FOTO: Freepik.
3. jūlijā stājas spēkā grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas ļauj krājaizdevu sabiedrībām (KKS) kreditēt plašāku juridisko personu loku. Izmaiņas paredz, ka KKS var uzsākt savu biedru – komercsabiedrību (personālsabiedrību un kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikumu) un kooperatīvo sabiedrību saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu – kreditēšanu.
Grozījumu izstrādātāja – Finanšu ministrija (FM) – skaidro, ka līdz šim KKS izsniedza aizdevumus tikai saviem biedriem – fiziskajām personām – un ierobežotam juridisko personu lokam, ja to īpašnieki bija KKS biedri:
Ar grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā paredzēts, ka KKS var uzsākt arī šādu biedru (juridisko personu) kreditēšanu, kas ir:
Lai sniegtu kreditēšanas pakalpojumus juridiskajām personām – KKS biedriem, kas ir komercsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības, – KKS ir jāsaņem atļauja Latvijas Bankā.
Juridisko personu kreditēšana ir vērsta uz ilgtspējīgu KKS sektora izaugsmi un veicinās kreditēšanas pakalpojumu klāsta paplašināšanos, tādējādi sekmējot biedru un finanšu līdzekļu piesaisti lauku teritorijās, uzsver FM.
Vienlaikus ar grozījumiem ieviestas KKS sektoram un tā riskam pielāgotas papildu prasības tām KKS, kuras vēlas sniegt kreditēšanas pakalpojumus biedriem, kuri ir komercsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības.
Likuma IV nodaļa papildināta ar 21.1 pantu, kas nosaka šādus biedru skaita un pašu kapitāla apmēra nosacījumus:
Ar grozījumiem papildināts Krājaizdevu sabiedrību likuma 14. pants un noteiktas jaunas prasības par pašu kapitālu krājaizdevu sabiedrībām, kura sniedz kreditēšanas pakalpojumus komercsabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām.
Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likuma 20. pantā ierobežo lielos riska darījumus un noteic, ka tie komercsabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām kopsummā nedrīkst pārsniegt KKS pašu kapitālu vairāk par divām reizēm.
Izmaiņas paredz arī jauna kapitāla saglabāšanas prasību, lai veicinātu KKS stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, kā arī noguldītāju interešu aizsardzību. Kapitāla saglabāšanas prasība noteikta 2,5% apmērā no aktīvu un ārpusbilances saistību kopsummas, ko veido riska darījumi ar komercsabiedrībām un kooperatīviem,.
Krājaizdevu sabiedrību likuma 23. pants paredz izmaiņas gada pārskata pārbaudes noteikumos. Ja tiek sniegti kreditēšanas pakalpojumi komercsabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām, tad gada pārskats turpmāk būs jāpārbauda zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.
Plašāk par tēmu >>
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām