Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām ekonomiskajām sankcijām, ir aizliegts konkrētu preču imports un eksports darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde ik nedēļu konstatē gadījumus, kad komersanti mēģina ievest ES sankcionētās preces, izmantojot neatbilstošus kombinētās nomenklatūras preču kodus.
Sankciju pārkāpumi lielākoties saistīti ar kokmateriāliem no Krievijas un Baltkrievijas. Eiropas Savienības noteiktās sankcijas aizliedz no šīm valstīm importēt neapstrādātus kokmateriālus vai celtniecības materiālus, tomēr jānorāda, ka vienlaikus ir atļauts ievest kokmateriālu konstrukcijas. Tāpēc komersanti mēģina ievest, piemēram, dēļus un naglas, tos deklarējot kā būvkonstrukcijas.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane atminas gadījumu, kad kurināmās šķeldas granulas un briketes centās ievest, deklarējot kā saulespuķu čaumalu granulas vai briketes, taču faktiskais saulespuķu sastāvs tajās bijis niecīgs. “Kad izmeklētāji kriminālprocesa ietvaros pārbaudīja kravu, šķita, ka saulespuķu čaumalas dekoratīvi sakaisītas pa virsu, lai maldinātu amatpersonas,” stāsta K. Prusaka-Brinkmane.
Sankciju pārkāpumi skar arī citas preces, piemēram, medicīnas aprīkojumu, rezerves daļas mašīnām, papīru, kartonu, mēbeles u. c.
Muita arī konstatējusi gadījumus, kad komersanti dažādos veidos vilto dokumentus, piemēram, mēģinot izvest uz Krieviju preces ar samazinātu preču vērtību, lai tās netiktu pakļautas luksusa preču sankcijām (preces vērtība nedrīkst pārsniegt 300 eiro).
Tāpat ir bijuši gadījumi, kad preces pēc Latvijas muitai iesniegtajiem dokumentiem ir paredzētas, piemēram, Kazahstānai, taču faktiski to galamērķis ir Krievija. Komersanti izmanto dubultos dokumentu komplektus, lai vienu iesniegtu Latvijā, savukārt otru – Krievijā.
Nereti ir situācijas, kad kravu pārvadātājiem tiek izsniegti vairāki preču pavaddokumenti, kuros ietverta atšķirīga informācija par preču aprakstiem un kodiem, nosūtītājiem, saņēmējiem, piegādes adresēm, ar nolūku izvairīties no muitas kontrolēm sankciju jomā.
Pieredzēts gadījums, kad kravā starp metāla (tērauda) loksnēm atrasti daļēji iznīcināti marķējumi ar logotipu “Северсталь” un uzrakstu “Cделано в России”. Marķējums apzināti skrāpēts nost, lai neredzētu, ka metāla (tērauda) loksnes ir izgatavotas Krievijā. Kravas maršruts saskaņā ar tranzīta deklarāciju norādīts no Kazahstānas uz Lietuvu.
“Parasti Eiropas Savienības komersanti saprot, kas ir sankcijas, ka ir aizliegts preču imports vai eksports, un tās nepārkāpj. Taču, piemēram, Itālijā un Polijā, strādā daudz krievu tautības uzņēmēju, kuri turpina biznesu ar Krieviju vai Baltkrieviju. Dažreiz ir mainītas Eiropas Savienībā reģistrēto uzņēmumu amatpersonas, bet, vairāk pētot, ir skaidrs, ka aiz tām stāv krievu vai baltkrievu uzņēmēji,” stāsta VID pārstāve.
Ja kontroles pasākumu laikā tiek konstatēti iespējami noziedzīgi nodarījumi, tālāka preču pārvietošana netiek pieļauta un VID Muitas pārvalde nodod lietas materiālus VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei turpmāko procesuālo darbību veikšanai.
Līdz 21. novembrim Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā no Muitas pārvaldes kopumā ir saņemts 161 materiāls, uzsākti 99 kriminālprocesi. Lietvedībā atrodas 79 procesi.
