SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Finanses

Noteikts tiesiskais regulējums specializētajām kredītiestādēm ar samazinātu sākotnējo kapitālu

Stājas spēkā 06.01.2026.

Foto: Freepik.

2026. gada 6. janvārī stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, ar kuriem ieviests regulējums specializētajām kredītiestādēm ar zemāku sākotnējā kapitāla slieksni.

Izmantojot iespēju, ko paredz Latvijai saistošā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (Direktīva 2013/36/ES), Saeima 2025. gada 11. decembrī pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviests īpašas kategorijas kredītiestādes regulējums.

Kas ir specializētā kredītiestāde

Grozījumi Kredītiestāžu likumā1 noteic, ka specializētā kredītiestāde, kuras sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu eiro, varēs sniegt šādus finanšu pakalpojumus:   

  • noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 
  • kreditēšanu; 
  • finanšu līzingu; 
  • maksājumu pakalpojumus; 
  • ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu nesaistītu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu; 
  • tirdzniecību savā vai klienta vārdā ar valūtu vai finanšu instrumentiem; 
  • uzticības operācijas (trasts); 
  • ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu; 
  • galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; 
  • vērtību glabāšanu; 
  • konsultācijas klientiem par finansiālajiem jautājumiem; 
  • tādas informācijas sniegšanu, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu; 
  • citus darījumus, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekš minētajiem finanšu pakalpojumiem; 
  • elektroniskās naudas, tai skaitā elektroniskās naudas žetonu, emisiju; 
  • aktīviem piesaistīto žetonu emisiju; 
  • kriptoaktīvu pakalpojumus. 

Minētos pakalpojumus kredītiestāde varēs sniegt, ja atbildīs vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 

  • ierobežots klientu loks, kas noteikts pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa Krājaizdevu sabiedrību likuma izpratnē;
  • finanšu pakalpojumi tiek sniegti tikai digitāli;
  • biznesa modelis paredz inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, kas Latvijas mērogā ir jauns vai būtiski uzlabots finanšu pakalpojums.

Specializētajai kredītiestādei, uzsākot darbību, paredzētas tādas pašas prasības (par riska izvērtējumu, kapitāla pietiekamību, finanšu stabilitāti u. c.) kā kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Ar jauno regulējumu iecerēts veicināt konkurenci un nodrošināt plašāku kredītu piedāvājumu

Ar izmaiņām regulējumā plānots novērst strukturālās problēmas Latvijas kreditēšanas vidē, kas saistāmas ar ierobežotu konkurenci kredītu tirgū un nereti izpaužas kā augstākas procentu likmes vai stingrākas nodrošinājuma prasības. Nosakot zemākas prasības sākotnējam kapitālam, paredzēts, ka tiks: 

  • veicināta jaunu spēlētāju ienākšana tirgū;
  • stiprināta konkurence;
  • paplašināts kredītu piedāvājums (zemākas kredītu cenas un piedāvājuma dažādošana);
  • veicināta pārkreditēšanās;
  • paplašināta finanšu pieejamība Latvijas reģionos;
  • radīti priekšnoteikumi digitāliem un inovācijās balstītiem finanšu pakalpojumiem. 


Plašāk par tēmu LV portālā >>

1 Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 73. punkts.

Labs saturs
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI