Dzīvokļu īpašnieku kopības varēs atvērt kontu kredītiestādē un saņemt aizdevumu

Likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus un veicināt dzīvokļu īpašnieku kopības kā ar likumu atzīta tiesību subjekta dalību civiltiesiskajā apritē, norādīts grozījumu anotācijā.

Problēma – nevar atvērt kontu kredītiestādē

2022. gada 13. aprīlī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuri noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts, kas var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

Lai gan noteiktos gadījumos dzīvokļu īpašnieku kopības veica arī saimnieciskās darbības, piemēram, iznomāja vietu uz dzīvojamās mājas sienas reklāmas laukumam, atsevišķa grāmatvedība par gūtajiem ieņēmumiem tām netika kārtota. Attiecīgi gūtie ieņēmumi parādījās pārvaldnieka jeb uzņēmuma, kas sniedz pārvaldīšanas pakalpojumu, gada pārskatā.

Grozījumu autore – Ekonomikas ministrija – secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai pastāv šķēršļi atvērt savu kontu kredītiestādē, jo finanšu iestādēm klienta identificēšanai nepieciešams tā reģistrācijas numurs un drošs veids, kā pārliecināties par dzīvokļu īpašnieku kopības esamību un to pārstāvēt tiesīgajām personām.

Izveidos dzīvokļu īpašnieku kopību reģistru

Papildinot Dzīvokļa īpašuma likuma 15.³ pantu ar devīto daļu, tiek noteikts, ka darījuma attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai. Līdz ar to kopība varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu mājas atjaunošanai.

Lai kredītiestādes dzīvokļu īpašnieku kopību varētu identificēt kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošai, gan tādai, kas radīsies no jauna uzbūvētajās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru.

Likumu papildinot ar 15.⁴ pantu, noteikta dzīvokļu īpašnieku kopību reģistra izveide un tas, kādas ziņas tajā ir iekļaujamas.

Ar pārejas noteikumiem paredzēts, ka reģistra pārzinim – Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) – līdz 2026. gada 1. aprīlim dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrā jāiekļauj ziņas par tādām dzīvokļu īpašnieku kopībām, kuras izveidotas līdz 2026. gada 4. janvārim.

Piešķirs identifikatoru un nosaukumu

Dzīvokļu īpašnieku kopībai identifikatoru piešķir BVKB septiņu dienu laikā pēc tās izveides. Identifikatoru veido unikāla 11 zīmju ciparu kombinācija.

Arī nosaukumu dzīvokļu īpašnieku kopībai piešķir BVKB. To izveido atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības kopīpašumā esošā zemesgabala adresei, uz kura dzīvojamā māja atrodas.

Likumprojekta anotācijā vēstīts, ka Valsts zemes dienests aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus jau patlaban nodod BVKB, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic.

BVKB dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrā kā pārvaldnieku norāda personu, kura attiecīgajai dzīvojamai mājai ir reģistrēta kā pārvaldnieks BVKB vestajā pārvaldnieku reģistrā.

Saziņai ar dzīvokļu īpašnieku kopību izmanto pārvaldnieka juridisko adresi, ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, vai elektroniskā pasta adresi, ja pārvaldnieks ir fiziskā persona. Taču dzīvokļu īpašnieku kopība var lemt arī par citu saziņas kanālu.

Patiesā labuma guvēja reģistrēšana

Likums papildināts ar 15.⁵ pantu, kas paredz reģistrēt dzīvokļu īpašnieku kopības patieso labuma guvēju (PLG). Grozījumi noteic kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība šādas ziņas sniedz Uzņēmumu reģistram.

Lai noskaidrotu dzīvokļu īpašnieku kopības patieso labuma guvēju, piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta “a” apakšpunktā ietverto definīciju. PLG noskaidrojams un atklājams minētā likuma 18.¹ un 18.² pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta sestajā daļā paredzēto izņēmumu.

Ja dzīvojamo māju pārvalda un dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešajām personām pārstāv pārvaldnieks un, izmantojot visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus, nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu – patieso labuma guvēju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta “a” apakšpunkta izpratnē –, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir cits PLG, par dzīvokļu īpašnieku kopības PLG uzskatāms pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieku kopības pārvaldnieks nav fiziskā persona, par minētās kopības PLG uzskatāma pārvaldnieka izpildinstitūcija.

Dzīvokļu īpašnieku kopībai nav jāsniedz informācija Uzņēmumu reģistram par pārvaldnieku kā dzīvokļu īpašnieku kopības PLG, ja veids, kā tiek īstenota kontrole pār dzīvokļu īpašnieku kopību, izriet attiecīgi tikai no pārvaldnieka statusa.

Pārejas noteikumu 18. punkts noteic, ka reģistrētajām dzīvokļu īpašnieku kopībām, ja uz tām nav attiecināms izņēmums, līdz 2026. gada 1. oktobrim Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums ziņu reģistrācijai par to PLG.

Ja ieņēmumi gadā nepārsniegs divas minimālās mēnešalgas, varēs nereģistrēties VID

Grozījumi, kas veikti likuma 15.³ pantā, paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs un nodokļu maksātājs, ja tās ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniegs divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Minētā kārtība noteikta, lai atvieglotu grāmatvedības procedūras, jo attiecīgajām kopībām pārsvarā ir neliela apmēra ieņēmumi no saimnieciskās darbības, piemēram, iznomājot vietu uz ēkas sienas reklāmas laukumam. Šos līdzekļus varēs novirzīt dzīvojamās mājas attīstībai.