Izmaiņas likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” un likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” rosinājuši Saeimas deputāti.
Līdz šim likums jau ļāva šādām personām atjaunot savu statusu un novērst nepamatotās sekas, iesniedzot pieteikumu prokuratūrā. Tomēr praksē daudzi cilvēki šo iespēju neizmanto. Bieži tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pārliecības par ekspertu komisijas objektivitāti vai arī viņi ir sasnieguši cienījamu vecumu un viņiem ir grūti iesaistīties sarežģītās procedūrās, norāda deputāti.
Ar grozījumiem tiek ieviesta papildu iespēja – personas statusu varēs atjaunot arī Saeima ar atsevišķu lēmumu gadījumos, kad to nebūs iespējams izdarīt pašreizējā kārtībā. Iesniegumus par statusa atjaunošanu izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tā varēs pieprasīt dokumentus, uzklausīt liecības un piesaistīt ekspertus. Ja komisija secinās, ka persona nepamatoti bija ievietota psihiatriskajā iestādē, tā varēs sagatavot Saeimas lēmuma projektu.
Saeimas lēmums paredzēs arī izmaiņas attiecīgās personas datu reģistros un citus ar statusa atjaunošanu saistītus pasākumus. Lēmuma izpildi uzraudzīs prokuratūra.
Līdz ar grozījumiem tiek paplašināts to cilvēku loks, kuri varēs saņemt politiski represētās personas statusu. Tas attieksies arī personām, kuras padomju laikā nepamatoti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās. Deputāti uzsver, ka šīs izmaiņas vērstas uz vēsturiskā taisnīguma nodrošināšanu un no jauna apliecina nosodījumu politisko represiju radītajām sekām. Grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, kādā piešķir politiski represētās personas statusu. Lēmumu arī turpmāk pieņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izvērtējot iesniegtos dokumentus.
Tāpat izmaiņas paredz Ministru kabinetam līdz nākamā gada 30. jūnijam izveidot koleģiālu institūciju, kura veic ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu, kā arī informē sabiedrību un kompetentās iestādes par pētījuma rezultātiem. Šīs institūcijas sastāvā jāiekļauj Latvijas psihiatru profesionālās kopienas, vēsturiskās atmiņas institūciju, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes institūciju un tiesu varas pārstāvji.
Padomju laikā okupācijas vara psihiatriju nereti izmantoja politisko pretinieku apspiešanai. Cilvēkus, kuri kritizēja režīmu, piedalījās protestos vai citādi pauda atšķirīgus uzskatus, varēja pasludināt par psihiski slimiem un ievietot psihiatriskajās slimnīcās.
