Pēc VZD datiem šī gada 24. martā Latvijā kopumā bija 11 108 triju vai vairāk dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos; no tām 3701 ēka ir kopīpašumā, bet 7262 nami pieder vienai personai.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Saeimā 26. martā pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz to papildināt ar kārtību, kādā izskatāmas lietas par kopīpašuma dalīšanu. Vislielākās diskusijas Juridiskās komisijas sēdē raisīja Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu konta izveide, kurā kopīpašniekiem būtu jāsamaksā izdevumi, kas paredzēti Valsts zemes dienestam un zemesgrāmatai, ja tiesas procesā tiktu lūgta sadale dzīvokļu īpašumos.
Saeimas Juridiskajā komisijā, izskatot grozījumus pirmajam lasījumam, Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Iveta Gedus skaidroja, ka pamats šiem grozījumiem ir izmaiņas Civillikumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. maijā un noteica jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai, tai skaitā kopīpašuma dalīšanas gadījumā.
|
Noskaidro, ko paredz likums kopīpašuma strīdos >> |
Par nepieciešamajiem pilnveidojumiem Civilprocesa likumā TM izveidotajā darba grupā diskutēts kopš 2022. gada.
Kā norādīts anotācijā, likumprojektam ir vairāki mērķi:
I. Gedus komisijas sēdē akcentēja, ka patlaban kopīpašuma dalīšanas lietām nav īpašas procesuālās kārtības (t. sk. mājas sadalei dzīvokļu īpašumos), tādēļ veidojas problēmsituācijas un nevienveidīga tiesu prakse.
Grūtības pastāv arī spriedumu izpildē, ja kopīpašums sadalāms dzīvokļu īpašumos. Valsts zemes dienests (VZD) un zemesgrāmata pakalpojumus sniedz pēc priekšapmaksas, bet, ja kāds kopīpašnieks atsakās tos apmaksāt, spriedums var kļūt praktiski neizpildāms.
Ja izdevumus viena kopīpašnieka vietā samaksā cits kopīpašnieks, viņam jāceļ atsevišķa prasība par parāda piedziņu, lai atgūtu samaksāto.
Civilprocesa likumā pašlaik nav atsevišķas nodaļas, kas visaptveroši regulētu kopīpašuma dalīšanas lietu izskatīšanas īpatnības. Tādas lietas tiek skatītas prasības kārtībā, piemērojot vispārīgās tiesību normas, kā arī normas par nekustamā īpašuma izsoli, pausts anotācijā.
Izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā paredz ieviest jaunu 30.12 nodaļu “Lietas par kopīpašuma dalīšanu”, un tā attiecas uz kopīpašuma dalīšanas strīdiem. Īpaša pievienotā vērtība minētajā nodaļā ir par mājas sadali dzīvokļu īpašumos, uzsvērts anotācijā.
Likumprojektā ietvertais paredz, ka lietas par kopīpašuma dalīšanu tiesa izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā norādītos izņēmumus.
Šāda prasība būs ceļama pret pārējiem kopīpašniekiem. Proti, nav pieļaujamas situācijas, kad kāds no kopīpašniekiem nav pat informēts par strīdu attiecībā uz kopīpašumu un tā iespējamo izbeigšanu.
Prasības pieteikums par kopīpašuma dalīšanu, ja kopīpašnieki nevienojas par tā dalīšanas veidu, iesniedzams tiesai pēc viena kopīpašnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas vai juridiskās adreses, savukārt, ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, – pēc tā atrašanās vietas.
Pēc grozījumiem Civillikumā par kopīpašuma dalīšanu dzīvokļu īpašumos Augstākās tiesas jaunākajā praksē atzīts, ka sadalīšana dzīvokļu īpašumos ir primārais, bet ne absolūti vienīgais kopīpašuma dalīšanas veids. Tiesai joprojām jāvērtē konkrēto apstākļu atbilstība dažādiem dalīšanas veidiem (reāla dalīšana, nodošana vienam kopīpašniekam ar atlīdzību pārējiem kopīpašniekiem, pārdošana izsolē u. tml.).
