Izskatīšanai Saeimā nodoti grozījumi, kas definēs specializēto kredītiestādi

Likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (turpmāk – likumprojekts) anotācijā norādīts, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. Piemēram, 2024. gada trešajā ceturksnī eirozonā vidēji izsniegto aizdevumu atlikums mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām veidoja aptuveni 76% no IKP, kamēr Latvijā tie bija 29%. Savukārt izteikti zemā attiecība starp aizdevumiem un depozītiem (Latvijā – 62,7%, pretstatā eirozonas vidējam rādītājam – 94,5%) norāda uz to, ka mūsu valstī ir ievērojams potenciāls kāpināt uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošinātā finansējuma apmēru. Latvijas Bankas aplēses liecina, ka Latvijā vēl joprojām ir vairāk nekā 25 000 kreditējamu uzņēmumu. 

Specializētās kredītiestādes ieviešana ir dalībvalsts “brīva izvēle” 

Kredītiestāžu likuma 21. panta pirmā daļa noteic, ka Latvijā kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.  

Taču Latvijai saistošā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (Direktīva 2013/36/ES), no kuras izrietošās tiesību normas (arī par kredītiestādes sākotnējā kapitāla apmēru) ir ieviestas Kredītiestāžu likumā, paredz iespēju dalībvalstīm piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls ir mazāks par pieciem miljoniem eiro. Proti, Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 4. punkts noteic, ka atļauja var tikt piešķirta, ievērojot šādus nosacījumus: 

• attiecīgās kredītiestādes sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro; 
• dalībvalsts paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Banku iestādei (EBI), kāpēc tiek izmantota šāda iespēja. 

Līdz šim Latvija nav izmantojusi iespēju nacionālajā regulējumā ieviest šādu īpašas kategorijas kredītiestādi. 

Iemesli specializētās kredītiestādes ieviešanai  

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Latvijā būtiskākos izaicinājumus kreditēšanas pieaugumam gan mājokļu, gan uzņēmumu kreditēšanā rada strukturālas problēmas, kuras tostarp saistāmas ar ierobežotu konkurenci kredītu tirgū, kas bieži izpaužas augstākās procentu likmēs vai stingrākās nodrošinājuma prasībās. Tādēļ zemākas prasības sākotnējam kapitālam: 

• samazinātu barjeru jaunu spēlētāju ienākšanai tirgū;
• stiprinātu konkurenci un paplašinātu kredītu piedāvājumu (zemākās kredītu cenas un piedāvājuma dažādošana), veicinātu pārkreditēšanos; 
• specializētajām kredītiestādēm izvirzītie priekšnoteikumi stiprinātu finanšu pieejamību Latvijas reģionos un radītu priekšnoteikumus digitāliem un inovācijās balstītiem finanšu pakalpojumiem. 

Vienlaikus likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka zemāka pamatkapitāla prasība neapdraudēs finanšu tirgus stabilitāti, jo arī specializētajai kredītiestādei, uzsākot darbību, tiks piemērotas tādas pašas prasības kā “parastām kredītiestādēm”, tostarp par riska izvērtējumu, kapitāla pietiekamību un finanšu stabilitāti. 

Kādi kritēriji plānoti specializētajai kredītiestādei 

Pašlaik likumprojekts paredz, ka specializētā kredītiestāde, kuras sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu eiro, varēs sniegt šādus finanšu pakalpojumus:   

• noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; 
• kreditēšana; 
• finanšu līzings; 
• maksājumu pakalpojumi, 
• ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu nesaistītu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana; 
• tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu vai finanšu instrumentiem; 
• uzticības operācijas (trasts); 
• ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; 
• galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; 
• vērtību glabāšana; 
• konsultācijas klientiem par finansiāliem jautājumiem; 
• tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu; 
• citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem; 
• elektroniskās naudas, tajā skaitā elektroniskās naudas žetonu, emisija; 
• aktīviem piesaistīto žetonu emisija; 
• kriptoaktīvu pakalpojumi. 

Šos pakalpojumus iestāde varēs sniegt, ja atbildīs vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 

• ierobežots klientu loks, kas noteikts pēc teritoriālā principa vai nodarbinātības principa, vai interešu kopības principa Krājaizdevu sabiedrību likuma izpratnē;  
• finanšu pakalpojumi tiek sniegti tikai digitālā formā; 
• biznesa modelis paredz inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, kas Latvijas mērogā ir jauns vai būtiski uzlabots finanšu pakalpojums. 

Likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.