Daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Attēls ir ilustratīvs.
FOTO: Lauma Vītola, LETA.
Līdz 16. aprīlim sabiedriskajai apspriešanai nodots grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos, kas paredz iespēju pieteikt pārrēķinu par sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu un noteikto ūdens patēriņu, ja nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ tikusi anulēta deklarētā dzīvesvieta.
Grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” (turpmāk – noteikumu projekts) rosinājusi Ekonomikas ministrija saistībā ar diviem valdībā iepriekš skatītiem informatīvajiem ziņojumiem. Vienā no tiem atspoguļota situācija dzīvesvietas deklarēšanas jomā,1 bet otrā skaidrots, kā vienkāršot deklarēto ziņu anulēšanas procedūru.2
Abos ziņojumos vērsta uzmanība uz problēmu, ko rada nepamatota deklarēšanās.
Lai vienkāršotu deklarēto ziņu anulēšanas procedūru, Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Šobrīd Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā trešajam lasījumam sagatavotās izmaiņas likumā paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) īpašniekam nosūtīs paziņojumu uz viņa oficiālo elektronisko adresi, ja kāda persona būs deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā īpašumā. Tas nozīmē, ka īpašnieki automātiski saņems paziņojumus par to, ka viņu mājoklī kāds deklarējies.
PMLP dati liecina, ka no vairāk nekā 200 000 deklarēšanās gadījumu gadā ap 400 personu deklarē savu dzīvesvietu īpašumā, kurā viņām nav tiesību dzīvot.
Publiskajai apspriešanai nodotais noteikumu projekts precizē spēkā esošo regulējumu, kas patlaban neparedz iespēju veikt pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem, ja deklarētās ziņas ir anulētas.
Deklarēto personu skaits tiek vai var tikt izmantots dzīvojamajās mājās dzīvokļu īpašnieku maksājamo daļu aprēķināšanai (sadzīves atkritumu izvešana, ūdens patēriņa starpības sadale), norādīts likumprojekta anotācijā.
Proti, nepamatoti deklarēta persona var palielināt dzīvokļa īpašnieka maksājamo daļu.
Šobrīd attiecībā uz sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu noteikumu projektā nav paredzēts, ka personai, kura aprēķina maksājamo daļu, būtu pienākums veikt pārrēķinu, kā arī kādos gadījumos un par kādu periodu tas darāms. Līdz ar to šis jautājums tiek atstāts dzīvokļu īpašnieku kopības ziņā: tai jāizlemj, vai katru gadījumu vērtēt atsevišķi vai pēc vienotas kārtības un kā rīkoties personai, kura aprēķina maksājamo daļu.
Savukārt par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto maksājumu) pārrēķina veikšanas pienākums paredzēts noteikumu 13.3 punktā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka regulējums tomēr skaidri nenosaka pārrēķinu arī tad, ja tiek piemērota noteikumos (11.1 punktā) norādītā formula, kurā iekļauts dzīvoklī deklarēto personu skaits.
MK noteikumu Nr. 524 projektam ir divi mērķi:
Grozījumi izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta ceturto daļu.
|
“Kritēriji un metodika, pēc kādiem tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.” Ceturtā daļa: “Šā panta trešās daļas 4. punktā minētos kritērijus un metodiku nosaka dzīvojamās mājas īpašnieki, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.” |
Rosinātās izmaiņas paredz jaunā redakcijā izteikt Ministru kabineta noteikumu 3.4 punktu: ja tiek konstatēta kļūda norēķina uzskaitē vai izlietotās siltumenerģijas aprēķinos, tad persona, kura aprēķina maksājamo daļu, izdara pārrēķinu par pēdējo norēķina periodu.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu 4.4 punktā plānots noteikt: ja deklarēto personu skaits dzīvoklī ir bijis vairāk par vienu un tas ir bijis nepareizs, par ko pieņemts lēmums anulēt deklarētās ziņas, tad sadzīves atkritumu izvešanas pārrēķinu (var veikt, sagatavojot turpmākos rēķinus par pakalpojumu apmaksu) izdara par attiecīgo norēķinu periodu, kas nepārsniedz pēdējos trīs norēķinu periodus (piemēram, mēnešus).
Ekonomikas ministrija noteikumu projekta anotācijā skaidro: ja iespējams, tad šo maksājumu var pārcelt uz nākamajiem norēķinu periodiem, tādējādi neskarot citu dzīvokļu īpašnieku attiecīgā mēneša maksājumus par šo pakalpojumu.
Tomēr, ja maksājamo daļu pārrēķins skar visus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus, tad tas jāveic ar atpakaļejošu spēku par jau izrakstītiem rēķiniem. Tādēļ pārējo dzīvokļu īpašnieku un dzīvojamās mājas pārvaldnieka (vai citas personas, kas veic maksājamo daļu aprēķinu) interesēs ir nodrošināt, lai šāds pārrēķina periods nav pārāk liels. Likumprojektā kā optimālākais risinājums izvēlēti trīs mēneši: šis periods Ekonomikas ministrijas ieskatā uzskatāms par pietiekamu un saprātīgu. Tāpat netiek izslēgta iespēja ārpus šī termiņa situāciju risināt individuāli, vēršoties pie dzīvokļu īpašnieku kopības.
Līdzīgi grozījumi skartu Ministru kabineta noteikumu 13.3 punktu, nosakot pārrēķinu par ūdensapgādes pakalpojumiem. Izmaiņas paredz, ka pārrēķinu veic arī tad, ja, piemērojot noteikumu 11.1 punktā noteikto kārtību, deklarēto personu skaits ir bijis vairāk par vienu un tas ir bijis nepareizs, par ko pieņemts lēmums anulēt deklarētās ziņas. Pārrēķinu var veikt, sagatavojot turpmākos rēķinus par pakalpojumu apmaksu un attiecīgi samazinot vai paaugstinot turpmākos maksājumus.
Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis” uzskata, ka piedāvātie grozījumi nav pietiekami izvērtēti no praktiskās piemērošanas un izmaksu ietekmes viedokļa. Organizācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna norāda: “Lai arī sākotnēji var šķist, ka grozījumi veicinās taisnīgāku maksājumu sadali gadījumos, kad deklarēto personu skaits neatbilst faktiskajai situācijai nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ, asociācija kopumā tos vērtē skeptiski. Ir pamats uzskatīt, ka tie nerisinās būtiskas problēmas, bet radīs papildu administratīvo slogu.”
D. Vārna uzskaita iemeslus, kāpēc praksē grozījumi varētu “nestrādāt”. Pirmkārt, pārvaldniekiem šobrīd nav brīvi pieejama aktuālā informācija par dzīvokļos deklarēto personu skaitu. Līdz ar to grozījumi balstās uz datiem, kuru pārvaldnieku rīcībā bieži vien nav vai kuru iegūšana ir apgrūtināta, kas rada šaubas par šo normu piemērojamību.
Otrkārt, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tiek aprēķinātas, balstoties uz pakalpojuma sniedzēja sagatavotajiem rēķiniem par konkrētu periodu. Ja pēc vairākiem mēnešiem tiek pieprasīts pārrēķins, tad rodas neatbilstība starp pakalpojuma sniedzējam faktiski samaksāto summu un dzīvokļu īpašniekiem izrakstītajiem rēķiniem. Šāda situācija nozīmē to, ka, vienam īpašniekam samazinot maksājumu, citiem tas būtu proporcionāli jāpalielina, kas visdrīzāk tikai vairos administratīvo slodzi.
Treškārt, šādu pārrēķinu administrēšana var radīt papildu izmaksas, kas, visticamāk, tiks iekļautas pārvaldīšanas maksā. Tādējādi, iespējams, pieaugs finansiālais slogs visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA) atbalsta noteikumu projektu, īpaši attiecībā uz deklarēto personu skaita nozīmi dzīvojamās mājas īpašnieku maksājamo daļu aprēķinā. LNPAA norāda, ka grozījumi ir vērtējami kā būtisks solis uz taisnīgākas un caurskatāmākas maksājumu sistēmas nodrošināšanu dzīvojamajās mājās. Tie stiprina dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzību un ievieš skaidrākus noteikumus pārvaldniekiem.
LNPAA valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe uzsver, ka praksē ilgstoši ir konstatētas situācijas, kurās nepatiesi deklarētas personas rada nesamērīgu finanšu slogu citiem dzīvokļu īpašniekiem, īpaši sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdens patēriņa starpības sadales jomā. Tādēļ viņš atzinīgi vērtē to, ka tiek ieviests skaidrs mehānisms maksājumu pārrēķinam gadījumos, kad pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ.
“Būtisks ieguvums ir tas, ka turpmāk personai, kura aprēķina maksājamo daļu, būs pienākums veikt pārrēķinu pēc dzīvokļa īpašnieka iesnieguma, tādējādi mazinot līdzšinējo nenoteiktību, kad šādu jautājumu risināšana bieži tika atstāta dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē,” uzsver E. Straupe. “Šāda pieeja veicina vienotu praksi un stiprina tiesisko skaidrību. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka grozījumi tiek attiecināti gan uz sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, gan uz ūdensapgādes pakalpojumu aprēķiniem, nodrošinot konsekventu regulējumu.”
|
1 Informatīvais ziņojuma projekts “Par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu” Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9566aa2d-4fb7-4b00-ae0d-a38266411a35.
2 Informatīvais ziņojuma projekts “Par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu”. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9566aa2d-4fb7-4b00-ae0d-a38266411a35.
