Balsos par Latviju ANO Drošības padomē

Lēmumu par Latvijas kandidēšanu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu 2026.–2027. gada termiņam Latvijas valdība pieņēma 2011. gadā. ANO ir pārstāvētas 193 valstis. Vēlēšanas notiks otrdien, 3. jūnijā, Ņujorkā. Lai Latvija tiktu ievēlēta, tai jāiegūst divu trešdaļu jeb 129 valstu atbalsts. Balsojuma rezultāts būs zināms 3. jūnijā ap plkst. 18.15 pēc Latvijas laika, informē Ārlietu ministrija. 

Mieram un drošībai pasaulē

ANO Drošības padome tika izveidota 1945. gadā līdz ar Apvienoto Nāciju Organizāciju pēc Otrā pasaules kara, lai nodrošinātu starptautisko mieru un drošību. ANO Statūti paredz, ka Drošības padome nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību un sniedz rekomendācijas vai lemj par to, kādi pasākumi veicami starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai.

Drošības padome:

• atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu;
• sniedz rekomendācijas starptautiskās drošības apdraudējumu novēršanai;
• lemj par to, kādi pasākumi, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai;
• lemj par militāru operāciju uzsākšanu pret agresoru;
• sniedz rekomendācijas jaunu dalībvalstu uzņemšanai;
• sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai par ģenerālsekretāra ievēlēšanu un kopā ar Ģenerālo asambleju ievēlē Starptautiskās tiesas tiesnešus.

ANO Drošības padomē ietilpst 15 valstis. Piecas pastāvīgās padomes locekles, kuras var izmantot veto tiesības visu būtiskāko ar karu un mieru saistīto lēmumu pieņemšanā, ir Otrā pasaules kara uzvarētājas: ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Pārējās desmit valstis jeb nepastāvīgās padomes locekles ANO Ģenerālā asambleja ievēlē rotējošā kārtībā uz diviem gadiem pēc reģionālā principa: piecas vietas ir Āfrikas un Āzijas valstu grupām, divas – Latīņamerikas un Karību jūras valstu grupai, divas – Rietumeiropas un citu valstu grupai, un viena – Austrumeiropas valstu grupai, pie kuras pieder arī Latvija.  

Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu veto tiesības tiek uzskatītas gan par nozīmīgāko ietekmes instrumentu starptautiskā miera un drošības jomā, gan par problēmu, kuras dēļ ANO nav spējusi efektīvi risināt daudzus kara un miera jautājumus gadījumos, kad tas nav bijis izdevīgi kādai no minētajām lielvalstīm.

Instruments Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai

Pēc neatkarības atgūšanas dalība ANO ir bijis viens no Latvijas ārpolitikas instrumentiem valstiskuma neatgriezeniskuma nostiprināšanai, nacionālo interešu aizstāvībai un iesaistei globālajos procesos. “Latvija ANO koncentrējas uz cilvēktiesību un starptautiskā tiesiskuma aizstāvību, un dalība Drošības padomē būs viens no instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Latvijas dalības ANO Drošības padomē virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot daudzpusējās diplomātijas jeb multilaterālisma sniegtās iespējas,” skaidro Ārlietu ministrija. Esot Drošības padomē, Latvija augstākā līmenī varēs aizstāvēt tiesiskumā balstītu starptautisko sistēmu un demokrātiskās vērtības, kā arī piedalīties globālo miera un drošības jautājumu risināšanā, tajā skaitā – iestāties par Ukrainu. Tāpat dalība Drošības padomē sniedz iespēju izcelt jautājumus, kas aktuāli Latvijas un Baltijas reģiona drošībai.

Ģeopolitiskā situācija nav šķērslis

Ja Latvija tiks ievēlēta, tad tā darbosies Drošības padomē īpaši sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā, kad Krievijas agresija pret Ukrainu, konflikti Tuvajos Austrumos, izmaiņas ASV un citi faktori vairo nedrošību un strauji maina starptautisko kārtību, padarot to neparedzamu.

“Ņemot vērā pašreizējo starptautisko situāciju un valstu sadalījumu Drošības padomē, nevar cerēt, ka notiks brīnumi,” Latvijas iespējas ietekmīgākajā ANO struktūrā komentē politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa. Vienlaikus eksperte norāda: “Sarežģītā ģeopolitiskā situācija neliedz Latvijai paust savas intereses un turēt augstā līmenī ANO statūtos noteiktās vērtības un principus – starptautiskā miera uzturēšanu, dzīvi bez konfliktiem un cilvēktiesības.” 

Latvijas ieguvumi no dalības Drošības padomē ir gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Latvija ievēlēšanas gadījumā būs klāt tur, kur notiek globālās kārtības noteikšana, un varēs sevi pozicionēt kā aktīvu starptautiskās sabiedrības locekli, kas iestājas par tiesiskumu starpvalstu attiecībās, pauž profesore. Taču pat tad, ja netiks ievēlēta, Latvija būs sevi apliecinājusi minētajā aspektā. Savukārt kandidēšanas laika aktivitātes ir atbalsojušās Latvijas sabiedrībā, aktualizējot tādus arī ANO līmenī risināmus jautājumus kā sieviešu tiesības, klimata problēmas, ilgtspējīga attīstība un citus. Līdztekus kandidēšana uz vietu Drošības padomē un ar to saistītie centieni nodrošināt pēc iespējas vairāk valstu atbalstu Latvijas kandidatūrai mūsu valstij ir snieguši nozīmīgu diplomātisko pieredzi, pauž Ž. Ozoliņa.

Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva jau ir bijušas ANO Drošības padomē un pieteikušās uz nākamajiem termiņiem tajā.