Pašreizējā Civilprocesa likuma regulējumā nav skaidri noteikts prasības pieteikuma saturs lietās par kopīpašuma dalīšanu. Respektīvi, nav ietverta prasība, ka jānorāda arī kopīpašuma priekšmets (konkrētas prasības attiecībā uz pieteikuma saturu), kas pakļauts dalīšanai, un vēlamais dalīšanas veids.
Likumprojektā rosinātās izmaiņas paredz, ka prasības pieteikumā par kopīpašuma dalīšanu papildus Civilprocesa likuma 128. pantā noteiktajam būs jānorāda kopīpašuma priekšmets, kas pakļauts dalīšanai, un vēlamais dalīšanas veids, kā arī pasākumi, kurus prasītājs veicis, lai kopīpašuma dalīšanas jautājumu ar atbildētāju noregulētu līdz prasības celšanai.
Atbilstoši Civillikuma regulējumam kopīpašumu var izbeigt (dalīt), ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu. Tātad vispirms kopīpašniekiem jāmēģina savstarpēji vienoties par kopīpašuma dalīšanu un tās veidu.
Likumprojektā paredzēts: ja kopīpašuma priekšmets būs nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un tiek prasīta kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos, pusei tiesā būs jāiesniedz VZD atzinums par iesakāmo kopīpašuma domājamo daļu aprēķinu dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļu īpašumos un puses pamatojums tam, kuras telpu grupas piekrīt katram kopīpašniekam.
Bieži vien zemesgrāmatā pie ieraksta par domājamo daļu īpašuma tiesībām katram kopīpašniekam tiek minēts, ka viņa lietošanā atrodas konkrēta telpu grupa (piemēram, lietošanā ir dzīvoklis Nr. 2). Tāpat kopīpašnieku starpā nereti ir noslēgts lietošanas kārtības līgums, no kura izriet katra kopīpašnieka faktiskā lietošanā esošās telpas.
Ņemot vērā par pamatu šo un citu viņa rīcībā esošo informāciju, kopīpašnieks var norādīt tiesai, kādam, viņaprāt, būtu jāizskatās telpu sadalījumam katram kopīpašniekam vai arī kam telpu grupas nebūtu piešķiramas, tā vietā atlīdzību izmaksājot naudā (tādas situācijas var veidoties, ja, piemēram, kopīpašnieks nelieto nevienu telpu grupu).
Ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un tiek prasīta kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos, tiesa noteiks termiņu, kādā Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā veicama samaksa par zemesgrāmatas un VZD izdevumiem, kas radušies, kopīpašumu sadalot dzīvokļu īpašumos. Šis tiesas lēmums nebūs pārsūdzams.
“Jaunievedums ir Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu konts. Ja tiesas procesā tiks lūgta sadale dzīvokļu īpašumos, kopīpašniekiem būs jāsamaksā izdevumi, kas paredzēti VZD un zemesgrāmatai,” skaidroja TM pārstāve.
Taisot spriedumu par kopīpašuma sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, tiesa tā rezolutīvajā daļā norādīs, kādā apmērā Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā iemaksātie izdevumi kopīpašuma sadalīšanai dzīvokļu īpašumos pārskaitāmi zemesgrāmatai un VZD, kā arī to, kādā apmērā un no kura kopīpašnieka minētie izdevumi piedzenami par labu kopīpašniekam, kurš tos iemaksāja.
Tādējādi gadījumā, kad visus izdevumus būs apmaksājis viens vai daži no kopīpašniekiem, tiem vairs nevajadzēs vērsties tiesā pret pārējiem kopīpašniekiem ar atsevišķu prasību par viņu vietā samaksāto izdevumu piedziņu, vēstīts anotācijā. Sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā samaksu veikušais kopīpašnieks būs tiesīgs vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai uzsāktu piespiedu izpildi.
Vislielākās diskusijas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē raisīja Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā veicamā samaksa par zemesgrāmatas un VZD izdevumiem.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Daina Ose konceptuāli atbalstīja grozījumus, bet saskatīja riskus, kuri saistīti ar samaksu par nekustamā īpašuma sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, kas tiek iemaksāta Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā. Attiecīgais process var rezultēties ar citām tiesvedībām, lai piedzītu viena vai vairāku kopīpašnieku nesamaksātos izdevumus VZD un zemesgrāmatai.
