Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku (LB) un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Nozare šādu iespēju vērtē atzinīgi, uzsverot, ka tā tiks veicināta KKS attīstība.
Darbs pie Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika sākts pirms divarpus gadiem – 2022. gada 15. decembrī tie Saeimā akceptēti pirmajā lasījumā. Lai rastu risinājumu, kā veicināt KKS attīstību, Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota darba grupa, kura izstrādājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniegtos likuma grozījumu priekšlikumus.
Komisija likumprojektu uz otro lasījumu skatīs 26. martā.
|
|
Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, kas saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem noteiktus finanšu pakalpojumus.
KKS veidojies pēc diviem principiem – teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības. KKS pakalpojumiem ir līdzība ar banku pakalpojumiem, un tā var būt arī alternatīva nebanku kreditētājiem tieši reģionos. KKS finansēšanas avots ir vietējais kapitāls.
Latvijas Bankas 18. martā rīkotajās ekspertu sarunās “Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?” LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja Nora Dambure informēja, ka pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,4 miljonu eiro apmērā. Kopējais noguldījumu apmērs ir 19,8 miljoni eiro, bet kopējā peļņa 2024. gada deviņos mēnešos bijusi 338 000 eiro.
Kopējais krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis veido 25,5 miljonus eiro.
Kapitāla prasību izpilde KKS ir krietni virs normas – 26,1% (minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).
Latvijas KKS sektors ir neviendabīgs, ir daudz nelielu sabiedrību, un ir vērojama augsta koncentrācija – piecu lielāko KKS aktīvi veido 90% no visiem KKS aktīviem, atzīst LB.
Pēdējo triju gadu laikā darbības licence anulēta septiņām krājaizdevu sabiedrībām.
Latvijas Arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības (LAKS) valdes priekšsēdētāja Olga Kazačkova uzsvēra, ka sektors ir “ļoti stabils, bet mazs. Tam ir liels potenciāls attīstīties, ja tiks veicināta sektora izaugsme un nodrošināts piemērots regulējums”.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs diskusijā norādīja, ka novadā darbojas sešas KKS, no kurām trijās pašvaldība ir paju turētāja, ko tās ieguvusi pēc pašvaldību reformas. “Mazajām KKS ir grūti nodrošināt administratīvo resursu, lai izdzīvotu. Bet ir skaidrs, ka KKS klātbūtne reģionos ļautu cilvēkiem tur būvēt mājas un attīstīt uzņēmējdarbību,” sacīja pašvaldības vadītājs.
KKS izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem – fiziskajām personām un ierobežotam juridisko personu lokam, ja to īpašnieki ir KKS biedri:
Pēc LB datiem, juridiskās personas kreditē 15% KKS.
Pašreizējais Krājaizdevu sabiedrību likums neļauj kreditēt kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Tagad ir izveidojusies situācija, ka sava biznesa attīstībai KKS biedri ņem aizdevumus kā privātpersonas un šos naudas līdzekļus iegulda uzņēmumā, diskusijā atklāja O. Kazačkova. Viņa piebilda, ka KKS ļoti novērtētu likuma grozījumus, kas ļautu kreditēt juridiskās personas.
Ik pa laikam publiskajā telpā dzirdams viedoklis, ka Latvijas KKS sektors nav pietiekami novērtēts un varētu sniegt daudz lielāku ieguldījumu Latvijas, it īpaši reģionu, tautsaimniecībā. Uzņēmējs Jānis Ošlejs diskusijā pat atzina, ka KKS piedzīvo krīzi, apjomi ir niecīgi.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa piekrita J. Ošlejam, ka sektors stagnē. Tāpēc ir izstrādāti trīs dažādi scenāriji, kā KKS varētu attīstīties.
Pirmais scenārijs paredz pakāpenisku izaugsmi. Vispirms KKS varētu atļaut izsniegt kredītus plašākam juridisko personu lokam, paaugstinot prasības.
“Ja Saeimas komisija akceptētu juridisko personu kreditēšanu, tad varētu panākt tūlītēju KKS attīstību,” diskusijā uzsvēra N. Dambure.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Māris Kučinskis pieļāva, ka komisijā Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumi varētu saņemt politisko atbalstu.
