Vairāk nekā puse pensiju 2. līmeņa dalībnieku nav izlēmuši, kas notiks ar viņu uzkrājumu, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas pieprasīšanas dienas. Daudzi, iespējams, nezina, ka uzkrāto kapitālu var novēlēt tuviniekiem, bet, ja izvēle nav izdarīta, tas tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Skaidrojam, kādu izvēli par uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanu iespējams veikt, kā to izdarīt un kādi nosacījumi jāņem vērā, izvēloties vienu no uzkrājuma izmantošanas veidiem.
Valsts fondēto pensiju likums paredz personas tiesības noteikt, kā uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls tiks izmantots gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas pieprasīšanas dienas (tai skaitā priekšlaikus).
Persona var izvēlēties vienu no trim uzkrājuma izmantošanas veidiem pēc nāves:
Likums arī noteic, ka, neveicot izvēli par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu, fondētās pensijas kapitāls pēc personas nāves tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
Ja pensiju 2. līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā, to izmanto kopējai pensiju izmaksu finansēšanai.
Ja mirušajai personai ir apgādājamie, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts pensiju speciālajā budžetā ieskaitītā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmēru ņem vērā, aprēķinot šo pensiju.
Tāpēc, kā paskaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele, šajā gadījumā apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs var būt nedaudz lielāks, nekā tas būtu, ja pensijas uzkrājums nonāktu citur.
Izvēloties pensijas uzkrājuma pievienošanu citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, jāņem vērā šādi pamatnosacījumi: uzkrājumu var pievienot tikai vienas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam un vienīgi gadījumā, ja konkrētā persona arī ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks.
“Ja iesnieguma iesniedzēja nāves reģistrēšanas dienā norādītā persona nav pensiju 2. līmeņa dalībnieks (piemēram, jau ir pieprasījusi vecuma pensiju un saņem izmaksu no sava pensiju 2. līmeņa kapitāla), tad izvēle tiks labota uz Civillikumā noteikto kārtību,” komentē VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte I. Vindele.
Tāpat jāatceras, ka mirušā pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls iesniegumā minētajai personai netiks izmaksāts kā pārskaitījums, bet pievienots tās pensiju 2. līmeņa kapitālam.
“Piemēram, ja attiecīgajai personai ir 30 gadu, tad savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, kas tiks papildināts ar mirušā pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, tā varēs saņemt tikai 65 gadu vecumā, kad pieprasīs vecuma pensiju,” paskaidro VSAA pārstāve.
Būtiski piebilst, ka no kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, persona saņems 80%, bet 20% tiks pārskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Savukārt no 2020. gada 1. janvāra uzkrātais kapitāls norādītās personas pensiju 2. līmeņa kapitālam tiks pievienots pilnā apmērā. Šāds nošķīrums paredzēts tāpēc, ka līdz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī varēja nonākt arī valsts finansētās iemaksas, turpretī no 2020. gada tās vairs netiek novirzītas.
Pensiju 2. līmeņa uzkrājuma nodošana mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā sniedz iespēju uzkrājumu mantot personai, kurai ir mantošanas tiesības saskaņā ar Civillikuma otro daļu.
Civillikumā noteikts, ka mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta vai kad tie nav spēkā. Pēc likuma mantot aicināti laulātais, radinieki un adoptētie.
Mantojot pensijas uzkrājumu Civillikumā noteiktajā kārtībā, mantiniekam ir tiesības izvēlēties saņemt mirušās personas uzkrājumu savā kontā vai pievienot to savam pensiju 2. līmeņa kapitālam.
Notāre Linda Eglīte LV portālam skaidro, ka gadījumā, ja mantinieks vēlas saņemt mantoto kapitālu kā pārskaitījumu savā bankas kontā, summa kontā netiks ieskaitīta pilnā apmērā, kāds norādīts mantojuma apliecībā. Proti, no tās tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (šobrīd – 25,5% apmērā), kā arī parāds, ja mirušajai personai tāds būtu izveidojies pret VSAA.
Turklāt arī šajā gadījumā ir spēkā nosacījums, ka 20% no pensiju 2. līmeņa kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, nonāks valsts pensiju speciālajā budžetā.
Uzkrājuma nodošana mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā paredz – kapitāla mantinieki var būt vairāki.
Notāre L. Eglīte akcentē, ka, esot vairākiem mantiniekiem, uzkrājums kā daļa no kopējās mantojuma masas tiks sadalīts starp mantiniekiem tādās daļās un apmērā, kā noteikts zvērināta notāra izsniegtajā mantojuma apliecībā.
Notāre arī norāda, ka ikviens mantinieks ir tiesīgs pieņemt atšķirīgu lēmumu attiecībā uz viņam pienākošos mantojumā saņemto uzkrājuma daļu, tas ir, saņemt to kontā vai pievienot savam pensiju 2. līmeņa kapitālam.
Savukārt, ja uzkrājumu vēlas atstāt personai (vai vairākām personām), kura nav tuvākais mantojuma atstājēja likumiskais mantinieks, jāsastāda testaments vai jānoslēdz mantojuma līgums pie notāra.
Arī tādā gadījumā mantojuma saņēmējam saglabājas tiesības izvēlēties, kādā veidā saņemt mirušās personas uzkrājumu, un nosacījums par 20% no uzkrātā kapitāla novirzīšanu valsts pensiju speciālajā budžetā.
VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte I. Vindele uzsver: pensijas uzkrājuma novēlēšana nav obligāta un tas, vai persona izdara izvēli par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu pēc nāves, viņas tiesības neietekmē.
“Pensiju 2. līmeņa kapitāla novēlēšana ir papildu iespēja, kas cita starpā ieviesta, reaģējot uz iedzīvotāju bažām, ka nav vērts veidot uzkrājumu vecumdienām, ja līdz pensijas vecumam neizdodas nodzīvot. Arī neizdarīta izvēle ir izvēle,” teic I. Vindele.
Taču, ja persona vēlas lemt par sava pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izmantošanu pēc nāves, jāiesniedz iesniegums VSAA.
To var paveikt:
Personas izvēli par fondētās pensijas kapitāla izmantošanu iespējams apskatīt portālā Latvija.lv, izvēloties pakalpojumu “VSAA izziņu izsniegšana” un izziņas veidu “Informācija par pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla mantošanu”. Informāciju var saņemt, arī vēršoties VSAA.
Valsts fondēto pensiju likums paredz, ka izvēli par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu pēc nāves var mainīt, tostarp norādīt citu personu, kurai uzkrājumu pievienot.
Eksperti sarunā ar LV portālu iedzīvotājiem pat iesaka mainīt savu izvēli, to pielāgojot ģimenes situācijai.
Piemēram, ja cilvēkam nav bērnu vai citu apgādājamo, Latvijas Bankas eksperte Silva Jaudzeme iesaka apsvērt pensiju 2. līmeņa uzkrājuma nodošanu mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā vai tā atstāšanu konkrētai personai, lai nāves gadījumā uzkrājums paliktu tuviniekiem.
Pēc bērna piedzimšanas vai tad, ja personai ir citi apgādājamie, var būt lietderīgi izvēlēties uzkrājumu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Šādā gadījumā apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā pensiju 1. un 2. līmeņa kapitālu, tādēļ tās apmērs var būt lielāks.
Minēto aspektu akcentē arī bankas “Luminor” Pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš. Viņš skaidro, ka gadījumā, ja bērni ir mazi, apgādnieka zaudējuma pensija var būt jāizmaksā ilgstoši. Ja bērns turpina mācības, noteiktās situācijās to izmaksā līdz 24 gadu vecumam, turpretī bērnam ar invaliditāti tiesības uz attiecīgo pensiju var saglabāties arī ilgāk. Tādēļ šajā gadījumā pensiju 2. līmeņa kapitāla ieskaitīšana valsts pensiju speciālajā budžetā ģimenei var dot lielāku finansiālu ieguvumu nekā tā atstāšana mantojumā.
Kad bērni ir izauguši un apgādājamo vairs nav, S. Jaudzeme iesaka izvēli pārskatīt un apsvērt uzkrājuma nodošanu mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā vai konkrētai personai. Savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, ja ir dzīvesbiedrs vai cita tuva persona, kurai arī tuvojas pensijas vecums, apsverama iespēja savu uzkrājumu pievienot šīs personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, tādējādi palielinot viņas vecuma pensiju nākotnē.
LV portāls sarunā ar banku pārstāvjiem noskaidroja, ka sabiedrībā kopumā trūkst zināšanu par iespējām novēlēt pensiju 2. līmeņa kapitālu. Turklāt nepietiekama informētība veicina maldīgu priekšstatu rašanos.
“SEB Life and Pension Baltic SE” Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina norāda, ka cilvēki nereti uzskata – pensiju 2. līmeņa uzkrājums automātiski nonāks ģimenes rīcībā, par tā izmantošanu jādomā tikai pirmspensijas vai pensijas vecumā, bet izvēles noformēšana ir sarežģīta un laikietilpīga.
Bankas “Luminor” Pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Baltijā A. Krūmiņš min pieņēmumu, ka uzkrājumu iespējams novēlēt tikai radiniekam. Cits maldīgs priekšstats –neatkarīgi no izvēlētā varianta tuvinieki uzkrātos līdzekļus varēs saņemt uzreiz. A. Krūmiņš atgādina: ja nolemts kapitālu pievienot konkrētas personas pensiju 2. līmeņa uzkrājumam, šim cilvēkam nav jābūt radiniekam. Turpretī iespēja uzkrājumu saņemt naudā ir tikai tad, ja izvēlēta tā nodošana mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā un ja mantinieks izvēlas uzkrājuma izmaksu.
Noslēgumā bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis atsevišķi izceļ cilvēkus, kuri iepriekš strādājuši Latvijā, bet patlaban dzīvo ārvalstīs. Viņa pieredze liecina, ka minētā iedzīvotāju grupa bieži vien ir vēl mazāk informēta par iespējām rīkoties ar Latvijā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu. Tāpat mēdz uzskatīt, ka, dzīvojot ārvalstīs, nav iespējams lemt par pensijas uzkrājuma nodošanu. Tomēr bankas pārstāvis uzsver: savu izvēli var veikt arī attālināti, ja personai ir pieejami elektroniskās identifikācijas līdzekļi.
|
