SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ārlietas
5
5

Latvija ANO Drošības padomē – kad, kāpēc un kā

1945. gadā, dibinot Apvienoto Nāciju Organizāciju, par tās galveno mērķi izvirzīja tādas starptautiskās kārtības radīšanu un uzturēšanu, kas turpmāk nepieļautu kara izcelšanos. Tiešā veidā šis pienākums – galvenā atbildība par starptautiskās drošības un miera uzturēšanu – saskaņā ar organizācijas statūtiem visu dalībvalstu vārdā tika deleģēta 1946. gadā izveidotajai Drošības padomei, par kuras nepastāvīgo locekli uz diviem gadiem gatavojas kļūt Latvija.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Kādas ir Latvijas iespējas un intereses, kandidējot uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu? Atbildes uz šiem jautājumiem ieskicētas Latvijas Ārpolitikas institūta šiem jautājumiem veltītā pētījumā, atzīmējot ANO dibināšanas 75. gadskārtu.

īsumā
  • Latvija gatavojas kļūt par ANO Drošības padomes dalībvalsti uz diviem gadiem: 2026. un 2027. gadā. Lai tas notiktu, Latvijai par savas kandidatūras atbilstību ir jāpārliecina vismaz 129 pasaules valstis.
  • ANO Drošības padomes uzdevums ir nodrošināt mieru pasaulē. Padomes lēmumi ir saistoši visām organizācijas dalībvalstīm.
  • Pasaule ir kļuvusi nedrošāka, un starptautiskajā politikā, kurā kopš Otrā pasaules kara respektētas starptautiskās tiesības, sāk atgriezties nelielām valstīm sevišķi bīstams cinisms.
  • Dalība ANO Drošības padomē ir būtiska Latvijas drošībai. Tā ir iespēja iepazīstināt ar sevi citas valstis, attīstīt saiknes ar pasaules reģioniem, kuros Latvija ir mazāk zināma, un radīt pozitīvu valsts tēlu.
  • Aktīvi un pārdomāti darbojoties Drošības padomē, arī nelielas valstis var ietekmēt padomes dienaskārtību. To apliecina Igaunijas pieredze.
  • Latvija līdz šim ir aktīvi izmatojusi savu dalību dažādās ANO struktūrās, aizstāvot savas intereses.

Lēmumu par Latvijas kandidēšanu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu 2026.–2027. gada termiņam Latvijas valdība pieņēma 2011. gadā. Sagatavošanās darbs Ārlietu ministrijas (ĀM) vadībā notiek gan Latvijas ievēlēšanai, gan dalībai Drošības padomē. Vēlēšanas notiks 2025. gada jūnijā. ANO ir pārstāvētas 193 valstis. Lai iekļūtu Drošības padomē, Latvijai vajadzēs 2/3 jeb 129 valstu atbalstu.

Mieram pasaulē

ANO Statūti paredz, ka Drošības padome nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību un sniedz rekomendācijas vai lemj par to, kādi pasākumi veicami starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai. Drošības padome:

  • atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu;
  • sniedz rekomendācijas starptautiskās drošības apdraudējumu novēršanai;
  • lemj par to, kādi pasākumi, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai;
  • lemj par militāru operāciju uzsākšanu pret agresoru;
  • sniedz rekomendācijas jaunu dalībvalstu uzņemšanai;
  • sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai ģenerālsekretāra ievēlēšanai un kopā ar Ģenerālo asambleju ievēl Starptautiskās tiesas tiesnešus.

ANO Drošības padomē, kuras krēsls atrodas Apvienoto Nāciju mītnē Ņujorkā, ietilpst 15 valstis. Piecas pastāvīgās padomes locekles ar veto tiesībām visu būtiskāko ar karu un mieru saistīto lēmumu pieņemšanā ir Otrā pasaules kara uzvarētājas: Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija, Krievija kā PSRS tiesību mantiniece, kā arī Ķīna. Pārējās desmit valstis jeb nepastāvīgās padomes locekles rotējošā kārtībā ANO Ģenerālā asambleja ievēlē uz diviem gadiem. Ik gadu Drošības padomē ievēlē piecas jaunas valstis to vietā, kurām beidzies noteiktais termiņš.