Nākamais solis paredz KKS apvienošanos, izveidojot centrālo KKS (CKKS), kas saņemtu licenci bankas darbībai. Savukārt individuālajām KKS tiktu saglabāta iespēja strādāt līdzšinējā ietvarā.
Otrais izstrādātais scenārijs paredz izveidot CKKS, kam jāsaņem licence bankas darbībai. Juridiskās personas būtu ļauts kreditēt tikai tām KKS, kuras strādā CKKS ietvarā. Individuālajām KKS tiktu saglabāta iespēja strādāt līdzšinējā ietvarā (t. sk. ārpakalpojumi no CKKS).
“Šis scenārijs attīstības ziņā ir nedaudz lēnāks, un KKS neļauj uzreiz ķerties pie juridisko personu kreditēšanas,” norādīja N. Dambure, tāpēc LB vairāk atbalsta pirmo scenāriju.
Trešais attīstības scenārijs paredz izveidot CKKS ar valsts atbalstu (krīzes risinājums uz laiku), kurā pievienotos visas KKS vai sabiedrības pašas dibinātu CKSS. Centrālajai KKS būtu jāsaņem licence bankas darbībai.
Gan LB, gan Finanšu ministrija par reālāko uzskata pirmo KKS attīstības scenāriju, kas vispirms paredz juridisko personu kreditēšanu.
L. Kļaviņa uzsvēra, ka “par KKS attīstību tiek diskutēts jau vairākus gadus. Pirmais scenārijs ir visreālistiskākais. Pirmkārt, tās KKS, kas vēlēsies, varēs uzsākt juridisko personu kreditēšanu. Ir jāapzinās, ka ne visas to gribēs. Scenārijs neparedz arī obligātu apvienošanos, kur noteiktā termiņā ir jāpāriet zem viena jumta, kā tas ir Lietuvas gadījumā. Visticamāk, KKS reģionā neieņems bankas lomu, bet tā būs niša, kur varēs saņemt tos finanšu pakalpojumus, kuru trūkst.”
Kādas prasības KKS būtu jāizpilda, lai varētu kreditēt juridiskās personas un īstenot pirmo scenāriju?
Lai kreditētu juridiskās personas, KKS būtu vajadzīgi 120 biedri (šobrīd jābūt 20 biedriem, lai dibinātu KKS).
Kapitāla pietiekamības rādītājam būtu jābūt 10% (šobrīd – 10%), bet kapitāla saglabāšanas rezerves prasībai – 2,5% (šobrīd šādu prasību nav).
Minimālais pašu kapitāls (bez neauditētās gada peļņas, bet ar zaudējumiem) būtu noteikts 120 000 eiro apmērā (šobrīd pamatkapitāls ir 2500/25 000 eiro).
“Tātad KKS būtu jāaug, jāpilnveido pārvaldības un risku vērtēšanas joma,” skaidroja N. Dambure.
Kādi būtu ieguvumi, ja tiktu īstenots pirmais attīstības scenārijs? “KKS sektors paplašinātu pakalpojumu klāstu, jo tiktu kreditētas arī juridiskās personas,” norādīja LB pārstāve. “Tā kā KKS lielākoties atrodas lauku teritorijās, vairāk attīstītos mazais un vidējais bizness.”
Kādi ir šī attīstības scenārija riski? Pēc N. Dambures domām, izaicinājums būtu pārvaldīt riskus, kas saistīti ar juridisko personu kreditēšanu. Iespējams, KKS sektors turpinās lēni sašaurināties. Mazās KKS, kas veic sociālo funkciju, varbūt pametīs tirgu.
Pirmā scenārija otrais solis paredz KKS apvienošanos, izveidojot centrālo KKS (CKKS), kas saņemtu licenci bankas darbībai. CKKS mērķis ir panākt KKS sektora sakārtošanos, stabilitāti un attīstību.
“Sektoram pašam vajadzētu sanākt kopā un vienoties par CKKS izveidi,” teica L. Kļaviņa, piebilstot, ka ir iespēja dibināt banku ar vienu miljonu eiro minimālo pamatkapitālu.
“Lai pašiem izveidotu CKKS kā banku, sektoram vēl ir jāaudzē “muskuļi”,” atzina O. Kazačkova.
CKKS dibinātāji varētu būt, piemēram, KKS, pašvaldības (atbilstoši de minimis nosacījumiem – Eiropas Komisijas noteikumi par minimālo atbalsta apjomu), asociētais ieguldītājs.
CKKS potenciālie dibināšanas nosacījumi noteiktu, piemēram, minimālo KKS skaitu un aktīvu apjomu, kā arī aktīvu koncentrācijas limitu u. c. kritērijus.
Svarīgākās CKKS funkcijas būtu sniegt finanšu pakalpojumus, kontrolēt un pārraudzīt KKS, pārvaldīt stabilizācijas fondu (piemēram, KKS maksātspējas atjaunošana), lai grūtās situācijās KKS varētu saņemt atbalstu.
CKKS paredzēta arī funkcija ieviest un aktualizēt standartizētas riska pārvaldības sistēmas un novērtēšanas standartus.
Kādi būtu ieguvumi no CKKS? Tā būtu centralizēta pārvaldība, standartizēta riska pārvaldības sistēma, stingrāks regulējums un pārvaldība, KKS interešu pārstāvība, inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešana un izmantošana, kā arī dažādu pakalpojumu sniegšana KKS (grāmatvedība, IT u. c.).
Izaicinājums varētu būt finansējuma atrašana CKKS izveidei (iespējams, tiktu iesaistītas pašvaldības). Nepieciešams arī izstrādāt CKKS jaunu regulējumu.
“Lai varētu izveidot CKKS, jāturpina darbs pie Kredītiestāžu likuma grozījumu priekšlikumiem,” skaidroja N. Dambure. “CKKS izveidošanai būs jāsagatavo priekšlikumi CKKS jaunajam likumam un Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumiem, t. sk. nepieciešams risinājums Kooperatīvo sabiedrību likuma normai, kas noteic, ka “kopsapulcē katram sabiedrības biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss”.”
Negatīvs faktors CKKS izveidē varētu būt tas, ka KKS nav lielas motivācijas apvienoties, iespējama negatīva rezonanse no biedru puses (aptuveni 15 000 biedru, vairākums lauku teritorijās).
Diskusijā tika norādīts uz Lietuvu, kurā darbojas divu līmeņu KKS sistēma – mazākas KKS apvieno centrālā KKS, uz ko attiecas stingrākas prasības, bet līdz ar to tai ir plašākas darbības iespējas.
Lietuva tiek piesaukta kā viens no veiksmes stāstiem – kaimiņvalstī KKS izsniegto kredītu atlikumi pārsniedz vienu miljardu eiro.
Gan N. Dambure, gan L. Kļaviņa diskusijā norādīja, ka Lietuvā CKKS tika izveidotas krīzes laikā, lai stabilizētu situāciju, jo KKS sektoram bija ļoti lieli zaudējumi. Tika piesaistīts valsts kapitāls.
Lai nodibinātu CKKS, visām KKS bija obligāta dalība kādā no CKKS. Pašlaik Lietuvas KKS sektoru veido divas CKKS:
Krājaizdevu sabiedrību īpatsvars veido 1,5% no Lietuvas finanšu sektora.
Viens aspekts, kas atšķir Lietuvas KKS no Latvijas, ir saistīts ar regulējošo ietvaru, kurš paredz iespēju Lietuvas KKS izsniegt aizdevumus arī uzņēmumiem, uzsvērts portāla makroekonomika.lv publikācijā “Daži fakti par Lietuvas krājaizdevu sabiedrībām. Ko varam mācīties?”.
Šobrīd izskan aicinājumi iedzīvināt līdzīgu praksi arī Latvijā, kas potenciāli varētu nodrošināt finansējumu reģionos un nozarēs, kurās banku iesaiste līdz šim bijusi atturīga.
