“Krievijas agresija pret Ukrainu nav tikai nežēlīgs karš frontē. Neiedomājama agresija ir vērsta arī pret vismazāk aizsargātājiem – bērniem. Viņus apdraud ne tikai kara šausmas valstī, bet arī Krievijas īstenotās bērnu nolaupīšanas un “pārkrievošana”. Tādēļ Eiropas atbildei jābūt visaptverošai – mums jāturpina kopīgi centieni panākt Krievijas pilnu atbildību pa pastrādāto un jāatgriež mājās nolaupītie Ukrainas bērni,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Amatpersonas arī pārrunāja Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas) īstenošanu Latvijā, uzsverot nepieciešamību diskusiju par konvenciju balstīt faktos, pieredzē un cilvēku drošības interesēs.
“Konvencija ir instruments vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai. Tā nedrīkst kļūt par populisma ķīlnieci un politisku cīņu objektu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, norādot, ka konvencija ir būtisks cilvēktiesību ietvars, tādēļ dažādu saukļu vai dezinformācijas ietekmē nevajag atteikties no starptautiskas sadarbības.
Viņa pauda, ka nākamnedēļ gaidāmais neatkarīgo ekspertu grupas GREVIO (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence) ziņojums par Latvijas progresu konvencijas ieviešanā, būs ļoti nozīmīgs turpmāku uzlabojumu ieviešanai Latvijā.
Saeimas priekšsēdētājas biedre un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs bija vienisprātis, ka starptautiskā sadarbība un Eiropas Padomes ekspertīze ir būtisks instruments, lai stiprinātu vardarbības novēršanas un apkarošanas pasākumus Latvijā.
Runājot par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos, amatpersonas atzina, ka Krievijas dezinformācija un iejaukšanās apdraud pilsoņu brīvu izvēli daudzās Eiropas valstīs. Diskusijas par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā uzsākās jau 2025. gadā, kad Z. Kalniņa-Lukaševica prezentēja sagatavoto ziņojumu “Ārvalstu iejaukšanas – drauds demokrātiskai drošībai Eiropā”, kas tika apstiprināts ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Tikšanās laikā Z. Kalniņa-Lukaševica arī vērsa uzmanību uz riskiem, ko Eiropas Padomes reputācijai un darbībai rada Krievijas dubultpilsoņu nodarbināšana organizācijas struktūrās. Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā un hibrīdo spiedienu pret Eiropas valstīm, šādi gadījumi ir rūpīgi vērtējami no drošības, politisko un reputācijas risku viedokļa.
Šodienas tikšanās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru piedalījās arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieks, Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis.
Foto galerija no amatpersonu tikšanās 10.09.2026. pieejama šeit (foto autors: Reinis Inkēns, Saeima).
