Attēlā: pāris paraksta līgumu. Priekšplānā – atslēgu saišķis.
FOTO: Magnific.
Kopīgu saistību uzņemšanās ir nopietns lēmums. Banku praksē ierasta ir situācija, ka kopīgu mājokli iegādājas gan laulātie, gan pāri, kuri savas attiecības nav reģistrējuši. Sadarbībā ar bankas “Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītāju Kasparu Sauso un zvērinātu advokātu Tomu Vilni skaidrojam, ko ņemt vērā, uzņemoties kopīgas kredītsaistības. Kāda ir atšķirība starp līdzaizņēmēju un galvotāju? Kas notiek ar uzņemtajām saistībām, kad pāru dzīves ceļi šķiras?
|
Bankas “Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais stāsta, ka mājokļa iegāde kopīpašumā iespējama ne tikai laulātiem partneriem – īpašumu iegādājas arī pāri nereģistrētās attiecībās. Tādi gadījumi bankas praksē nav retums – 60% no mājokļa kredītiem tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju.
“Līdzaizņēmējs ir persona, kura kopā ar galveno aizņēmēju uzņemas solidāru jeb nedalītu atbildību par kredīta atmaksu pilnā apmērā. Citiem vārdiem, līdzaizņēmēji kopīgi atbild par kredītsaistībām.
Visbiežāk par līdzaizņēmējiem kļūst vienas mājsaimniecības cilvēki, piemēram, partneri vai laulātie, un banka abus vērtē pēc līdzvērtīgiem kritērijiem – ienākumiem, kredītvēstures un saistībām.
Galvenā atšķirība starp līdzaizņēmēju un galvinieku ir tāda, ka līdzaizņēmēju kredītspējas aprēķinā banka var vērtēt šos kritērijus abiem partneriem kopā, tādējādi ir iespēja saņemt lielāku kredīta summu. Savukārt, ja kredīts tiek ņemts ar galvotāju, tad bankai šie kritēriji ir jāvērtē katram partnerim atsevišķi, līdz ar to šis aizņemšanās veids šobrīd praksē nav īpaši izplatīts.
Tāpat starp līdzaizņēmēju un galvotāju pastāv juridiskas atšķirības. Galvinieks uzņemas atbildību par citas personas saistībām, garantējot to atmaksu saistību nepildīšanas gadījumā, bet līdzaizņēmēja atbildība par saistībām ir nedalīta,” norāda K. Sausais.
|
Zvērināts advokāts Toms Vilnis skaidro:
“Pēc vispārējā principa, ja divas personas kopīgi aizņemas, tad viņas arī kopīgi atbild. Šādā situācijā iespējams līgumā noteikt, ka izveidojusies solidāra saistība, proti, kreditors var prasīt no katra parādnieka visu saistības izpildi.
Ja kopīgi aizņemas laulātie, tad viņi sākumā atbild ar savu kopīgo mantu. Ja tās nepietiek, tad katrs atbild ar savu atsevišķo mantu.
Ja par aizdevumu ir dots galvojums, tad pēc vispārējā principa prasība pret galvinieku ir pielaižama gadījumā, kad pret galveno parādnieku piedziņa nav izdarāma sekmīgi (adpromisoriskais galvojums). Taču galvojuma līgumā var arī paredzēt, ka galvinieks uzņemas atbildēt kā pats parādnieks (eksporomisoriskais galvojums), – tad piedziņu var vērst uzreiz pret galvinieku.
