Patlaban likums jau ļauj šādām personām atjaunot savu statusu un novērst nepamatotās sekas, iesniedzot pieteikumu prokuratūrā. Tomēr praksē daudzi cilvēki šo iespēju neizmanto. Bieži tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pārliecības par ekspertu komisijas objektivitāti vai arī viņi ir sasnieguši cienījamu vecumu un viņiem ir grūti iesaistīties sarežģītās procedūrās, norāda deputāti.
Ar grozījumiem paredzēts ieviest papildu iespēju – personas statusu varēs atjaunot arī Saeima ar atsevišķu lēmumu gadījumos, kad to nebūs iespējams izdarīt patlaban spēkā esošajā kārtībā. Iesniegumus par statusa atjaunošanu izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tā varēs pieprasīt dokumentus, uzklausīt liecības un piesaistīt ekspertus. Ja komisija secinās, ka persona nepamatoti bija ievietota psihiatriskajā iestādē, tā varēs sagatavot Saeimas lēmuma projektu.
Saeimas lēmums varēs paredzēt arī izmaiņas attiecīgās personas datu reģistros un citus ar statusa atjaunošanu saistītus pasākumus. Lēmuma izpildi uzraudzīs prokuratūra.
Līdz ar grozījumiem plānots paplašināt to cilvēku loku, kuri varēs saņemt politiski represētās personas statusu. Tas attieksies arī personām, kuras padomju laikā nepamatoti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās. Deputāti uzsver, ka šīs izmaiņas vērstas uz vēsturiskā taisnīguma nodrošināšanu un no jauna apliecina nosodījumu politisko represiju radītajām sekām. Grozījumi nemainīs līdzšinējo kārtību, kādā piešķir politiski represētās personas statusu. Lēmumu arī turpmāk pieņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izvērtējot iesniegtos dokumentus.
Padomju laikā okupācijas vara psihiatriju nereti izmantoja politisko pretinieku apspiešanai. Cilvēkus, kuri kritizēja režīmu, piedalījās protestos vai citādi pauda atšķirīgus uzskatus, varēja pasludināt par psihiski slimiem un ievietot psihiatriskajās slimnīcās.
Lai izmaiņas likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” un likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai.
Tāpat deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam”. A. Rīga kā padomju varai un ideoloģijai nevēlama persona tika pakļauts represijām – ieslodzījumā psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Šis likums nepieciešams, lai novērstu padomju okupācijas laikā īstenotās represijas un to radītās sekas, ar kurām A. Rīga saskaras joprojām.
