Augsti godātais Valsts prezidenta kungs,
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze,
godātais Saeimas prezidij,
cienītās deputātes un godātie deputāti, kolēģi ministri,
ekselences,
dāmas un kungi!
Janvāris Latvijas vēsturē ir izšķirošu notikumu mēnesis. Latvijas starptautiskā de jure atzīšana 1921. gadā un barikādes 1991. gadā bija Latvijas tautas izvēles – laikmeta grieži. Tie parādīja Latvijas gribu un spēju panākt to, ko mēs vēlamies.
Kā norādīja pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics:
“.. Latvija ir paveikusi divus posmus cīņā par valsts neatkarību, proti: Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru.
Ja esam atbrīvoti, ja samērā tik īsā laikā– divos gados un dažos mēnešos– esam panākuši tiesisko atzīšanu, tad jāvaicā, kas mūs tik ātri pie uzvaras vedis?”
Un Meierovics pats arī atbildēja:
“Tā bija tā vienprātība, kas mūs vienoja šinī cīņas laikmetā. Tiklab cīņā pret mūsu ārējo ienaidnieku, kā arī cīņā par Latvijas tiesisko atzīšanu mēs bijām vienprātīgi.”
Un tas ir mūsu ārpolitikas pamats. Mūsu ārpolitika ir vienota.
Tātad – vienota griba un rīcība.
Jau no pirmajām domām par nacionālas, demokrātiskas Latvijas valsts izveidi pagājuša gadsimta sākumā, ideja un pārliecība gāja soli solī ar konkrētu rīcību. Demokrātija un drošība bija divi pamatprincipi jaunās Latvijas valsts izveidē 1918. gadā.
Cīņas kaujas laukā, mūsu Brīvības cīņas, noritēja vienlaikus ar diplomātiskajām cīņām par Latvijas starptautisko atzīšanu. Bruņoto spēku izveide, sabiedroto atrašana, pierādījumu vākšana un pārliecināšana, ka esam pelnījuši radīt un vadīt savu valsti. Mums izdevās, un esam pateicīgi tā laika vadītājiem, sabiedrotajiem tad un tagad par iedvesmu un atbalstu mūsu brīvībai.
Arī PSRS okupācijas gados brīvība mums nebija abstrakts koncepts. Atcerēsimies, ka ASV un citi sabiedrotie nekad neatzina nelikumīgo PSRS okupāciju. Bet latvieši Latvijā, Latvijas ārlietu dienests un tautieši trimdā, mūsu sabiedrotie turpināja strādāt, pārliecināt un ticēt mūsu brīvības atgūšanai.
Pirms 34 gadiem mēs izgājām Rīgas ielās, cēlām, stāvējām barikādēs, arī lai aizstāvētu brīvību, tās idejas ar konkrētu rīcību, stājoties pretim okupācijas varai.
Mēs atceramies, ar kādu pretestību un skepsi saskārāmies, kad Baltijas valstis tiecās atjaunot neatkarību – mūs mudināja “nestrebt karstu”, neprovocēt, jo var izraisīt kodolkaru, un vēl visādas muļķības. Mūsu atmiņā joprojām spēcīgi iespiedies tā saucamais “cietuma pagalma miers”, kas Latvijai nesa 50 padomju okupācijas gadus ar tūkstošiem upuru čekas pagrabos un Sibīrijas lēģeros. Tāpēc mums ir tik saprotama Ukrainas tautas vēlme dzīvot brīvā Eiropā un būt drošiem, ka varmāka neuzbruks vēlreiz.
Šodien it īpaši arī izjūtam, ka katrai paaudzei ir savs brīvības, demokrātijas, drošības pārbaudījums. Mūsu valsts ir demokrātiska, droša un turīga. Tā ir valsts, ko esam paši sev izcīnījuši, noturējuši, atguvuši un atjaunojuši.
Tas nav noticis pats par sevi, to neviens mums nedāvināja. To paveica kolektīva griba, spēja, augsta pašorganizētība, sabiedrības iesaiste, bet arī aktīva rīcība, tai skaitā ar organizētu bruņotu spēku.
Arī šobrīd mēs atrodamies kritiskā vēstures pagriezienā. Mūs sagaida nopietnas pārmaiņas. Mums pazīstamā pasaules kārtība ir zem nopietna spiediena. Tā ir kārtība, kas balstās ANO statūtos un tā nepieļauj agresiju vai spēka izmantošanu pret citām valstīm. Kā redzam Krievijas agresijas gadījumā, šī kārtība ir nopietni pārkāpta. Tā ir vardarbīgi pārkāpta.
Atcerēsimies, ka ANO statūtu 51. pants nosaka pašaizsardzības tiesības. NATO dibināšana un NATO 5. pants ir balstīti šajos ANO statūtos. Ukrainas brīvības cīņas, Ukrainas pašaizsardzība ir balstītas ANO 51. pantā. Tā ir iestāšanās gan par ANO hartu, gan pasaules kārtību. Ukraiņi to aizstāv ar savām asinīm. Vienlaikus tas arī nodrošina, ka valstis, kas sniedz atbalstu un ieročus Ukrainai, nekļūst par kara dalībniekiem.
Godātie deputāti un ekselences,
Šādos brīžos īpaša nozīme ir līderu lomai. Mēs paļaujamies un ticam Amerikas līderībai, Eiropas lomai, mūsu pašu spējām noturēt, ietekmēt, veidot pasaules kārtību, kura turpina nodrošināt mieru, drošību, turību un attīstību.
Mēs arī redzam, no kurienes pūš nemiera vēji. Un mums ir jārēķinās gan ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos reģionos. Gan ekonomiskās sāncensības saasināšanos. Gan autoritāru režīmu centieniem graut starptautiskās tiesības un institūcijas.
Tieši šajā kontekstā mēs redzam kā Ziemeļkoreja un Irāna tieši atbalsta Krievijas karu un mēs arī atklāti esam pauduši bažas Ķīnai, ka tā iespējo Krievijas karu Ukrainā.
Šāds situācijas vērtējums un draudu izpratne ir vienota daudz valstu starpā. Jo es vēl neesmu savā trīsdesmit gadu ilgajā diplomātiskajā karjerā satikusi tādu valsti, kurai būtu pieņemami, ka tās robežas tiktu pārkāptas ar vardarbīgu, brutālu spēku.
Tad kāds būs iznākums karam Ukrainā, ietekmēs arī mūsu vitālās intereses un atbalsosies tālu aiz Ukrainas robežām. Šim karam ir globāla ietekme.
Krievijas Federācija ir imperiāla, klaji koloniālu ambīciju dzīta valsts. Vāja Krievija būs vislabākā drošības garantija jebkuram Krievijas kaimiņam, jo īpaši tām valstīm, kuras ir ārpus NATO un ES. Tā būs arī labākā recepte mieram un stabilitātei citos pasaules reģionos.
Mūsu drošība balstās tajā, ko mēs un citas alianses valstis paveiksim paši savas drošības stiprināšanā. Tāpat arī no tā, kādu atbalstu Ukraina turpmāk saņems. Un no tā, kādu secinājumus Krievija izdarīs pēc agresijas Ukrainā.
Šobrīd, Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma. Mēs esam daļa no spēcīgākās militārās aizsardzības alianses pasaulē. Ukraina, cīnoties par savu brīvību, palīdz stiprināt visas eiroatlantiskās vides drošību, visas pasaules drošību. Krievija šobrīd nav spējīga veikt tiešu militāru uzbrukumu NATO aliansei un Latvijas valdība turpina stiprināt mūsu drošību gan palīdzot Ukrainai, gan veicot vēsturiskus ieguldījumus mūsu pašu aizsardzības un atturēšanas spējās. Sabiedroto klātbūtne Latvijā ar katru gadu pieaug. Un mēs šo procesu vēlamies turpināt.
Tātad, ir daudzas lietas, kas IR mūsu rokās. Šobrīd nav jēgas sēdēt, čīkstēt un bažīties “kā būs?”. Ne pie kā neved riešanās, emocijas vai apvainojumi sociālajos tīklos. Vienīgais, kam ir jēga, ir pamatīgs, proaktīvs darbs, visu mūsu kopīgs darbs, strādājot ar visām pasaules valstīm, Baltijas valstīm , ar Ziemeļvalstīm, ar partneriem, kas maksimizē mūsu resursus..
Tāpēc Ministru prezidentes uzdevumā veidoju aktīvu dialogu ar jauno ASV administrāciju. Viesojos Vašingtonā decembrī, pagājušonedēļ starp pirmajiem Eiropas ārlietu ministriem mani sazvanīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
Atkārtoti došos uz Vašingtonu februāra sākumā, lai tiktos ar jaunās ASV administrācijas pārstāvjiem, par dialogu visplašākos jautājumos
Mēs kopīgi esam skaidri identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur mums ir kopīgas intereses. Viens no tiem ir enerģētikas neatkarība, tai skaitā sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumi.
Koncepta “Miers caur spēku” iedzīvināšana, aizsardzības un drošības stiprināšana, sadarbība enerģētikā, jaunajās tehnoloģijās, bet arī agresora iegrožošana un turpmākais atbalsts Ukrainai – tie ir mūsu kopīgās darbības virzieni. Arī brīva tirdzniecība ir abpusēji izdevīga un padziļina valstu attiecības.
Ārlietu dienests ikdienā jūt pieaugošu sabiedrības interesi un izpratni par starptautiskajiem procesiem, atbalstu. Mēs redzam un jūtam, ka sabiedrība seko līdzi notikumiem, un mēs saņemam spēcīgu atgriezenisko saiti. Mēs to ļoti novērtējam! Paldies, ka esat tik aktīvi un tik prasīgi. Mums ir nepieciešama visas sabiedrības iesaiste – nevis “ķekša pēc”, bet lai būvētu tādu Latviju, kāda mums visiem mīļa.
Godātie deputāti,
Pagājušais gads Latvijai bija nozīmīgs – 20 gadi kopš pievienošanās ES un NATO.
Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO būtiski mainīja drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, stiprināja visu eiroatlantisko drošību, un krietni stiprinājusi mūsu pašu drošību.
Tieši dalība ES un NATO mums sniedz instrumentus un iespējas, lai aizstāvētu Latvijas intereses starptautiskajā arēnā. Tas ir mūsu spēka plecs un mūsu ietekme pasaulē.
Aizvadītajā gadā Evikas Siliņas valdība īstenoja mērķtiecīgu un koordinētu ārpolitiku trīs galvenajos virzienos:
- stiprināt valsts drošību un aizsardzību, noteikumos balstītu starptautisko kārtību,
- veicināt ekonomisko izaugsmi un labklājību, Eiropas Savienības konkurētspēju un globālo ietekmi un
- aizsargāt mūsu valstspiederīgo intereses, iesaistīt sabiedrību ārpolitikas veidošanā un īstenošanā un izmantot diasporas potenciālu.
Arī šogad pirmā prioritāte ir un būs drošība, jo drošība ir priekšnosacījums it visam. Bez drošības nav labklājības, bez drošības nav investīciju, nav izaugsmes un attīstības, nav demogrāfijas, un nav labu nākotnes perspektīvu.
Mēs esam un būsim starp NATO līderiem attiecībā uz ieguldījumiem drošībā un aizsardzībā – mēs tuvojamies 4% no IKP, un tuvākajos gados mūsu ieguldījums būs vēl lielāks. Ir vajadzīgs augošs kopprodukts. Mēs to darījām, jo brīvība nav par brīvu, un tas ir mūsu pašu interesēs. Tas arī atbilst NATO spēju mērķiem.
Mudināsim arī citus sabiedrotos ieguldīt nepieciešamajās kaujas spējās atbilstoši alianses aizsardzības plāniem.
Pērn īstenota virkne svarīgu, praktisku lēmumu, kas stiprina mūsu aizsardzību.
NATO Vašingtonas samits pieņēma lēmumus, lai ieviestu alianses militāro stratēģiju, tajā skaitā īstenotu reģionālos aizsardzības plānus.
Gada nogalē līdz brigādes līmenim ir palielināta Kanādas NATO daudznacionālā brigāde Latvijā. Un pirms pāris nedēļām, pirmo reizi kopš uzņemšanas NATO, tajā ar 500 bruņoto spēku mehanizēto kājnieku bataljonu iesaistījās arī Zviedrija. Pašlaik brigādi veido ap 4000 karavīru no 14 valstīm.
Paldies Kanādai par līderību, tālredzību un arvien ciešāku draudzību un paldies mūsu sabiedrotajiem brigādē – Albānijai, Čehijai, Dānijai, Islandei, Itālijai, Melnkalnei, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai, Ziemeļmaķedonijai un Zviedrijai par klātbūtni Latvijā. Viņi visi ir Latvijā! Visa Latvijas sabiedrība to novērtē!
Mūsu nemainīga prioritāte ir turpināt sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai. Mēs pilnībā ticam Ukrainas uzvarai un tās spējai atjaunot savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs nekad nemainīsim šo pozīciju.
Tas pamatojas tajā, ka tika teikts – uzmanieties no pilnīgas neatkarības, baltiešu neatkarība nav iespējama.
Tāpēc ar Ukrainu esam noslēguši divpusēju vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Arī turpmākos divus gadus sniegsim militāro atbalstu 0,25 % apmērā no IKP un atbalstu rekonstrukcijai.
Īstenojam arī citas iniciatīvas – darbs Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma un bruņojuma piegāde un karavīru apmācības.
Ukrainas tauta mūs iedvesmo ar divkāršu varoņdarbu – tā ne tikai cīnās un aizsargā savu valsti, bet zem raķešu un dronu uzbrukumiem to arī reformē un atjauno, nu jau kā topošu Eiropas Savienības un NATO valsti.
Ir pavēries vēsturisks iespēju logs virzīties uz priekšu ar Eiropas integrāciju, un Ukrainas, un Moldovas un citu valstu valdības to izmanto ar pilnu jaudu. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, Moldovu un citas valstis reformu procesā ceļā uz ES. Mēs turpināsim dalīties ar mūsu pieredzi, zināšanām un ekspertiem.
Diemžēl, ar nožēlu raugāmies, kā Gruzijas valdības veiktās izvēles ir attālinājušas ES perspektīvu. Tomēr Latvija turpinās atbalstīt gruzīnu tautu, tās tiekšanos pēc nākotnes Eiropas Savienībā.
Ne tikai Gruzijas gadījumā, mums ir skaidrs, ka pēc Kremļa rokasgrāmatas turpināsies centieni kooptēt valstu elites un plaša spektra iejaukšanās demokrātiskajos procesos.
Eiropas Savienība ir otrs Latvijas drošības stūrakmens.
Latvijas interesēs ir arvien dziļāka ES–NATO sadarbība.
Spēcīga aizsardzības industrija ir būtiska visai ES konkurētspējai.
Mums ir maksimāli jāizmanto ES aizsardzības industrijas programmas un finanšu instrumentus, lai sasniegtu NATO plānos identificētās kaujas spējas arī, lai turpinātu militāro palīdzību Ukrainai.
Kopš kara sākuma Latvija ir nemitīgi strādājusi, lai stiprinātu ES sankcijas agresora iegrožošanai, bet arī, lai liegtu tai atbalstu pasaulē.
Tāpēc ir jāturpina Krievijas novājināšana, liedzot tai ienākumus un iegrožojot tās kaujas spēju atjaunošanu. Neticiet Kremļa naratīviem, ka sankcijas nestrādā. Tās strādā, Krievijas ekonomika šobrīd ir kā jūkošs un brūkošs “kāršu nams”, un mums ir jāturpina uz to izdarīt maksimāls spiediens ar efektīvām un vēl plašākām sankcijām. Mums ir jāstrādā ar visām valstīm pasaulē, lai tās neapietu sankcijas.
Šeit vistiešākajā mērā ir mūsu pašu atbildība kā politiķiem, kā uzņēmējiem un kā patērētājiem – vai mēs turpināsim dot kaut centu Krievijas kara mašinērijai?
Dārgie tautieši,
Biznesa un citu attiecību pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju, braucienu un ceļojumu izbeigšana uz šīm valstīm, Krievijas ietekmes un klātbūtnes mazināšana itin visur eiroatlantiskajā vidē, sankciju stiprināšana un to ievērošana burtā un garā ir mūsu visu uzdevums, mūsu visu atbildība.
Mēs panācām trīs efektīvu ES sankciju kārtu ieviešanu pret Krieviju – tai skaitā mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegumu uz Krieviju, ierobežojumus Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei un sankcijas pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem.
Tāpat izdevās ievērojami salāgot Krievijas un Baltkrievijas sankcijas. Mēs arī rādījām priekšzīmi nacionālā un ES mērogā sankciju efektīvā izpildē.
Tieši Latvijas atbildīgie dienesti nepagurstoši strādā, īstenojot sankciju kontroli uz ES austrumu robežas –
Atgādināšu, ka 80 % no kravām, kas šķērso mūsu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, ir no citām ES valstīm.
Tāpēc paldies mūsu muitas un robežsardzes kolēģiem par pašaizliedzīgo un profesionālo darbu! Tas ir virsstundu, papildu darbs! Latvija ir piemērs un pie mums pēc padoma un pieredzes vēršas citas ES valstis. Sankciju ieviešana ir nacionāla prioritāte.
Latvijas prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju,
kā arī turpmāka “ēnu flotes” kuģu pakļaušana sankcijām. Mēs arī strādāsim ar valstīm visā pasaulē, lai novērstu to palīdzību Krievijai sankciju apiešanā.
ES ārējo attiecību griezumā Latvija ir ievērojami attīstījusi dialogu ar daudzām pasaules valstīm.
Mūsu interesēs ir padziļināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti gan divpusēji, gan ES un NATO ietvaros, gan arī reģionālos sadarbības formātos.
Apvienotā Karaliste ir sens un tuvs Latvijas sabiedrotais. Tā ar pastāvīgu militāro klātbūtni bija gan tad, kad mūsu valsts veidojās, gan tagad Baltijas reģionā sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas drošībā.
Turpināsim ciešu sadarbību ar NATO Ukrainas atbalsta jautājumos, tai skaitā kopīgi vadot dronu koalīciju.
Pasaulē viss ir arvien ciešāk sasaistīts. Tāpēc pagājušajā gadā daudz paveikts, lai stiprinātu attiecības ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, īpaši ciešākajiem partneriem – Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Korejas Republiku, ar salu valstīm, kā arī ar Indiju, kur došos vizītē martā. Mūs vieno demokrātiskas vērtības, ekonomiskas intereses, un pieaugoša abpusēja interese par drošības izaicinājumiem eiroatlantiskās drošības telpā un Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Latvija ar Ķīnu turpina uzturēt konstruktīvas attiecības, saglabājot atvērtību abpusēji izdevīgas sadarbības attīstīšanai. Vienlaikus dialoga ietvaros Latvija nevairīsies uzrunāt jautājumus, kur mūsu nostājas būtiski atšķiras.
Mums ir svarīgi, lai Ķīna pārtrauc sniegt atbalstu un iespējo agresorvalsti Krieviju tās agresijā pret Ukrainu.
Tāpat Latvija kopā ar sabiedrotajiem un līdzīgi domājošām valstīm uzskata, ka Ķīnai kā kodolvalstij ir jāuzņemas atbildība, jānodrošina caurskatāmība un pilnvērtīgi jāiesaistās bruņojuma kontroles mehānismos.
Konfliktu atsākšanās Tuvajos Austrumos ir otrs nopietnais drošības risks. Tas turpinās ietekmēt globālo dienaskārtību. Aizvadītajā gadā, karadarbība un humānā katastrofa Gazā, mežonīgo Hamās un Hizbullā teroristu uzbrukumi Izraēlai neatstāja vienaldzīgu arī Latvijas sabiedrību.
Latvija sniedz tiešu ieguldījumu reģiona stabilitātē piedaloties divās starptautiskās ANO misijās – Pamiera uzraudzības misijā Jeruzālemē un miera uzturēšanas misijā Libānā.
Paldies mūsu karavīriem par pašaizliedzīgo dienestu šajās misijās, KFOR un citur.!
Mēs atbalstām divu valstu risinājumu. Panāktais pamiers Gazā un jau notikusī vairāku Hamās sagūstīto ķīlnieku atbrīvošana dod cerības uz situācijas stabilizāciju. Mēs iestājamies par visu Hamās sagūstīto ķīlnieku tūlītēju atbrīvošanu.
Viņiem un viņu ģimenēm nebija jāiziet cauri šīm šausmām. Hamās mēģinājumi padarīt ķīlnieku atgriešanu par šovu ir zemiski.
Irāna ir agresīvs, destabilizējošs spēks reģionā – tieši atbalstot Krieviju agresijas karā pret Ukrainu. Tā veic tiešus uzbrukumus Izraēlai, atbalsta bruņotus grupējumus reģionā, kā arī turpina kodolprogrammas attīstīšanu. Gan ar ES, gan citām valstīm turpināsim dialogu par to, kā šo apturēt.
Alasada brutālā režīma krišanu Sīrijā ir brīdinājums citiem diktatoriem. Tā ir būtiski vājinājusi Krievijas un Irānas pozīcijas reģionā. Latvija atbalstīs ES un reģiona partneru centienus panākt iekļaujošu procesu Sīrijas valsts apvienošanai un atjaunošanai.
Āfrika ir svarīgs ES partneris.
Mēs turpināsim attīstīt politisko dialogu ar Āfrikas partneriem – gan ES kopējās ārpolitikas ietvaros, gan caur divpusējiem attīstības sadarbības projektiem, gan gadījumā, ja tiksim ievēlēti ANO DP.
Krievijas ļaunprātīgās, koloniālās aktivitātes Āfrikā – atbalsts vardarbīgiem apvērsumiem un bruņotiem grupējumiem, resursu zādzība, kā arī citu konfliktu eskalācija Āfrikas kontinentā skar arī visas Eiropas drošību.
Mums ir jāstrādā globāli, lai apkarotu Krievijas aģentu tīklu un propagandas izplatīšanos. Mums ir jābūt klāt VISUR, lai paustu savu redzējumu, aizstāvētu Ukrainu, un darītu visu mūsu spēkos, lai izolētu Krieviju un Baltkrieviju starptautiskajās organizācijās.
Tāpēc viens no mūsu ārpolitikas mērķiem ir dalība ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā.
Dalība ANO DP būs ieguldījums Latvijas drošības un suverenitātes stiprināšanā. Tā ir klātesamība pie pasaules lielākā diplomātijas galda un piedalīties globālās dienaskārtības veidošanā.
Tā ir iespēja mums būtiski padziļināt sadarbību ar esošajiem sabiedrotajiem ASV, AK un Franciju, kā arī sasniegt jaunas ausis un acis, sirdis un prātus.
Tā iedod jaunu vilkmi un sniedz starptautiskas iespējas visiem mūsu sektoriem un uzņēmumiem – piemēram, sadarbībā ar Riga Tech Girls, Latvija veiksmīgi īsteno projektus, kas veicina sieviešu iesaisti IT sektorā un uzņēmējdarbībā virknē dažādu pasaules valstu.
Protams, ANO ir jāreformē, tostarp ANO DP. Tāpēc ir vēl svarīgāk mums būt klāt, nevis atstāt to Krievijas dezinformācijai un manipulācijām.
MŪSU OTRĀ LIELĀ PRIORITĀTE – EKONOMIKAS IZAUGSME
Mūsu drošība vistiešākajā veidā ir saistīta ar ekonomiku un konkurētspēju. Un otrādi – mūsu ekonomikas attīstībai un konkurētspējai nepieciešama droša un investīcijām pievilcīga vide.
20 gadus kopš iestāšanās, mēs arvien labāk protam aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā. Mēs esam daļa no ES vienotā tirgus, un tas ir mūsu ekonomikas dzinējs.
Protams, ir jātiecas aizvien pilnvērtīgāk izmantot visus ES instrumentus – tirdzniecības līgumus, jaunas partnerības, fondu līdzekļu piesaistes, tirgus aizsardzības instrumentus, lai Latvijas uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos.
Piemēram, nesen noslēgtais ES nolīgums ar Mercosur valstīm – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju rada tirgu vairāk nekā 700 miljoniem cilvēku. Tie ik gadu ES uzņēmumiem ļaus ietaupīt 4 miljardus eiro izvedmuitas nodokļos.
ES ir noslēgusi sarunas arī ar Meksiku, atsākusi sarunas ar Malaiziju, un turpina darbu pie nolīgumiem ar Indiju, Indonēziju, Filipīnām. Tie visi ir iespējas mūsu uzņēmumiem.
Latvijai ir būtiski, lai ES līmenī turpinātos arī atbalsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tai skaitā no Krievijas Federācijas.
Mans vēstījums gan Latvijas, gan ES valstu uzņēmumiem, kas vēl joprojām darbojas Krievijas un Baltkrievijas tirgū ir – atstājiet to, tas NAV izdzīvošanas jautājums jums. Tas finansē brutālo un asiņaino karu un uztur Kremļa miesnieka ilūziju, ka viss Krievijā ir kārtībā.
Straume plūst citā virzienā!
Mūsu uzņēmēji ir spējīgi iekarot jebkuru no tirgiem – mēs to redzam pēc pašreizējiem tirdzniecības datiem Japānā, Korejā, Ēģiptē un citur.
Mūsu uzdevums ir efektīvi īstenot Latvijas ekonomiskās intereses, atbalsot Latvijas uzņēmējus ārējo tirgu apgūšanā, kā arī piesaistot investīcijas un starptautiskus partnerus mūsu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem.
Ārlietu dienestam šajā misijā ir nozīmīga loma, tādēļ turpinām vēl mērķtiecīgāk strādāt, lai ekonomiskā dimensija caurvītu katru mūsu vizīti, pasākumu, un lai mūsu diplomāti tiktu labāk sagatavoti un apmācīti Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai.
Mums ir jātiecas uz vēl efektīvāku sadarbību ar citām valsts iestādēm, uzņēmēju apvienībām un citiem, lai kopā nodrošinātu, ka Latvija patiesi ir droša un pievilcīga vide investīcijām. Un arī pie katras iespējas to tā arī pozicionētu.
Vēlos izcelt arī Ārlietu ministrijas un citu valsts institūciju, saku paldies Ekonomikas ministrijai, LIAA, pašvaldībām un citām organizācijām par kopīgo darbu, kas 2024. gadā rezultējās lielo investīciju projektu piesaistē un īstenošanā.
Tas ir pierādījies – lielu investīciju un partneru piesaistei priekšnosacījums ir stratēģiska un koordinēta institūciju sadarbība.
Aizvadītajā gadā piesaistītās ārvalstu investīcijas pieauga par 6 %, sasniedzot 655,4 miljonus eiro.
Pērn ārlietu dienests, vēstniecību un goda konsulu tīkls, aktīvi atbalstīja Latvijas eksportējošos uzņēmējus, risināja problēmsituācijas un veidoja biznesa kontaktus.
Pieauguši arī mūsu uzņēmumu eksporta apjomi ne tikai uz virkni Eiropas valstu – tai skaitā Poliju Franciju, Beļģiju, bet arī uz attālākiem tirgiem – ASV, Indiju, Japānu, Ēģipti, Korejas Republiku, Austrāliju un Kanādu.
Būtisku ieguldījumu ekonomiskās sadarbības veicināšanā sniedz arī mūsu valsts amatpersonu izejošās vizītes, kurās tiek aicināti pievienoties arī Latvijas uzņēmēji.
Aicinu uzņēmējus arvien aktīvāk izmantot šīs iespējas, braukt līdz Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, man un citām amatpersonām, lai veidotu kontaktus un dibinātu jaunas partnerības!
Latvija arvien veiksmīgāk strādā, lobējot ES finanšu instrumentu piesaisti mums prioritāriem projektiem.
Martā Eiropas Komisija piešķīra līdzfinansējumu Artilērijas lādiņu rūpnīcas izveidei Latvijā, novembrī 60 milj. eiro līdzfinansējumu pieciem projektiem –– tostarp diviem Latvijas militāro spēju attīstības projektiem – “Patria” bruņumašīnu un pretgaisa aizsardzības sistēmu “IRIS-T” iepirkumiem.
Latvijai ar ārlietu dienesta iesaisti izdevās piesaistīt ES finansējumu dažādiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, 4.5 milj. euro finansējumu “Origin Robotics”,
un es saskatu milzīgu potenciālu šajā darbības virzienā – ES un NATO finanšu instrumentu piesaistē.
Latvijai ir vitāli svarīgi turpināt attīstību jaunajās tehnoloģijās. Mums jau ir lieliskas iestrādes un kopienas 5G, 6G un kvantu tehnoloģiju jomās.
Mums visiem ir jādara viss iespējamais, lai tām palīdzētu piesaistīt finansējumu un partnerus. Tas ir arī viens no galvenajiem sadarbības virzieniem ar jauno ASV administrāciju.
Tikpat svarīgi ir attīstīt mākslīgā intelekta tehnoloģiju testēšanu un testēšanu dažādās jomās, piemēram, kā drošība, veselība, izglītība.
Mums ir jāvirzās uz to, ka Eiropā ir konkurētspējīga vide tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumiem, nevis regulāciju un birokrātijas purvs.
Latvija turpina veiksmīgi īstenot attīstības sadarbības projektus, iesaistot plašu partneru loku no nevalstiskā, privātā un valsts sektora.
Attīstības sadarbības politika sniedz ieguldījumu starptautiskajā darbā un stabilitātē, tai skatā mums prioritāru partneru atbalstā – 2024.gadā Ukrainā vien realizēti 15 projekti.
Taču tā ir arī iespēja atgriezt naudu mūsu pašmāju ekonomikā!
Tieši šo mēs esam izvirzījuši par mērķi – saistībā ar CFLA iegūto Eiropas Komisijas akreditāciju, kas ļaus mums pašiem kā galvenajam partnerim vadīt Eiropas Savienības un citu valstu attīstības sadarbības projektus.
Tas sniegs vēl plašākas iespējas palīdzēt citiem un mums piedalīties starptautiskās palīdzības sniedzēju finansētos projektos.
Vienlaikus ir uzsākts aktīvs darbs Latvijas interešu pārstāvībai nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028–2034). Mums ir pēc iespējas savlaicīgāk jāiesaistās sarunās ar ES institūcijām, dalībvalstīm un citām iesaistītajām pusēm, mēs savu nostāju jau esam iesnieguši Eiropas Komisijā.
Latvijas galvenās prioritātes nākamajam ES daudzgadu budžetam ir: (1) drošība un aizsardzība, (2) kohēzija, (3) Kopējā lauksaimniecības politika un (4) piesaistītais finansējums, tai skaitā Rail Baltica.
Lai ES spētu nodrošināt finansējumu gan tradicionālajām, gan jaunajām prioritātēm, Latvija ir to ES valstu grupā, kuras atbalsta kopējā ES budžeta pieaugumu.
Visbeidzot, tiekoties ar Saeimas frakcijām, saņēmu vairākus jautājumus par zaļo kursu. Jā, Latvija atbalsta Dragi ziņojumā ietverto pieeju, ka ES Zaļā kursa mērķiem ir jābūt līdzsvarā ar ES konkurētspējas prioritātēm.
Mūsu uzņēmēji nedrīkst tikt nostādīti sliktākā pozīcijā nekā citi spēlētāji pasaulē.
Mums ir jābūt mērenākiem un pragmatiskākiem mūsu pieejā, lai stiprinātu konkurētspēju un nosegtu drošības vajadzības.
TREŠĀ vienlīdz svarīgā ārlietu dienesta darba PRIORITĀTE – CILVĒKI
Savos pirmajos 9 mēnešos ārlietu ministres amatā esmu vēlreiz pārliecinājusies, cik Latvijā ir talantīgi un uzņēmīgi cilvēki.
Mūsu dienestam ir prieks un gods izmantot visas iespējas, lai aizstāvētu un pārstāvētu mūsu valsti, audzētu tās labklājību un pārliecinātu citus par mūsu sasniegumiem.
Mēs ne tikai jūsmojam par “Straumi”, bet praktiski iedvesmojamies un mēģināsim atkārtot.
Ar talantu, vīziju un smagu darbu nekas nav šķērslis, lai sasniegtu pašas augstākās virsotnes. Atbalstīsim, atbalstīsim mūsu izcilniekus!
Tāpēc braucu uz mūsu ārējām robežām un reģioniem, tiekos ar uzņēmējiem, eksportētājiem, darba devēju un tehnoloģiju asociācijām, zinātniekiem, žurnālistiem, nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un daudziem, daudziem citiem. Ļoti uzmanīgi klausos sekmīgus stāstus un kritiku. Un domāsim, ko mainīt.
Turpināsim strādāt, lai vēl mērķtiecīgāk izmantotu mūsu tautiešu ārvalstīs atvērtību un talantus, un veicinātu diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību.
Mums ir nepieciešama pilnvērtīga visas sabiedrības iesaiste drošības un noturības veidošanā – sākot ar jaunsargiem un zemessardzi un iesaisti NVO, bet arī politiskajās partijās.
Un katrs varam izdarīt šķietami mazu lietu mūsu kopīgai drošībai. Kaut vai iziet pirmās medicīnas apmācības. Vai padziļināt zināšanas par civilās aizsardzības plāniem jūsu pašvaldībās. Arī iesaistīties labdarības organizācijās.
Ārlietu dienesta darbinieki bieži ir tie, kuri pirmie sniedz atbalstu tautiešiem visdažādākajās krīzes situācijās.
Aizvadītajā gadā ir bijuši vairāki gadījumi, kad atbildīgajām valsts iestādēm operatīvi sadarbojoties, mēs esam spējuši izglābt mūsu pilsoņus no nelaimes.
Mūsu interesēs ir brīdināt par drošu ceļošanu: ceļotājus aicinām pieteikties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar ceļojumu brīdinājumiem.
Deputātiem īpašas uzmanības vērts ir jauns Krievijas agresīvās ārpolitikas virziens – politiski motivēti starptautiski aresta orderi pret Latvijas pilsoņiem, tostarp esošajām un bijušajām amatpersonām.
Ārlietu dienests turpinās aktīvi strādāt ar starptautiskajiem partneriem un trešajām valstīm, lai nekad nepieļautu šo orderu izpildi un novērstu krīzes situācijas.
Godātie deputāti,
Noslēgumā, ar skatu uz nākotni citēšu jauno laiku klasiku, citēšu reperi ansi…
Mēs dziedam savas dziesmas, savu spēku un bēdas
Mēs dziedam savu prieku, savus grēkus un rētas
Dziedam sienas uz pusēm! Jā, ķieģeļu sienas!
Pacel savu balsi!
Pacel savu balsi!
Pacelsim visi savu balsi –
Visi, kas ir par turīgu, drošu, suverēnu Latviju.
