Ar sankcijām pret Krievijas kara mašīnu

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde sankciju jautājumos. 24. februārī būs gads, kopš Krievija iebruka Ukrainā, un pret Krieviju ir vērstas jau deviņas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketes. Kādi patlaban ir svarīgākie jautājumi, kuriem pievēršat uzmanību? Kas ir uzmanības centrā?

Ārlietu ministrija kā koordinējošā iestāde sankciju jautājumos nodrošina Latvijas iestāžu sadarbību sankciju ieviešanas jautājumos, kā arī sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, sniedzot priekšlikumus jaunu sankciju noteikšanai un esošā regulējuma pilnveidošanai.

Šobrīd vērtējam jau noteikto sankciju efektivitāti visā ES un to ieviešanu, arvien pievēršam uzmanību vienveidīgai sankciju ieviešanai visās dalībvalstīs. Redzam, ka ir iespējams sasniegt sankciju mērķi – apturēt Krievijas kara mašīnu –, ja turpināsim tās efektīvi ieviest.

Sankciju efektivitāte ir cieši saistāma ar laika periodu, cik ilgi tās ir spēkā. Pietiekami daudzām Krievijai noteiktajām sankcijām bija pārejas periodi, kas ļāva turpināt sadarbību, lai to pakāpeniski izbeigtu.

Tas ļāva radīt mazākus zaudējumus ES dalībvalstu ekonomikām.

Patlaban pārejas periodu ir ļoti maz, tāpēc arvien svarīgāka kļūst nelokāma Eiropas vienotība sankciju ieviešanā – tas radīs ātrākus rezultātus, vājinot Krievijas ekonomiku un liekot maksāt par tās uzsākto karu Ukrainā.

ES ir pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus pret Krieviju kopš 2014. gada marta. Kā Latvijā kopumā tiek ievērotas sankcijas?

Lai gan sankcijas Latvijā ir bijušas saistošas jau no mūsu neatkarības atjaunošanas, tieši pēc 2014. gada, kad ES noteica sankcijas pret Krieviju, Latvijā šis jautājums ieguva lielāku aktualitāti. Tas, protams, ir pašsaprotami, jo ierobežojumi tika noteikti pret mūsu kaimiņvalsti.

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir ļoti uzlabojusies sankciju ievērošana. Arvien vairāk uzņēmēju ir informēti par sankcijām, nepieciešamību tās ievērot.

Tādēļ uzņēmēji ir izstrādājuši iekšējās kontroles sistēmas, lai nodrošinātu sankciju ievērošanu un aizsargātu savas biznesa intereses. Viss iepriekš minētais nodrošina sankciju ievērošanu.

Arī no jautājumiem, kurus uzdod privātais sektors, saprotam, ka tie vairs nav par pamatlietām, piemēram, kāpēc noteiktas sankcijas, vai tās ir jāievēro. Pie mums vēršas, lai noskaidrotu, kā pareizi tās ievērot, īpaši, ja izveidojušās komplicētas situācijas.

Vai Latvija ir pakļauta sankciju pārkāpumu riskam vairāk nekā citas ES valstis savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas un ievērojamo tirdzniecības saišu ar Krieviju dēļ? Vai tas ir jūtams, pārbaudot, kā privātpersonas un uzņēmumi ievēro sankcijas?

Latvijā sankcijas tiek ievērotas stingri, it īpaši iestādes, kuras veic uzraudzības vai kontroles funkcijas, sankciju ievērošanas uzraudzību veic ļoti nopietni.

Protams, jāapzinās, ka Latvija ir ES ārējā robeža un arī Eiropas vienotā tirgus ārējā robeža – tas neizbēgami uzliek lielāku pienākumu Muitas pārvaldei. Muitai ir jāpārliecinās, ka uz Krieviju netiks izvestas preces, kuras ir aizliegtas, kā arī no Krievijas netiks ES ievestas aizliegtas preces. Tas attiecināms arī uz precēm, kuras caur Latviju uz Krieviju tiek vestas no citām ES dalībvalstīm.

Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka Latvijai ir augstāka risku ekspozīcija ES sankciju pārkāpšanā nekā citām dalībvalstīm.