Katrai valstij Drošības padomē ir viena balss. Procedūras jautājumi tiek apstiprināti vismaz ar deviņām balsīm no 15. Ar karu un mieru saistītos jautājumus pēc būtības apstiprina ar vismaz deviņām – tostarp piecām pastāvīgo padomes locekļu – balsīm, un to dēvē par lielvaru vienprātības lēmumu. Ja kāda no šīm piecām valstīm lēmumam nepiekrīt, tā balsojumā lieto veto tiesības vai arī no balsošanas atturas. Padomei nodoto jautājumu apspriešanā bez balsstiesībām ir tiesīga piedalīties jebkura ANO dalībvalsts, ja padome uzskata, ka šīs valsts intereses ir aizskartas. Drošības padomes rezolūcijas ir juridiski saistošas. Ja kāda ANO locekle tās nepilda, tad šai valstij var tikt piemērotas ekonomiskās sankcijas, piemēram, tirdzniecības embargo vai militārs spēks. ANO statūti paredz, ka konfliktsituācijas vispirms jācenšas atrisināt mierīgā ceļā.

Lietuva ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle bija no 2014. gada līdz 2015. gadam, savukārt Igaunija ir ANO Drošības padomes locekle no 2020. gada līdz 2021. gadam.

Drošība un izdevība apliecināt sevi

ANO saskaras ar izaicinājumiem laikmetā, kuru ietekmīgi domātāji salīdzina ar džungļu likumu atgriešanos starptautiskajā politikā, pētījumam “Latvijas intereses un iespējas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusā” veltītā diskusijā norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Pētījuma autors, LĀI direktora vietnieks, politoloģijas doktors Kārlis Bukovskis izdalījis vairākas jomas, kurās kandidēšana uz vietu ANO Drošības padomē un dalība tajā Latvijai nestu gan tiešus, gan pastarpinātus ieguvumus.

Pasaule ir kļuvusi nedrošāka, un starptautiskajā politikā, kurā kopš Otrā pasaules kara respektētas starptautiskās tiesības, sāk atgriezties nelielām valstīm sevišķi bīstams cinisms: “Šībrīža ģeopolitiskā situācija iezīmē centienus atsevišķām valstīm pārdalīt ietekmes sfēras, darot to uz citu vājuma pamata,” skaidro K. Bukovskis. Tādējādi, pirmkārt, dalība ANO Drošības padomē ir ieguvums Latvijas drošībai, ko sniedz iespēja tieši līdzdarboties un sekot līdzi notikumiem šajā ietekmīgākajā pasaules mēroga institūcijā, kuras lēmumi ir saistoši visām dalībvalstīm. “Latvijai kā valstij, kura ir piedzīvojusi smagu neatkarības zaudēšanu un totalitāro varu nežēlību, ir jābūt starp galvenajiem ANO, cilvēktiesību un starptautiskā miera veicinātājiem,” secina pētnieks.

Šībrīža ģeopolitiskā situācija iezīmē centienus atsevišķām valstīm pārdalīt ietekmes sfēras, darot to uz citu vājuma pamata.

Latvija ir sasniegusi visus līdzšinējos ārpolitiskos mērķus, tādus kā dalība NATO, ES un OECD, un tagad tā ir izaugusi līdz globālas aktivitātes līmenim, un tai ir svarīgi vairot savu atpazīstamību, kurā nozīmīgu pienesumu var dot jau kandidēšana un dalība ANO Drošības padomē, skaidro K. Bukovskis. Līdztekus tā ir arī iespēja Latvijai iepazīstināt ar sevi citas valstis, attīstīt saiknes ar pasaules reģioniem, kuros Latvija ir mazāk zināma, un radīt pozitīvu valsts tēlu, tai apliecinot sevi kā atbildīgu, globāli domājošu un uzticamu partneri, tā savukārt veicinot arī ekonomiskos ieguvumus, ko šāds tēls un reputācija var sniegt. Uzņēmējiem Latvijas kandidēšana var kļūt par ieguvumu ne tikai netieši, no Latvijas valsts tēla un reputācijas veidošanas un uzlabošanas pasaulē, bet arī praktisku kontaktu atrašanā un produktu un pakalpojumu reklamēšanā, uzskata pētnieks.

Līdztekus aktivitātes, kurās Latvijas pārstāvjiem nāktos iesaistīties, lai pārliecinātu citas valstis atbalstīt Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomē, kā arī darbības pieredze tajā sekmētu mūsu diplomātisko profesionalitāti un resursus. “Kandidēšana ir nozīmīgs mācību process un jauns mērķis jaunajā Latvijas simtgadē ne tikai Latvijas diplomātiskajam dienestam, bet arī plašākai Latvijas sabiedrībai, medijiem, politiķiem un citām grupām, jo liks ciešāk un biežāk palūkoties uz visas pasaules problemātiskajiem jautājumiem,” secina K. Bukovskis.

Mazajām valstīm ir ietekme – Igaunijas pieredze

Aktīvi un pārdomāti darbojoties Drošības padomē, arī nelielas valstis var ietekmēt tās dienaskārtību, skaidro Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Andrejs Pildegovičs, norādot uz Igaunijas piemēru, kura spējusi šajā institūcijā aktualizēt kiberdrošības jautājumus. “Mēs esam varējuši aktīvi darboties jomās, kuras interesē mūsu valstis, mūsu reģionu. Piemēram, ilgstošā krīze Ukrainā, tagad arī Baltkrievijā,” skaidro Igaunijas vēstnieks ANO Svens Jirgensons. Viņš uzskata: bez tādām padomes valstīm kā Igaunija šis jautājums nenonāktu Drošības padomes redzeslokā. “Mēs esam spējuši to panākt. Šobrīd, sekojot līdzi krīzei Kalnu Karabahā, mēs varējām atgādināt pasaulei par 2008. gada karu Gruzijā. Tātad ir noteikti jautājumi, kuros jūsu valstis var ļoti labi sajust lietderību no būšanas padomes sastāvā, nemaz nerunājot par savas valsts pazīstamības veicināšanu,” secina diplomāts, norādot: “Igaunijas tēls tiešām ir kļuvis krietni spilgtāks, un šī pamanāmība, manuprāt, ir īstais mūsu drošības pamats.”

“Latvija līdz šim ir aktīvi izmantojusi savu dalību dažādās ANO struktūrās, aizstāvot savas intereses un virzot mūs interesējošas prioritātes, tostarp iestājoties par cilvēktiesībām un tiesiskumu, atbalstot teritoriālo integritāti, mieru, drošību, demokrātiju, ilgtspējīgu attīstību norādīja ĀM valsts sekretārs Andris Pelšs. Latvija jau ir bijusi ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas izpildpadomē. Šobrīd Latvija jau trešo reizi ir ievēlēta par ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes dalībvalsti. Latvija uz pieciem gadiem ir ievēlēta arī ANO Sieviešu statusa komisijā.

“2005. gadā, kad izvirzījām savu kandidatūru, biju Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, dažbrīd māca šaubas, bet no pašreizējā skatpunkta, kad esam nogājuši sarežģīto kampaņas ceļu un pārvarējuši grūtības kā padomes dalībvalsts, es pilnīgi noteikti varu apgalvot: ja rīkosieties pareizi, tas atmaksāsies ar uzviju. Pilnīgi noteikti!” Latviju iedrošina S. Jirgensons.

Iesaistīt sabiedrību

“Svarīgs ir dialogs ar sabiedrību par lietderību un resursiem, kas jāiegulda šajā projektā,” pieredzē par savas valsts ceļu uz ANO Drošības padomi dalās igauņu diplomāts. Būtiski esot nodrošināt sabiedrības motivāciju un atbalstu šim ārpolitiskajam mērķim, kā arī jāatrod kampaņas un dalības padomē patrons, kas Igaunijā bija ļoti populārā prezidente Kersti Kaljulaida. Kaimiņvalsts kampaņas stiprā puse bijusi Igaunijas panākumi e-pārvaldībā, skaidro vēstnieks.

Latvija patlaban ir sagatavošanās procesā, un valsts aktīvas lobēšanas posms dalības nodrošināšanai ANO Drošības padomē sāksies 2023. gadā, informē ĀM Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore Ilze Rūse. Taču jau šā gada beigās, lai noskaidrotu, kādas būs Latvijas prioritātes un tēla elementi kandidēšanas kampaņas ietvaros, ĀM vadībā paredzēts izveidot diskusiju forumu, kurā būtu pārstāvētas ministrijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un akadēmiskās aprindas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU