Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pienākums laikus informēt personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā rodas tikai no brīža, kad procesa virzītājam ir skaidra pārliecība, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
Freepik
LV portāla lasītāji itin bieži iesūta jautājumus, kas saistīti ar pirmstiesas izmeklēšanas termiņiem, kuri dažkārt ievelkas. Gatavojot plašāku skaidrojumu par vispārējo regulējumu, to, kādos gadījumos ir pamats uzsākt kriminālprocesu, kāda ir kriminālprocesa “klasiskā izmeklēšanas ķēde” un kas ietekmē maksimālo izmeklēšanas ilgumu un kad procesa virzītājam rodas pienākums personu atzīt par cietušo, praktiskos piemērus nolēmām balstīt reālā notikumā. Proti, kopš tika atcelts 2019. gada 5. decembrī plānotais Enrikes Iglesiasa koncerts, daudzi patērētāji nesekmīgi centušies atgūt savu naudu par iegādātajām biļetēm, taču izmeklēšana turpinās jau pusotra gada garumā.
Atbilstoši Valsts policijas (VP) sniegtajai informācijai visi iesniegumi no personām, kuras vērsās policijā ar pretenzijām par 2019. gada nogalē nenotikušo Enrikes Iglesiasa koncertu, tika apvienoti vienā kriminālprocesā.
Kriminālprocesa obligātums ir noteikts Kriminālprocesa likuma (KPL) 6. pantā. Proti, amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā (KL) paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.
Kā skaidrots Kriminālprocesa likuma komentāros (turpmāk – KPL komentāri), “obligātuma princips nozīmē, ka, konstatējot nepieciešamos priekšnoteikumus, kriminālprocess ir obligāti uzsākams neatkarīgi no jebkādiem lietderības apsvērumiem”. Tas nozīmē, ka Latvijā, lemjot par kriminālprocesa uzsākšanu, izvērtējumam par to, cik samērīgi ir sagaidāmie izdevumi attiecībā pret sasniedzamo rezultātu, nav tiesiskas nozīmes.
Proti, pasaulē ir valstis, kurās kriminālprocesa pamatā darbojas lietderīguma princips, nevis obligātuma princips.1
KPL 369. panta pirmā daļa paredz, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgajā iestādē.
Savukārt saskaņā ar KPL komentāriem kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir pieņēmums, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Proti, atbilstoši KPL 370. pantam kriminālprocesa uzsākšanas pamatam jeb pieņēmumam sākotnējās pamatotības ziņā var būt divi veidi:2
Tas nozīmē, ka policijai jāpārbauda ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm visas ziņas, kas, iespējams, satur noziedzīgu nodarījumu.
Kā norāda VP, konkrētajā situācijā, saņemot ziņas, ka Enrikes Iglesiasa koncerts, kas bija paredzēts 2019. gada 5. decembrī, ir atcelts un ka personas, kuras iegādājās biļetes, nevar saņemt atpakaļ par biļetēm samaksāto naudu, tika uzsākts kriminālprocess, lai noskaidrotu, vai koncerta atcelšanas pamatā ir kādas personas noziedzīgas un krimināli sodāmas darbības.
VP skaidro: “Klasiskā izmeklēšanas ķēde”, ja tā to varam nosaukt, sastāv no trīs posmiem:
Atbilstoši KPL 384. pantam pirmstiesas kriminālprocesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, izmeklēšanas iestādei (nenotikušā Enrikes Iglesiasa koncerta gadījumā – VP) jānoskaidro:
Proti, KPL 385. pantā noteikts, ka kriminālprocesa gaitā procesa virzītājam ir jāizvēlas viens no pirmstiesas procesa veidiem, t. i.:
Kā skaidro VP, pirmstiesas izmeklēšanas maksimālo ilgumu ietekmē tas, cik smags (atbilstoši KL 7. pantā noteiktajai klasifikācijai) noziedzīgs nodarījums tiek izmeklēts. Proti, KL 56. pantā ir paredzēts kriminālatbildības noilgums, t. i., personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:
Gadījumos, kad, piemēram, tiek izmeklēta krāpšana vai naudas piesavināšanās lielos apmēros (skat. KL 177. panta trešo daļu un 179. panta trešo daļu), kriminālprocesu drīkst uzsākt un izmeklēt ne ilgāk kā 15 gadus, skaitot no nozieguma izdarīšanas brīža, jo atbilstoši KL noteiktajai klasifikācijai minētie noziedzīgie nodarījumi ir sevišķi smagi noziegumi. Vienlaikus VP vērš uzmanību: katra lieta, kas tiek izmeklēta, ir individuāla: “Pastāv šāda veida noziedzīgi nodarījumi, kuru izmeklēšanu izdodas pabeigt mazāk nekā gada laikā, savukārt citus nākas izmeklēt 3–5 gadus, bet vēl citiem patiešām ir nepieciešami 10 un vairāk gadu.”
Tāpat VP norāda, ka atšķirībā no pirmstiesas maksimālā izmeklēšanas ilguma krimināllietas, kad tā nonākusi tiesā, iztiesāšanas maksimālais termiņš normatīvajos aktos nav noteikts.
Proti, KPL neparedz konkrētu termiņu nedz krimināllietas nodošanai tiesā, nedz tās iztiesāšanai.
Vienlaikus Tieslietu ministrija (TM) vērš uzmanību, ka atbilstoši KPL 14. panta pirmajai daļai ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanās.
KPL komentāros skaidrots, ka kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir Satversmes 92. panta un Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu elements. “Neskatoties uz to, ka minētā KPL 14. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir “ikvienam”, faktiski atzīstams, ka judikatūrā šobrīd tās pilnā apmērā attiecinātas tikai uz personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību.”3
Kā norāda TM, kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Līdz ar to likumā ir nostiprināti vairāki kritēriji, kas jāņem vērā, vērtējot, vai konkrētā kriminālprocesa ilgums ir saprātīgs. Proti, saprātīgs termiņš ir piepildāmais jēdziens, kas nav izteikts konkrētos skaitļos un ir nosakāms katrā gadījumā individuāli.4
Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiski sniegtā informācija, saistībā ar nenotikušo Enrikes Iglesiasa koncertu un patērētājiem neatmaksāto naudu par biļešu iegādi pēc SIA “Biļešu serrviss” lūguma Valsts policija 2020. gada 11. jūnijā uz lietas izskatīšanas laiku uzlikusi arestu minētā uzņēmuma rīcībā esošajiem koncerta organizatora naudas līdzekļiem, kas tam bija pieejami brīdī, kad tika paziņots par pasākuma atcelšanu.
Saskaņā ar KPL 361. pantu, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas, līdzekļu, ko persona guvusi, realizējot šādu mantu, noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūto augļu vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai.
Kā skaidro VP, gadījumos, kad ir nepieciešams nodrošināt, ka iespējamā noziedzīgi iegūtā manta – nenotikušā Enrikes Iglesiasa koncerta gadījumā nauda – netiek noslēpta, iztērēta un citādā veidā neatgriezeniski atņemta iespējamām cietušām personām, šai mantai tiek uzlikts arests: “Kamēr nav pietiekamas skaidrības par to, kas ir noticis, šo naudu izlietot neviens nedrīkst.”
Arī mantas arestam ir savs maksimālais termiņš, kas atšķiras no iepriekš aprakstītā pirmstiesas izmeklēšanas maksimālā termiņa. Proti, mantas aresta termiņš ir īsāks. Atbilstoši KPL 389. panta 1.1 daļai no brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā mantai ir uzlikts arests, šis arests jāatceļ šādā termiņā:
“Šajā termiņā kriminālprocesa virzītājam ir jāizlemj, vai ir pietiekams pamats naudu uzskatīt par noziedzīgi iegūtu, un, ja ir, tad – kam to atmaksāt,” norāda VP. Izmeklējot sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, pie kādiem pieskaitāma krāpšana un naudas piesavināšanās lielos apmēros, mantas arests var tikt turēts 22 mēnešus no uzlikšanas brīža, bet īpašos gadījumos šo termiņu var pagarināt vēl par kopumā 9 mēnešiem, turpina VP.
Saskaņā ar VP sniegto informāciju izmeklēšanas gaitā policija savus resursus velta izmeklēšanas darbību veikšanai un neveic regulāru visu iesaistīto personu informēšanu par lietas virzību: “Ja personai ir interese par izmeklēšanas gaitu, viņa var vērsties ar iesniegumu pie kriminālprocesa virzītāja ar lūgumu par to informēt.”
Vienlaikus VP norāda, ka procesa virzītājs, sniedzot informāciju, izvērtē, kādas ziņas ir lietderīgi un pamatoti izsniegt ziņu pieprasītājam. Proti, procesa virzītājam nav pienākuma detalizēti informēt par kriminālprocesa gaitu, uzsāktajām, pabeigtajām un plānotajām izmeklēšanas darbībām, izvirzītajām izmeklēšanas versijām, procesa virzītāju interesējošajiem ziņu avotiem u. tml., jo šīs ziņas var nonākt arī līdz personām, kuru darbības tiek izmeklētas, kas savukārt var kaitēt izmeklēšanai.
Vairākumā gadījumu persona saņem informāciju, ka tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana, un, ja to ir iespējams paredzēt un tas nekaitē izmeklēšanai, – informāciju par to, kad aptuveni varētu tikt plānota galīgā lēmuma pieņemšana no VP puses.
KPL 95. panta pirmajā daļā noteikts, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Savukārt KPL 96. pantā minēts, ka:
Ar cietušā pamattiesībām kriminālprocesā sīkāk var iepazīties KPL 97.1 pantā.
Vienlaikus VP norāda, ka pienākums laikus informēt personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo rodas tikai no brīža, kad procesa virzītājam ir skaidra pārliecība, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Proti, persona kriminālprocesa ietvaros var arī pati lūgt sevi atzīt par cietušo personu, taču, ja procesa virzītājs konkrētajā brīdī neredz tam pamatu, jo, piemēram, nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka noticis noziedzīgs nodarījums, šāds lūgums tiks noraidīts.
KPL komentāros skaidrots, ka cietušais kā kriminālprocesa dalībnieks ir tikai viena no iespējamām jēdziena “cietušais” izpratnēm. Proti, “šis jēdziens ne teorijā, ne praksē, ne KPL netiek lietots vienveidīgi un var tikt saprasts vismaz divējādi:
“Ne visos gadījumos, kad pēc naudas samaksāšanas netiek saņemta iecerētā prece vai pakalpojums, tam pamatā ir izdarīts noziedzīgs nodarījums,” kā piemēru min VP. Proti, arī pasākumu rīkotājus, veikalus, ražotājus u. c. personas var skart grūtības izpildīt uzņemtās saistības, kas var izrietēt no apstākļiem, kurus šī persona nevar ietekmēt (piemēram, parādi no citiem sadarbības partneriem, zādzības, neizdevušies biznesa projekti, kas nes zaudējumus u.tml.).
“Tādos gadījumos nevienu personu nevar krimināli sodīt, un izmeklēšanas iestādei ir pienākums kriminālprocesu izbeigt, tostarp atcelt arestus, ja tādi ir,” skaidro VP.
Tādā gadījumā izmeklēšanas iestāde neatbild par naudas atgriešanas procesu un neorganizē to: tas iesaistītajām pusēm ir jākārto civiltiesiskā kārtībā.
Par uzsākto kriminālprocesu saistībā ar nenotikušo Enrikes Iglesiasa koncertu attiecīgā kriminālprocesa virzītāja norāda, ka šobrīd turpinās ziņu iegūšana no dažādiem informācijas avotiem, tostarp tādiem, kas atrodas ārvalstīs. “Kamēr šo ziņu iegūšana netiks pabeigta, nebūs arī iespējams secināt, vai konkrētajā situācijā ir vai nav noticis noziedzīgs nodarījums,” skaidro VP.
Tāpat VP vērš uzmanību, ka ziņu iegūšana no ārvalstīm, it sevišķi šajā pandēmijas laikā, nav ātrs process un izmeklēšanas pieredze liecina, ka dažkārt ziņas no ārzemēm nepieciešams pieprasīt atkārtoti, jo ne visa nepieciešamā informācija ar pirmo mēģinājumu tiek veiksmīgi iegūta. “Diemžēl tādēļ arī šobrīd nevaram paredzēt, cik ilgu laiku vēl aizņems pirmstiesas izmeklēšana,” turpina VP.
Savukārt, ja līdz brīdim, kad notecēs mantas aresta termiņš, nebūs iespējams izdarīt secinājumu, ka arestētā manta ir noziedzīgi iegūta, arests tiks atcelts un rīcība ar šo mantu tiks regulēta civiltiesiskā kārtībā.
VP vērš uzmanību, ka rakstā atspoguļotais skaidrojums par kriminālprocesa vispārējo gaitu nav izsmeļošs un visaptverošs, jo ir apstākļi un procedūras, kas citos kriminālprocesos var būt atšķirīgas. Vienlaikus atspoguļotā informācija dod priekšstatu par to, kā norit vairums pirmstiesas izmeklēšanu VP. Gan aprakstīto, gan arī cita veida kārtību, kādā tiek virzīti kriminālprocesi, Latvijas Republikā regulē Kriminālprocesa likums.
1 Strada-Rozenberga K. 6. pants. Kriminālprocesa obligātums. Kriminālprocesa likuma komentāri: A daļa. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2019, 37. lpp.
2 Turpat, 38. lpp.
3 Līce K., Strada-Rozenberga K. 14. pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Kriminālprocesa likuma komentāri: A daļa. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2019, 70. lpp.
4 Turpat, 70. lpp.
5 Strada-Rozenberga K. 95. pants. Personas, kuras var būt par cietušo. Kriminālprocesa likuma komentāri: A daļa. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 334. lpp.
