Pāreja uz vienoto ūdens patēriņa uzskaites sistēmu nozīmē visas mājas pāreju uz attālināti nolasāmajiem viedajiem ūdens skaitītājiem visos dzīvokļos. Vienlaikus ar jēdzienu “vienotā ūdens patēriņa uzskaites sistēma” nav jāsaprot tikai attālināta skaitītāju rādījumu nolasīšana, norāda Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes locekle Svetlana Druviniece.  

“Vienotā sistēma praksē nozīmē, ka visā mājā ir noteikta vienota skaitītāju veida izvēle vai vienotas tehniskās prasības, vienota uzstādīšanas, nomaiņas un verifikācijas kārtība, vienota patēriņa uzskaites un norēķinu sistēma, kas nodrošina caurskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dzīvokļu īpašniekiem. 

Ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešana, t. sk. četru dzīvokļu mājā, kļūst nepieciešama, juridiski pamatota un saistoša visai dzīvokļu īpašnieku kopībai, ja iestājas noteikti tiesiskie vai faktiskie priekšnosacījumi. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai līdz 2027. gada 1. janvārim ir pienākums izskatīt un noteikt vienotu pieeju ūdens patēriņa uzskaitei dzīvojamā mājā. Tas nozīmē, ka kopībai jāpieņem lēmums par turpmāko ūdens uzskaites kārtību. 

Vienlaikus normatīvie akti: 

• neuzliek beznosacījuma pienākumu uzstādīt attālināti nolasāmos skaitītājus, ja tas nav ekonomiski pamatoti; 

• tomēr paredz, ka mājā jābūt vienotai uzskaites sistēmai, nosakot skaitītāju veidu vai tehniskās prasības, uzstādīšanas, nomaiņas, verifikācijas un patēriņa uzskaites principus. 

Tādējādi arī nelielā četru dzīvokļu kopīpašumā nav pieļaujama situācija, kurā jautājums par ūdens uzskaites kārtību ilgstoši netiek risināts, lai gan normatīvie akti neparedz tiešas sankcijas par lēmuma nepieņemšanu. 

Turklāt būtiska ūdens patēriņa starpība var būt objektīvs pamats kopības lēmuma pieņemšanai. 

Ja dzīvojamā mājā trīs mēnešus pēc kārtas tiek konstatēta ūdens patēriņa starpība, kas pārsniedz 20%, pārvaldniekam normatīvie akti uzliek pienākumu: 

• noskaidrot starpības rašanās cēloņus; 
• informēt dzīvokļu īpašniekus par konstatēto situāciju; 
• kopā ar dzīvokļu īpašnieku kopību izvērtēt iespējamos pasākumus starpības samazināšanai. 

Šādā situācijā vienotās ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešana var kalpot kā samērīgs, racionāls un juridiski pamatots risinājums, tomēr tā pati par sevi nedod pārvaldniekam tiesības vienpersoniski ieviest sistēmu bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma. 

Tātad konkrētajā gadījumā vienotās ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešana ir juridiski pamatota un nepieciešama: 

• ja, ievērojot normatīvo regulējumu, līdz 2027. gada 1. janvārim kopība noteikusi vienotu pieeju ūdens patēriņa uzskaitei; 

• ja ilgstoši pastāv būtiska ūdens patēriņa starpība, kam objektīvi nepieciešams kopīgs risinājums un kopības lēmums. 

Līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu, vienotās sistēmas ieviešana nav obligāta piespiedu kārtā. Attiecīgais lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem neatkarīgi no individuālās attieksmes, un tas ir pieņemts, ja “par” nobalsojuši vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir balsstiesības. Četru dzīvokļu mājā tas nozīmē vismaz trīs dzīvokļu īpašumu atbalstu, ja katrs dzīvoklis pieder atsevišķam īpašniekam. 

Savukārt pēc lēmuma pieņemšanas tas kļūst saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem.”