SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. martā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ārlietas
11
11

Kā notiek sankciju izpilde

FOTO: Freepik

Eiropas Padome 15. martā nolēma noteikt ierobežojošus pasākumus vēl 15 personām un 9 vienībām saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Līdz ar to Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi tagad kopumā attiecas uz 877 personām un 62 vienībām. LV portāls skaidro, kā notiek sankciju ieviešana un izpilde Latvijā un cik īpašumus tā līdz šim ir skārusi.

īsumā
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijā.
  • Latvijā šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas var ieviest vai noteikt piecos dažādos veidos.
  • Sankcijām ir pakļauti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru sankcionēto fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā.
  • Pēc sankcijām pakļauto personu sarakstu apstiprināšanas Latvijas tiesām līdz 16. martam ir nosūtīta informācija par 39 nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas to īpašumā, valdījumā vai kontrolē.
  • Uzņēmuma reģistrs ir konstatējis divus gadījumus, kas varētu liecināt par mēģinājumiem “apiet” sankciju sekas un kuros pieteiktās izmaiņas skar sankcionētās personas.
  • Liegumu piemērošana attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem tiek īstenota pēc tiesas lēmuma, veicot atzīmi zemesgrāmatā. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 72. pantu tiesnesis lēmumu pieņem ne vēlāk kā 10 dienu laikā.
  • 15. martā Eiropas Padome ieviesa ekonomisko un individuālo ceturto sankciju paketi, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. pantā definēts, ka starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība, vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šī likuma noteiktajā kārtībā.

Likuma 11. pants nosaka, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijā.

Ministru kabinets pēc individuālas iniciatīvas, kā arī ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikuma, var noteikt nacionālās sankcijas, ja tas nav pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā, kā arī var ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu atbilstoši Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības vai Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts tiesībām.

Koordinējošā institūcija sankciju ieviešanas procesam ir Ārlietu ministrija.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 4. pants nosaka, ka Latvijā var ieviest vai noteikt šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas:

  • finanšu ierobežojumi;
  • civiltiesiskie ierobežojumi;
  • ieceļošanas ierobežojumi;
  • stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi;
  • tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

Sankcijām pakļauti visi līdzekļi

Atbilstoši Padomes Regulai (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība sankcijām ir pakļauti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru sankcionēto fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, skaidro Tieslietu ministrija.

Savukārt darbības, kādas jāveic, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, ir noteiktas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5. pantā.

Visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt šādas darbības:

  • iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, tai skaitā tos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas nodoti trešajām personām;
  • liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;
  • nesniegt sankciju subjektam (tai skaitā, izmantojot pilnvarojumu) starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, atbilstoši šiem ierobežojumiem ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības.

Publiskajos reģistros aizliegts reģistrēt vai nostiprināt šā panta otrajā daļā minēto īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību iegūšanu un atsavināšanu.

Kas īsteno civiltiesiskos ierobežojumus

Institūciju kompetenci sankciju ieviešanā nosaka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”.

Šie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka civiltiesisko ierobežojumu īstenošanu nodrošina Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Patentu valde, valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija”, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Lauksaimniecības datu centrs, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.

Civiltiesiskie ierobežojumi atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5. panta otrajai un trešajai daļai tiek piemēroti, lai novērstu saimniecisko resursu izmantošanu kā analogu naudai vai tās aizvietotāju. Tos piemēro tā, lai novērstu iespēju sankciju subjektam iegūt finansiālu vai ekonomisku labumu (finanšu līdzekļus, preces, pakalpojumus), izmantojot saimnieciskos resursus.

Tieslietu ministrija skaidro, ka, lai ieviestu sankcijas, primārais ir sankcionēto personu saraksts. Ikvienā reģistrā tiek pārbaudīts, vai konkrētajā reģistrā ir saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru sankcionēto fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā.

Tiesu administrācijas kompetence

MK noteikumu Nr. 327 4. punktā ir noteikta Tiesu administrācijas kompetence, saņemot informāciju par starptautisko vai nacionālo sankciju noteikšanu vai grozīšanu. Tā pārbauda, vai valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata satur ziņas par sankciju subjektu, kas viennozīmīgi identificējams normatīvajos aktos, ar kuriem noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, un, ja sankciju subjektam:

  • pieder nekustamais īpašums, informē rajona (pilsētas) tiesu par nepieciešamību nodrošināt starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi;
  • nepieder nekustamais īpašums, iekļauj sankciju subjektu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas personu rādītājā.

Liegumu uzliek īpašumiem

Pēc sankcijām pakļauto personu sarakstu apstiprināšanas Latvijas tiesām līdz 2022. gada 16. martam ir nosūtīta informācija par 39 nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas to īpašumā, valdījumā vai kontrolē, informē Tieslietu ministrija. No tiem pieci īpašumi nepastarpināti pieder sankcionētām personām – Pjotram Avenam, Mihailam Fridmanam, Vladislavam Tretjakam un Ņikitam Mazepinam (pieder divi īpašumi).

Lai nodrošinātu sankciju piemērošanas efektivitāti atbilstoši to noteikšanas mērķim un būtībai, kā arī, veicot Uzņēmumu reģistra datu analīzi, uz šo brīdi ir konstatētas arī septiņas juridiskās personas, kurās patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona.

Tās ir: SIA “Klauģu muiža RE”; fonds “Aven Foundation”; SIA “Ezermaļu mežu īpašumi” (patiesā labuma guvējs ir Pjotrs Avens); SIA “Seagull Investments” (patiesā labuma guvējs – Mihails Fridmans); SIA “Severstal Distribution” (patiesā labuma guvējs – Aleksejs Mordašovs); SIA “Riga fertilizer terminal”; SIA “Ventamonjaks” (patiesā labuma guvējs – Dmitrijs Mazepins). Kopumā šīm juridiskajām personām Latvijā pieder 34 nekustamie īpašumi. Par visiem minētajiem īpašumiem Tiesu administrācija ir nosūtījusi informāciju tiesai aizlieguma atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Līdz 16. martam tiesneši ir lēmuši par aizlieguma atzīmes izdarīšanu, kas kavē jebkuru labprātīgu (izņemot mantošanas ceļā iegūtu) tiesību nostiprināšanu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā vai kontrolē esošu nekustamo īpašumu, uz pieciem nekustamajiem īpašumiem.

Divi mēģinājumi “apiet” sankcijas

Uzņēmuma reģistrs ir konstatējis divus gadījumus, kas varētu liecināt par mēģinājumiem “apiet” sankciju sekas un kuros pieteiktās izmaiņas skar sankcionētās personas. Informācija sniegta tiesībsargājošajām iestādēm, un izmaiņas reģistra datos nav veiktas.

Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo datu analīze tiek turpināta, lai noteiktu sankcionēto personu sasaisti ar juridiskām personām, tādējādi identificējot citus iespējamos gadījumus, kad sankcionēta persona kā patiesais labuma guvējs pastarpināti gūst labumu no nekustamā īpašuma. Tāpat Uzņēmumu reģistrs informē valsts reģistru turētājus par juridiskām personām, kurām ir konstatēta saistība ar sankcionētu personu. Datu apstrāde prasa papildu laiku, ņemot vērā analizējamo datu apjomu un personvārdu atveidojumu latviešu valodā.

Lēmumu pieņem 10 dienu laikā

Liegumu piemērošana attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem tiek īstenota pēc tiesas lēmuma, veicot atzīmi zemesgrāmatā. Aizlieguma ierakstīšana ir attiecināma ne tikai uz īpašuma tiesību nostiprināšanu, bet arī tādu tiesību nostiprināšanu, kas saistīta ar nekustamā īpašuma iznomāšanu vai ieķīlāšanu, apbūves tiesību nostiprināšanu. 

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 72. pantu tiesnesis lēmumu pieņem ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Visi pieteiktie nostiprinājumi un lūgumi tiek skatīti pieteikšanas secībā. Kamēr tiesnesis nav pieņēmis lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu, nav iespējama vēlāk iesniegtu nostiprinājumu izskatīšana.

Tieslietu ministrija norāda, ka tiesneši ir aicināti pievērst īpašu uzmanību lūgumiem vai pieteikumiem, kas saņemti no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī no Latvijas Republikas juridiskām personām, un pirms lēmuma pieņemšanas pārliecināties, ka nav konstatējama tieša vai pastarpināta saistība ar sankcionētajām personām. Tāpat kontroli par starptautisko sankciju ievērošanu veic arī zvērināti notāri, veicot nostiprinājumu lūgumu sastādīšanu un personu parakstu īstumu apliecināšanu.

Ceturtā sankciju pakete

15. martā Eiropas Padome ieviesa ekonomisko un individuālo ceturto sankciju paketi, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Jaunie pasākumi ietver aizliegumu:

  • visiem darījumiem ar atsevišķiem valsts uzņēmumiem;
  • kredītreitingu pakalpojumu sniegšanu jebkurai Krievijas personai vai organizācijai;
  • jaunām investīcijām Krievijas enerģētikas sektorā.

Eiropas Savienības (ES) ierobežojošie pasākumi tagad kopumā attiecas uz 877 personām un 62 vienībām. Sarakstā iekļautajām personām tiek piemērota aktīvu iesaldēšana, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus sarakstā iekļautajām personām. Turklāt fiziskām personām ir noteikts ceļošanas aizliegums, kas tām neļauj ieceļot ES teritorijā vai to šķērsot tranzītā.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU