Labdien! Pret mani ierosinātā krimināllieta tika izbeigta, atbrīvojot mani no kriminālatbildības. Tagad brāļa juriste, kuras vārdu un pilnīgi nekādu informāciju nav iespējams atrast internetā, draud, ka tiks iesniegts protests un krimināllieta tiks atjaunota, ja es neatsaukšu izsoli par parāda piedziņu civillietā. Vai un kas var šādu protestu iesniegt, ja pārsūdzēšanas termiņš ir beidzies un brālim nemaz nebija tiesību pārsūdzēt šo lietu? Vai šāda rīcība nav klasificējama kā izspiešana, jo es, nevēloties, ka procesu varētu atjaunot, šo izsoli atcēlu un samaksāju tiesu izpildītāja izdevumus par jau paveikto darbu?
Uz šo jautājumu konkrētu atbildi nav iespējams sniegt, jo trūkst informācijas, bet jebkurā gadījumā, ja uzskatāt, ka ir aizskartas jūsu tiesības, tad jums ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā.
Valsts policijas tīmekļvietnē ir pieejama informācija, kādos veidos var ziņot policijai.
Arī prokuratūrā LV portālam norādīja, ka konkrētajā situācijā iesūtītais jautājums un aprakstītā situācija ir nepilnīga un, nepārzinot visus lietas materiālus, nevar sniegt objektīvu un pilnvērtīgu risinājumu: “Ja persona uzskata, ka viņas tiesības ir aizskartas vai viņas rīcībā ir ziņas, kas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, tad ar attiecīgu iesniegumu ir jāvēršas Valsts policijā.”
Vispārīgi varam norādīt, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 336. pantu sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.
Un tikai prokurora iesniegto sūdzību sauc par prokurora protestu.
Tāpat jānorāda, ka KPL 339. pantā ir noteikti sūdzību iesniegšanas termiņi:
“Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā, ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš.
Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas. Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.
Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš. Sūdzību par tiesneša rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.
Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.”
Kriminināllikuma 183. panta pirmā daļa paredz:
“Par pieprasījumu bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai radīt viņiem citu būtisku kaitējumu (izspiešana), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši KPL 398. pantam, kriminālprocesu uzsākot, izmeklējamo rīcību var kvalificēt tikai pēc piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta. Kad ir iegūti pietiekami pierādījumi, nodarījumu kvalificē pēc konkrēta Krimināllikuma panta un par to pieņem lēmumu rezolūcijas veidā. Lēmums nav pārsūdzams. Personu var atzīt par aizdomās turēto, kā arī tai piemērot drošības līdzekli tikai no brīža, kad izmeklējamo nodarījumu var kvalificēt pēc konkrēta Krimināllikuma panta.
Proti, jebkurā gadījumā ir jāiesniedz iesniegums Valsts policijā, ja uzskatāt, ka pret jums tika veikts noziedzīgs nodarījums. Valsts policija tad arī lems, vai uzsākt kriminālprocesu. Ja kriminālprocess tiks uzsākts, tad Valsts policijas amatpersona (izmeklētājs) arī kvalificēs attiecīgo nodarījumu pēc konkrēta Krimināllikuma panta. Turklāt sākotnējā kvalifikācija procesa gaitā, piemēram, iegūstot jaunus pierādījumus, var arī mainīties.
Respektīvi, cietušajam individuāli nav jāanalizē, vai konkrētās darbības ir vai nav noziedzīgs nodarījums, vai tās atbilst kādam konkrētam Krimināllikuma pantam, pietiek tikai ar to, ka cietušajam šķiet, ka viņa tiesības ir aizskartas. Tālāk darbu veiks izmeklētājs.
Papildu informācija pieejama LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
