Vai kriminālprocesā ar īpaši aizsargājamu cietušo, kas lēmuma brīdī ir nepilngadīgs, saglabājas nepilngadīgā tiesības un pienākumi, ja kriminālprocesa laikā persona sasniedz pilngadību un lieta vēl nav nodota tiesai?
Ja kriminālprocesā par cietušo atzīta nepilngadīga persona, pilngadības sasniegšana neatņem viņai cietušā statusu. Tomēr pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vairs nav automātiski piemērojamas tās īpašās tiesības un procesuālā kārtība, kas saistīta tieši ar personas nepilngadību.
Kriminālprocesa likuma (KPL) 96.1 panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka ikviens nepilngadīgais ir īpaši aizsargājams cietušais. Savukārt KPL 152. pantā un 153. pantā paredzēta īpaša nepilngadīgā nopratināšanas kārtība. Šo garantiju piemērošanā nozīme ir personas vecumam konkrētās procesuālās darbības veikšanas brīdī, nevis vecumam, kāds personai bija laikā, kad tika izdarīts noziedzīgais nodarījums vai kad persona tika atzīta par cietušo.
Tātad, ja persona tiek nopratināta pirms pilngadības sasniegšanas, tad nopratināšanai jānotiek atbilstoši nepilngadīgajam paredzētajai kārtībai. Vēlāka 18 gadu vecuma sasniegšana neatceļ jau veiktās procesuālās darbības un pati par sevi nerada nepieciešamību tās atkārtot. Savukārt procesuālajām darbībām, kuras notiek pēc pilngadības sasniegšanas, parasti piemērojama pilngadīgam cietušajam paredzētā kārtība.
Tiesību doktrīnā ir skaidrots, ka materiālajās krimināltiesībās nozīme ir cietušā vecumam noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, savukārt kriminālprocesā – personas vecumam konkrētās procesuālās darbības veikšanas laikā. Tādēļ nepilngadīgajam cietušajam paredzētās procesuālās īpatnības ir piemērojamas līdz dienai, kad cietušais sasniedz pilngadību. Pēc tam cietušais pats īsteno savas procesuālās tiesības un var izvēlēties pārstāvi vai turpināt piedalīties procesā bez pārstāvja.1
Vienlaikus pilngadības sasniegšana ne vienmēr nozīmē, ka persona zaudē īpaši aizsargājama cietušā statusu. Šāds statuss var saglabāties uz cita KPL 96.1 pantā paredzēta pamata, piemēram, ja persona cietusi no noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, cilvēku tirdzniecības, tuvinieka izdarītas vardarbības vai tai, iespējams, radīti smagi miesas bojājumi vai psihiski traucējumi. Ar procesa virzītāja lēmumu par īpaši aizsargājamu var atzīt arī pilngadīgu cietušo, kurš nodarītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.
Atsevišķi jāņem vērā KPL 97. panta vienpadsmitā daļa. Ja cietušajam bija nodrošināts valsts apmaksāts pārstāvis vai juridiskās palīdzības sniedzējs, tad viņš piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai. Tādēļ šāda advokāta dalība automātiski nebeidzas dienā, kad cietušais sasniedz pilngadību.
Senāta publicētajā judikatūrā nav atrodama tieša atziņa par visām sekām, kas iestājas, nepilngadīgajam cietušajam procesa laikā sasniedzot pilngadību. Tomēr Senāts ir uzsvēris, ka nepilngadīgā nopratināšanā jāievēro KPL noteiktās īpašās prasības un to pārkāpums var ietekmēt iegūto liecību pieļaujamību.2
Tādējādi pilngadības sasniegšana saglabā personas cietušā statusu, bet izbeidz to īpašo garantiju automātisku piemērošanu, kuru vienīgais pamats ir nepilngadība. Vienlaikus procesa virzītājam jāizvērtē, vai personai īpaši aizsargājama cietušā statuss nav saglabājams uz cita likumā paredzēta pamata.
1 Judins A. Nepilngadīgais cietušais: tiesiskais ietvars. Grām.: Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi. Rīga: Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2014, 42. lpp.
2 Senāta Krimināllietu departamenta 2021. gada lēmums lietā Nr. SKK-[H]/2021, 5.2. punkts.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
