Deklarācijā Saeima nosoda padomju režīma īstenotās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu, personu aizturēšanu un ievietošanu psihiatriskajās slimnīcās politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ, tādejādi ierobežojot cilvēka pamattiesības, kā arī vajājot un sodot okupācijas režīma pretiniekus.
Šāda prakse okupētajā Latvijā bija daļa no plašākas visā Padomju savienībā pastāvējušās represīvās psihiatrijas sistēmas. Politiskie oponenti, disidenti un cilvēktiesību aizstāvji ar nepamatoti noteiktām psihiatriskām diagnozēm tiek ieslodzīti psihiatriskajās iestādēs, teikts lēmumā.
Starptautiskās psihiatru profesionālās organizācijas ir norādījušas, ka Padomju savienībā izmantotie psihisko slimību diagnostikas kritēriji būtiski atšķīrās no starptautiskajā medicīnas praksē pieņemtajiem standartiem un tika izmantoti politisku represiju īstenošanai.
Saeima atzīst, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu. Deputāti atzīst šīs represijas par noziegumiem un nosoda visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo noziegumu īstenošanā.
Vienlaikus parlamentārieši aicina Latvijas vēsturiskās atmiņas institūcijas, sadarbojoties ar Latvijas profesionālo psihiatru kopienu, veikt ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu, kā arī informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem.