Mums ir daudz mazākas tirdzniecības attiecības ar Krieviju nekā citām dalībvalstīm. Jau no 2014. gada tās ir pakāpeniski samazinājušās, uzņēmējiem pārorientējoties uz citiem tirgiem.

Latvija arī ir izveidojusi ļoti labas un ilgtspējīgas sistēmas un procesus, kas ļauj izvērtēt, kā sankcijas tiek ievērotas. Tas nozīmē, ka varam prasmīgi pārvaldīt risku, kādā esam ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Saistībā ar noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs tiek iesaldēti līdzekļi. Oktobra sākumā tie bija vairāk nekā 84 miljoni eiro. Bija arī uzlikta aizlieguma atzīme 66 nekustamajiem īpašumiem un 84 transportlīdzekļiem. Kāda situācija ir tagad?

Šobrīd Latvijā ir iesaldēti resursi aptuveni 289 miljonu eiro apmērā. Tajos ietilpst gan finanšu līdzekļi, gan saimnieciskie resursi.

Oktobra sākumā piecos gadījumos Uzņēmumu reģistrs bija konstatējis, ka uzņēmumā ir mēģināts izmainīt patieso labuma guvēju, kurš ir sankcionēta persona. Vai joprojām ir šādi mēģinājumi?

Uzņēmumi var mēģināt mainīt patieso labuma guvēju, taču tieši Uzņēmumu reģistrs izvērtēs, vai šāda nomaiņa ir bijusi iespējama, tai skaitā ievērojot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas. Uzņēmumu reģistrs kā atbildīgā iestāde ļoti rūpīgi izpēta katru šādu gadījumu.

Sankciju koordinācijas padomes desmitajā sēdē decembra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tagad – Latvijas Banka) un Finanšu izlūkošanas dienests sniedza ieskatu sankciju apiešanas tendencēs. Kādas tās ir?

Sankciju apiešanas tendences ir diezgan vienveidīgas visās ES dalībvalstīs, piemēram, patieso labuma guvēju pārreģistrēšana, cita veida juridisku personu struktūru mākslīgas izmaiņas, lai pret tām vairs netiktu piemērotas sankcijas.

Preču ierobežojumu sfērā tiek mainīti preču kodi no sankcionētiem uz nesankcionētiem, tiek mainīts nosūtītājs vai saņēmējs, ja tie ir sankcionēti. Redzam arī mēģinājumus preces it kā realizēt citās trešajās valstīs, bet ar mērķi, ka tās vēlāk tiks aizvestas uz sankcijām pakļauto teritoriju.

Arī maksājumu veikšana, izmantojot trešo valstu finanšu iestādes, vai norēķinu veikšana ar sankcionētu subjektu caur saistību nodošanu.

Tie ir tikai daži, bet klasiski sankciju apiešanas piemēri, kas tiek plaši izmantoti visā Eiropā.

Tieši valsts iestāžu – kā uzraugošo, tā tiesībaizsardzības – uzdevums ir novērst šādus mēģinājumus.

Nesen ārlietu ministrs intervijā Latvijas Radio 1 atzina, ka “viens no lielajiem caurumiem sankciju politikā ir to kontrole”. Kā notiek sankciju ievērošanas kontrole? Vai tā būtu jāuzlabo?

Sankciju efektivitāte ir cieši saistīta ar to, kā tās ievēro. Īpaši svarīgi, lai visas dalībvalstis sankcijas ievērotu vienādi.

ES sankciju ieviešana ir katras dalībvalsts kompetence. Tas nereti nozīmē, ka dalībvalstis var dažādi interpretēt ierobežojumus, kā arī to, cik strikti tie būtu piemērojami.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kam jāvelta īpaša uzmanība kopā ar citām ES dalībvalstīm.

Latvija sankcijas ievēro ļoti strikti jeb konservatīvi – tas nozīmē, ka aizliegumus interpretējam maksimāli plaši, savukārt jebkuras atkāpes no ierobežojumiem interpretējam iespējami šaurāk. Tādējādi tiek maksimāli ievērots sankciju noteikšanas mērķis.

Šobrīd viena no aktuālajām diskusijām ES ir par īpašuma un kontroles tiesību noteikšanu, tas ir, kā pareizi noteikt, ka sankcionētai fiziskai personai pieder vai tā kontrolē kādu juridisku personu, kas attiecīgi saskaņā ar ES regulējumu arī būtu jāuzskata par sankcijām pakļautu subjektu.

Šīs diskusijas ir ļoti būtiskas, jo nevēlamies, ka rodas situācija, kad viena valsts, kas strikti ievēro sankcijas, piemēram, Latvija, konstatē, ka viens uzņēmums ir pakļauts sankcijām, turpretī cita dalībvalsts, kas liberālāk ievēro sankcijas, secina, ka tas pats uzņēmums nav pakļauts sankcijām. Tas radīs tikai negatīvas sekas sankciju ieviešanā un nepalīdzēs sasniegt mērķi.

Eiropas Komisija neveic sankciju ieviešanas uzraudzību pār dalībvalstīm, tomēr tā veic nopietnu darbu, lai vienādotu sankciju ieviešanu visās dalībvalstīs, – tā izstrādā vadlīnijas un citus skaidrojošus materiālus. Tie ļauj vienādot ES dalībvalstu izpratni par sankcijām, to tvērumu, kā tās vispareizāk būtu jāievēro.

Decembra sākumā norisinājās ikgadējā Sankciju konference, kuru organizēja Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Tajā tika secināts: lai sankciju ieviešana būtu efektīva, svarīgi, lai publiskajā un privātajā sektorā visos līmeņos tiktu nodrošināta to ieviešana. Kā vērtējat sadarbību ar privāto sektoru sankciju ieviešanas jomā?

Tieši pēdējo piecu gadu laikā esam vairāk fokusējušies, lai informētu sabiedrību par sankcijām, to ievērošanu un nozīmi gan mūsu drošībai, gan biznesa interešu aizsardzībai.

Esam izveidojuši ļoti labu sadarbību ar privāto sektoru, īpaši ar to pārstāvošajām organizācijām. Ar tām strādājam kopā, lai informētu uzņēmējus, skaidrotu ierobežojumus –, kā tos pareizāk ievērot, kā mazināt riskus.

Jāatceras, ka privātajam sektoram šie aizliegumi ir tieši jāievēro – gan finanšu institūcijām, gan uzņēmējiem.

Uzņēmējiem tas kļūst arvien aktuālāk, lai noskaidrotu informāciju par sadarbības partneri, arī nozari, tirgu, precēm vai pakalpojumiem, kurus uzņēmējs vēlas pirkt vai pārdot. Tur ir iespējami sankciju riski.

Tie vispirms ir jāapzina un pēc tam jāspēj vadīt, lai sankcijas netiktu pārkāptas.

Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka publiskais sektors ir spējīgs sadarboties ar privāto sektoru, var veikt nepieciešamās uzraudzības pārbaudes, ja nepieciešams, arī izmeklēšanas.

Konferencē arī tika diskutēts par informācijas tehnoloģiju rīka nepieciešamību, lai efektīvi pārbaudītu atļaujas un izņēmuma gadījumus sankciju izpildē, ko izdevušas citas dalībvalstis. Kādas šobrīd ir nepilnības, lai pārbaudītu citu valstu izdotās atļaujas?

ES pret Krieviju noteica visaptverošas sankcijas. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka sankcijas nerada neparedzētas sekas, regulas paredz noteiktus izņēmumus. Daļai no tiem ir nepieciešamas dalībvalstu kompetento iestāžu atļaujas.

Tā kā Eiropas tirgus ir pārnacionāls un starptautisks, var veidoties situācija, ka vienas dalībvalsts iestāžu izdota atļauja ir nepieciešama, lai pabeigtu darījumu citā ES dalībvalstī. Šādā gadījumā nepieciešams pārliecināties, ka atļauja ir izdota un ir piemērojama attiecīgajā situācijā. Patlaban dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāsazinās un jāpārliecinās par šādu atļauju autentiskumu. Tas ir smagnējs, birokrātisks un bieži vien arī lēns process, kas var radīt negatīvu ietekmi.

Tādēļ esam vairākkārt aicinājuši Eiropas Komisiju izstrādāt vienotu rīku, kur dalībvalstu iestādes ziņotu par atļaujām, kuras tās ir izdevušas, jo tas ļautu citu valstu iestādēm ātri pārliecināties par izdotajām atļaujām, ja tas būtu nepieciešams. Pateicoties šādam rīkam, jautājumus varētu risināt ātrāk un veiksmīgāk.