Zvērināts advokāts Dr. iur. Rolands Neilands LV portālam norāda: “Nosakot, ka VZD pakalpojumi un zemesgrāmatas kancelejas nodevas tiek apmaksāti avansā, tiktu pārkāptas personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Saeima, grozījumus atbalstot, ar vienu roku dotu iespēju kopīpašumu izbeigt, to sadalot dzīvokļu īpašumos, bet ar otru roku – atņemtu.”
R. Neilands situāciju raksturo ar piemēru. Ja prasība būs jāceļ par 70 dzīvokļu mājas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, tad prasītājam/-iem, kas prasīs sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, šobrīd būtu jāsamaksā:
Kopējie izdevumi, neskaitot valsts nodevu par prasības celšanu, būtu 4 817,32 eiro. “Šī summa būtu jāsamaksā vienam vai vairākiem prasītājiem, kas celtu prasību tiesā,” uzsver advokāts. “Tomēr tikai tiesas procesa noslēgumā pēc vairākiem gadiem šī summa tiktu piedzīta no pārējiem kopīpašniekiem (atbildētājiem).”
R. Neilands uzskata, ka TM piedāvātais risinājums nav racionāls arī vairāku citu aspektu dēļ. Pirmkārt, tiesa var noteikt atšķirīgu kopīpašuma izbeigšanas veidu. Tad nauda būtu bijusi iesaldēta bez rezultāta.
Otrkārt, tiesvedību ilgums ir trīs, dažreiz pieci un pat vairāk gadu. Šajā laikā mainās VZD pakalpojumu maksa un var mainīties arī kancelejas nodevas. Anotācijā akcentēts, ka tad starpība būtu jāpiemaksā, bet likumprojektā nav norādīts, kā to īstenotu.
Turklāt dzīvokļu īpašumu nodalījumu atvēršana nenotiek automātiski. Par katru dzīvokļa īpašuma nodalījuma atvēršanu jāiesniedz atsevišķs nostiprinājuma lūgums. Ja, piemēram, par pieciem dzīvokļiem tiks iesniegti nostiprinājuma lūgumi, tad par pārējiem 65 nostiprinājuma lūgumiem būs samaksāta kancelejas nodeva (975 eiro), taču nodalījumi nebūs atvērti.
Advokāts kā risinājumu redz vairākus potenciālos variantus. Tā kā situācija ar kopīpašuma izveidi ir valsts kļūda, iespējams, pēc līdzības ar dzīvojamo telpu īri būtu jāparedz, ka personām nav jāapmaksā VZD pakalpojumi un nav jāsedz zemesgrāmatas kanceleju nodevas.
Vēl viens risinājums būtu paredzēt, ka piedzen tikai VZD pakalpojumu apmaksas izdevumus – sprieduma izpildes stadijā, nevis, uzsākot tiesas procesu.
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā paredzēts arī regulējums attiecībā uz kopīpašuma pārdošanu. Proti, ja tiesa nosaka kustamo mantu pārdot izsolē, pārdošana izdarāma pēc noteikumiem par piedziņas vēršanu uz kustamo mantu.
Savukārt, ja tiesa nosaka pārdot izsolē nekustamo īpašumu vai tā daļu, tad pārdošana izdarāma pēc noteikumiem par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, ievērojot Civilprocesa likuma 617.1 pantā (“Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtība”) noteiktās normas.
|
UZZIŅAIKopīpašumā 3701 daudzdzīvokļu ēka Pēc VZD datiem šī gada 24. martā Latvijā kopumā bija 11 108 triju vai vairāk dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos; no tām 3701 ēka ir kopīpašumā, bet 7262 nami pieder vienai personai. No šīm mājām:
Lielākais skaits ar dzīvokļu īpašumos nesadalītām triju vai vairāk dzīvokļu mājām ir Rīgā – 3690, Liepājā – 710 un Daugavpilī – 428.
|