“Saņemto materiālu skaits pieaug, un nekas neliecina, ka tas varētu būtiski samazināties, jo uzņēmumi turpina savu biznesu, daļa, izmantojot dažādas metodes, mēģina pārkāpt sankcijas, ievest vai izvest sankcionētās preces,” secina K. Prusaka-Brinkmane. Tomēr tik daudz pārkāpumu, cik bija sankciju aizlieguma sākumā, vairs neesot. VID pārstāve atceras, ka pavasarī vienā dienā tika uzsākti 14 kriminālprocesi, turpretī tagad – divi, trīs nedēļā.
Trīs kriminālprocesi ir nosūtīti prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Divos gadījumos pieņemti lēmumi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Šeit ir noderīgi atgādināt, ka par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 84. pantā, proti, ir iespējams sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem līdz astoņiem gadiem.
K. Prusaka-Brinkmane norāda, ka sankciju lietu izmeklēšanai tiek novirzīti lieli resursi, – saņemto materiālu izvērtēšanu veic 62 izmeklētāji. Izmeklētāju lietvedībā ir pat vairāk nekā četri sankciju kriminālprocesi.
“Sankciju pārkāpšanas materiālos uzreiz ir jāveic steidzamas un neatliekamas izmeklēšanas darbības, ņemot vērā, ka muitas punktos ir apturēti citu valstu transportlīdzekļi ar sankcionētu kravu,” skaidro VID pārstāve.
“Līdz ar to ir nekavējoties jāveic vairākas procesuālās darbības un jālemj par rīcību ar kravu un transportlīdzekļiem, tāpat jāveic procesuālās darbības ar šoferiem, pārvadātāju pārstāvjiem, deklarantiem, kravas īpašniekiem, kamēr šīs personas (šoferi) atrodas Latvijas teritorijā un kamēr iesaistītās puses ir gatavas sadarboties ar izmeklētājiem.”
Nodokļu un muitas policijas pārvalde nekavējoties arī sagatavo un nosūta Eiropas izmeklēšanas rīkojumus un tiesiskās palīdzības lūgumus, jo lielākā daļa iesaistīto pušu atrodas ārvalstīs un izņemto kravu un transportlīdzekļu dēļ šo procesu virzība nepieļauj ne mazāko vilcināšanos.
K. Prusaka-Brinkmane atzīst, ka saistībā ar sankciju lietām tiek būtiski samazināti izmeklēšanas resursi pārējo kriminālprocesu izmeklēšanai. Dažkārt, lai izmeklētu citus lietvedībā esošos kriminālprocesus, nav resursu.
Sankcionēto kravu kriminālprocesa ietvaros izņem un atzīst par lietisko pierādījumu (nozieguma priekšmetu), kuru nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas šobrīd ir veikušas vairāk nekā 75 sankcijām pakļauto kravu apskates un izņemšanas, kā arī nodrošina izņemto kravu un transportlīdzekļu nodošanu glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA).
Šobrīd lielāko daļu no NVA glabāšanā nodoto sankcionēto preču veido celtniecības materiāli, metāla un koksnes izstrādājumi. “Aģentūra pašreiz spēj nodrošināt sankcionētās mantas glabāšanu,” norāda NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Vendija Pikše-Kučma. Vienlaikus viņa uzsver: “Gadījumā, ja nododamo sankcionēto preču apjoms turpinās palielināties, valstij būs nepieciešams rast risinājumu, tostarp nepieciešamību pārskatīt finansējumu darbībām ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu.”
Pēc NVA sniegtās informācijas šobrīd spēkā stājušies un ir izpildāmi divi lēmumi par lietisko pierādījumu realizāciju.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” noteiktajai kārtībai, ja realizējamā lietiskā pierādījuma kopējā vērtība pārsniedz 10 000 eiro, to realizē izsolē, kuru rīko elektronisko izsoļu vietnē. Ja realizējamā lietiskā pierādījuma kopējā vērtība nepārsniedz 10 000 eiro, NVA veic realizāciju, nerīkojot izsoli.
NVA realizēs tikai tādus lietiskos pierādījumus (arestēto mantu), par kuriem procesa virzītājs būs pieņēmis attiecīgus lēmumus par to realizāciju.
Vairāk par sankciju ierobežojumiem un aizliegumiem var uzzināt VID mājaslapas sadaļā “Ierobežojumi un aizliegumi”.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