Tas nozīmē: ja laulāto manta (vai tās daļa) ir kopīga, piedziņa adpromisoriska galvojuma gadījumā sākumā (pieņemot, ka laulātie atbild ar kopīgo mantu) ir vēršama pret abiem laulātajiem, savukārt ekspromisoriska galvojuma gadījumā piedziņu var vērst arī uzreiz pret galvinieku. Katrā ziņā galvinieks pēc parāda apmierināšanas var prasīt no galvenā parādnieka (vai parādniekiem), lai atmaksā apmierinātā parāda apmēru ar t. s. regresa prasību.” 1
|
Laulāto kopīgā manta ir laulības laikā iegūta manta, ja tā iegūta ar abu laulāto līdzekļiem vai otra laulātā palīdzību. Savukārt laulāto atsevišķā manta ir pretējais kopīgajai mantai, jo īpaši:
Savukārt attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas iegūts laulības laikā, ir prezumējams, ka tā ir abu laulāto kopīgā manta, – informācija par pretējo ir sevišķi jānorāda zemesgrāmatā. 2
Zvērināts advokāts T. Vilnis stāsta, ka mājsaimniecības ietvaros laulātie var atvietot viens otru neatkarīgi no tā, vai otrs laulātais ir izdevis pilnvaru. Tādēļ, ja viens laulātais noslēdz darījumu kopīgās mājsaimniecības ietvaros, tad šis darījums var tikt atzīts par noslēgtu arī otra laulātā vārdā3.
Šādā gadījumā kreditors neatkarīgi no tā, kurš laulātais faktiski noslēdzis darījumu, var vērst prasījumu pret abiem laulātajiem kā no kopparādniekiem (piemēram, ja viens laulātais kopīgās mājsaimniecības vajadzībām noslēdzis dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar dabasgāzes tirgotāju, tad atbilstoši Civillikuma 87. panta noteikumiem otrs laulātais var tikt atzīts par pilntiesīgu šā līguma dalībnieku, uz kuru vienlīdz gulstas ar līgumu nodibinātie pienākumi4).
Tomēr tas, vai rodas solidāra saistība, ir jāvērtē katrā konkrētajā gadījumā – īpaši liels aizdevums visdrīzāk nebūs uzskatāms par tādu, kas noslēgts kopīgās mājsaimniecības ietvaros.
“Citādi vērtējama situācija, kad viens laulātais noslēdz aizdevuma līgumu savā vārdā un nav pamata uzskatīt, ka viņš darbojies kā otra laulātā atvietotājs mājsaimniecības ietvaros, taču saņemtie līdzekļi faktiski izmantoti ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām. Otrs laulātais tādējādi automātiski nekļūst par līguma pusi vai kopparādnieku attiecībās ar kreditoru. Tomēr šī saistība var tikt ņemta vērā laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās, kā arī parāda piedziņas procesā, jo labuma gūšana no aizdevuma var radīt pamatu attiecīgās saistības pieskaitīšanai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām. Tad laulātie atbild ar kopīgo mantu, bet, ja tās nepietiek, arī ar abu atsevišķo mantu.5 Toties, ja viens laulātais noslēdz aizņēmuma līgumu bez otra piekrišanas vai savām vajadzībām, tad viņš sākotnēji atbild ar savu atsevišķo mantu un, ja atsevišķās mantas nepietiek, tad ar savu daļu kopīgās mantas,6”pauž advokāts.
Taču jāņem vērā, ka iepriekšminētais attiecas uz laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām. “Laulātie var būt noslēguši laulības līgumu par visas mantas šķirtību un retāk – par visas mantas kopību. Tas nozīmē, ka pirmajā gadījumā katrs laulātais pats atbild par savām saistībām, savukārt, ja manta ir kopīga, piemērojami līdzīgi noteikumi kā likumisko mantisko attiecību režīmā. Jāņem vērā, ka tad visa laulāto manta ir vienā kopīgā masā, izņemot to, kuru puses noteikušas par atsevišķu,7” norāda T. Vilnis.
|
K. Sausais uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai pāris, kuram ir kopīgs aizņēmums, bijuši laulātie vai dzīvojuši nereģistrētās attiecībās, šķiroties abi joprojām ir solidāri atbildīgi par kredīta atmaksu ar tiem pašiem noteikumiem.
“Šķiršanās neietekmē pāra kredītsaistības pret banku. Viņi abi kā līdzaizņēmēji joprojām ir atbildīgi par kredītsaistību izpildi atbilstoši noslēgtajam līgumam. Citiem vārdiem, saistības netiek dalītas. Turklāt jāņem vērā, ka laulāto mantiskās attiecības var regulēt likums vai līgums. Tāpat ir vēl citi apstākļi, kas ietekmē laulāto mantiskās attiecības. Ņemot vērā, ka mantiskie jautājumi reizēm var būt sarežģīti, banka šādos gadījumos iesaka meklēt juridisko palīdzību un mantiskos jautājumus vispirms risināt sarunu ceļā.
