietna.
Vairāk par tēmu >>
VID Muitas pārvalde pēdējā gada laikā ir veikusi 120 000 dokumentu kontroles, kas notikušas, lai novērstu sankciju apiešanu. Izvest no ES vai ievest no Krievijas un Baltkrievijas ir liegts 3574 kravas, 30% attiecas uz eksportu, savukārt 70% – uz importu.
Pēdējā laikā aktualizējusies tendence pāri Latvijas–Krievijas robežai abos virzienos pārvadāt skaidru naudu.
Šāda veida kontroles pērn veiktas 400 gadījumos, turpretī šogad – 150.
Kā potenciālos sankciju apiešanas riskus VID redz situāciju, ka Baltkrievijai noteikto sankciju apjoms ir daudz mērenāks nekā Krievijai. Taču starp Baltkrieviju un Krieviju ir muitas ūnija – faktiski brīva preču kustība.
Latvijā šobrīd tiek analizēti tirdzniecības dati, lai saprastu, cik no pieaugošās pārrobežu tirdzniecības uz trešajām valstīm ir leģitīma tirdzniecības diversifikācija un cik – mēģinājumi apiet sankcijas, norādīts Ārlietu ministrijas mājaslapā.
“Ārlietu ministrija pēta tirdzniecības datus sadarbībā ar citām Latvijas kompetentajām iestādēm un starptautiskajiem partneriem,” saka Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte. “Sankciju apiešanu vērtē gan VID Muitas pārvalde, gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan tiesībsargājošās iestādes. Lai veiktu tirdzniecības tendenču pilnvērtīgu izvērtējumu, papildus nepieciešama arī informācijas apmaiņa ar trešo valstu sadarbības partneriem.”
Ministrija uzsver, ka pilnvērtīga sankciju ietekme uz Latvijas preču tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju sagaidāma, sākot ar 2023. gadu, jo, sākot no 2022. gada marta, sankcijas stājās spēkā pakāpeniski, vairākām precēm nosakot pārejas periodus, piemēram, gada laikā vēl daļēji turpinājās energoresursu imports.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
