FOTO: Gatis Dieziņš, LETA.
Jau vairāk nekā piecus gadus ir aizliegtas patērētāju kreditēšanas reklāmas. Taču tagad minēto aizliegumu plānots atcelt, regulējot reklāmās iekļauto saturu. Viedokļi par iecerētajām izmaiņām dalās. Tiek uzskatīts, ka reklāmu atļaušana vairos bezatbildīgu aizņemšanos, vienlaikus saskatītas arī priekšrocības, akcentējot, ka informatīvās reklāmas ļaus pieņemt pamatotus lēmumus.
Izmaiņas kreditēšanas reklāmu regulējumā paredz grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un tās veiktas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem prasību izpildi.
Saskaņā ar likumprojektu tiks būtiski mainīts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.3 pants, atsakoties no daļas, kas aizliedz reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, izņemot atsevišķus gadījumus.
Tā vietā pantu iecerēts papildināt ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai, kas aizgūtas no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”.
Papildus minētajam kā vienu no prasībām paredzēts noteikt brīdinājumu iekļaušanu reklāmās, reklāmu pielāgošanu atbilstoši informācijas nesēja tehniskajiem ierobežojumiem u. c. izmaiņas, kas lielākoties saistītas ar patērētāju informēšanu.
2019. gadā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas cita starpā noteica kreditēšanas reklāmas aizliegumu, tādējādi reaģējot uz tolaik pastāvošajiem riskiem, ko radīja patērētāju bezatbildīga aizņemšanās.
Kā paskaidrots anotācijā, kopš izmaiņu ieviešanas patērētāju kreditēšanas nozare ir piedzīvojusi pārmaiņas, proti, ievērojami (par vienu trešdaļu) sarucis tirgus dalībnieku skaits. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina – kopējā kredītportfeļa kvalitāte (pēc apjoma) turpina saglabāties stabila.
Anotācijā norādīts, ka pēc patērētāju kreditēšanas darba grupā pārrunātajiem problēmjautājumiem secināts, ka pašlaik noteiktais kreditēšanas reklāmas aizliegums nav samērīgs un ierobežo konkurenci finanšu sektorā, jo ir izdevīgs tiem kredītdevējiem, kas jau nostiprinājuši savas pozīcijas tirgū. Tāpat pastāv riski, ka reklāmas aizliegums tiek apiets, pievienojot reklāmai atrunu “reklāma paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem”, jo tās aizliegums noteikts tikai patērētāju kreditēšanas reklāmām.
Kaut arī līdz likumprojekta pieņemšanai tas vēl jāizskata tikai galīgajā – trešajā – lasījumā, vairums deputātu iebilduši par tajā ietverto normu atļaut noteikta satura kreditēšanas reklāmas.
Tā, piemēram, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā deputāts Andris Šuvajevs (PRO) sacīja: “Es vēlētos izvairīties no situācijas, ka mūsu sociālo telpu atkal piepilda nebanku kredītu reklāmas. Tas neapšaubāmi ietekmēs iedzīvotāju uzvedību un pieprasījumu pēc šāda veida pakalpojumiem.”
Turpretī Artūrs Butāns (NA) uzsvēra: “Kā var situācijā, kad pieaug esošo un neatgūto parādu apjoms, izdomāt vēl vairāk kaut ko liberalizēt?”
Tikmēr par grozījumiem atbildīgās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis pauda: “Mēs esam atnesuši kompleksu risinājumu, kas aizsargās patērētājus un pārņems direktīvas prasības, jo tās būs jāpārņem. [..] Lai notiktu pārmaiņas un sasniegtu valstij svarīgos mērķus – ekonomisko izaugsmi, ekonomikas dubultošanos –, vajadzīgi ne tikai politiskie saukļi, bet arī izlēmīgi, jēgpilni un drosmīgi lēmumi.”
Jāpiebilst, ka likumprojekta skatīšana Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirms nodošanas galīgajam lasījumam Saeimā jau uzsākta. Pirmo reizi to skatīja šī gada 15. aprīlī, tomēr nevienprātības dēļ tika nolemts pie likumprojekta izskatīšanas atgriezties vēlreiz.
Nozarē iesaistītie par iecerēto reklāmu regulējumu pauž mazāk kritisku viedokli.
PTAC ieskatā, lai gan kreditēšanas reklāmas apjoms medijos, visticamāk, palielināsies, pilnveidotais regulējums precīzāk un skaidrāk pildīs reklāmas galveno funkciju – informēšanu.
Tāpat PTAC pauž cerību, ka plānotie grozījumi veicinās patērētāju atbildību pret kredītsaistībām, samazinot bezatbildīgas aizņemšanās gadījumu skaitu. Līdz ar to kredīta portfeļa kvalitāte varētu vēl vairāk uzlaboties, kā arī pieaugtu konkurence, tādējādi kreditori būtu spiesti piedāvāt kredītus ar zemākām izmaksām.
Arī Finanšu nozares asociācija (FNA) uzskata, ka plānotie grozījumi uzlabos nozares caurskatāmību, stiprinās patērētāju iespējas pieņemt informētus lēmumus un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp visiem tirgus dalībniekiem – gan klasiskajiem kredītdevējiem, gan atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzējiem. FNA norāda, ka izmaiņas veicinās sabiedrības uzvedības maiņu, nostiprinot pārliecību, ka aizņemšanās ir nevis vieglprātīgs solis, bet rūpīgi pārdomāts lēmums, kas jāpieņem, izvērtējot savas iespējas un potenciālās sekas.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš LV portālam akcentē, ka galvenās problēmas neslēpjas kreditēšanas reklāmās, bet kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšanā.
“Mums ir zināmi gadījumi, kad personai, kurai jau ir uzsākts maksātnespējas process, tiek izsniegts ātrais kredīts. Tādām situācijām nevajadzētu būt,” komentē J. Āboliņš.
|
Plašāk par tēmu >> |