Piemēram, ja neviens no partneriem nevar vai nevēlas viens pats uzņemties kredītsaistības, tad risinājums var būt arī iegādātā īpašuma pārdošana.
Šādā gadījumā no pārdošanas ieņēmumiem ir pilnībā jādzēš kredīts bankā, bet atlikušo starpību abas puses var sadalīt savā starpā, iepriekš par to vienojoties. Ja pāris vienojas, ka viens no partneriem vēlas atteikties no saistībām un otrs tās pārņemt pilnībā, tad bankai vispirms ir jāpārliecinās par paliekošā aizņēmēja kredītspēju. Tiks vērtēts, vai viena cilvēka ienākumi ir pietiekami, lai segtu kredītu, kas iepriekš rēķināts uz diviem. Ja kredītspēja ir atbilstoša, tad iespējams panākt vienošanos ar banku par grozījumiem līgumā, taču tas ir atkarīgs no konkrētiem apstākļiem, piemēram, kredīta atlikuma un īpašuma vērtības. Katra situācija tiek vērtēta individuāli,” pauž K. Sausais.
Ja laulāto starpā pastāv strīds par kopīgās mantas sastāvu un daļām tajā, tad strīdu izšķir tiesa. Turpretī, ja pāris nav laulībā, tad Civillikuma regulējums par laulāto mantiskajām attiecībām nav piemērojams.
Advokāts T. Vilnis skaidro, ka, līdzīgi kā atbildības apmēra noteikšanā laulības laikā, arī laulības šķiršanas un laulāto kopīgās mantas dalīšanas ietvaros ir vērtējams katra laulātā ieguldījums un tas, kādiem mērķiem attiecīgie līdzekļi ir izmantoti. Proti, ja viens laulātais ir noslēdzis aizdevuma līgumu, bet faktisku labumu no šiem līdzekļiem guvis arī otrs laulātais vai kopīgā mājsaimniecība, tad arī otram laulātajam ir jāuzņemas attiecīga atbildība.8
“Šķirot laulību un dalot laulāto kopīgo mantu, ir jāņem vērā arī saistības pret trešajām personām, kas izriet no darījumiem, kurus abi laulātie noslēguši kopīgi vai kurus viens no laulātajiem noslēdzis kopīgās mājsaimniecības vajadzībām.9 Tas, kādā apmērā katrs laulātais atbild par šīm saistībām, ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem un vērtējams katrā gadījumā individuāli. Galvenais ir nošķirt situācijas, kad laulātie ir kopparādnieki, no situācijām, kad parādnieks ir tikai viens laulātais, bet otrs laulātais ir guvis labumu no attiecīgās saistības. Tādēļ, dalot mantu un vērtējot aizdevuma līgumu, ja otrs laulātais ir guvis labumu no aizdevuma, bet nav līguma puse, šī saistība ir ņemama vērā, nosakot laulāto kopīgās mantas sastāvu un to sadalot laulāto starpā laulības šķiršanas procesā. Vienlaikus tiesiskajās attiecībās ar trešo personu parādnieka statuss saglabājas tikai tam laulātajam, kurš ir līguma puse, proti, laulāto savstarpēja mantas sadale pati par sevi nepadara otru laulāto par parādnieku attiecībās ar kreditoru,” uzsver T. Vilnis.
1 Skat. Civillikuma 1669. pantu, 1672. pantu, 1670. pantu, 96. panta pirmo daļu, 1702. pantu, 1704. pantu.
2 Skat. Civillikuma 89. panta otro daļu, 91. panta pirmo daļu.
3 Skat. Civillikuma 87. pantu.
4 Skat. Latvijas Republikas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-63/2025.
5 Skat. Civillikuma 96. panta otro daļu.
6 Skat. Civillikuma 99. pantu.
7 Skat. Civillikuma 124. pantu un 125. pantu.
8 Skat. Civillikuma 109. pantu un 89. panta otro daļu.
9 Skat. Civillikuma 109. panta trešo daļu.
