2024. gadā noslēdzās Valsts policijas (VP) vadītais starptautiskais projekts FIDR, kura pamatmērķis bija stiprināt valstu iespējas cīņai ar organizēto noziedzību – narkotiku kontrabandu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Projekta laikā tika ieviestas inovatīvas metodes un tehniskie risinājumi, lai efektīvi apkarotu organizētās noziedzības grupas.
Projekts sākās 2021. gada aprīlī, un tā budžets bija virs 600 000 eiro. Šī bija VP Kriminālpolicijas ideja, jo organizētajai noziedzībai nav robežu un ir vajadzīgi rīki, kā mums un sadarbības partneriem atvieglot darbu. Projektu īstenojām kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem un Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūru “Eiropols”. Projektā primārās ir Baltijas valstu intereses, neviens labāk par mums trijām to nevar vadīt.
“Eiropols” ES dalībvalstīm sniedz dažāda veida atbalstu – palīdz operatīvajās, tehniskajās darbībās un izmeklēšanā, sniedz analītisko informāciju, kas ir ļoti svarīga. Šī institūcija ir lielisks palīgs, kā lietussargs, zem kura kopā ar citām ES dalībvalstīm varam vienoties, plānot un veikt dažādas operācijas – gan operatīvās darbības, gan konkrētas izmeklēšanas noteiktos kriminālprocesos. Protams, arī dalīties informācijā un ar inovatīvām tehnoloģijām apstrādāt pierādījumus.
Šādi projekti ļauj organizēto noziedzību apkarot plašāk, ātrāk, profesionālāk.
Esam sapratuši, ka vajadzīgs ātrs mehānisms – tā ir viena pieteikuma veidlapa, un projekta grupas valstis 24 stundu laikā pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu: vai tas ir tehniskais atbalsts vai operatīvās tikšanās.
Kāpēc fokuss tiek likts uz narkotisko vielu izplatību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?
Projekta laikā tika aizturētas 72 personas, un kopējais konfiscēto narkotiku apjoms pārsniedz 8,2 tonnas, kuru nelegālā tirgus vērtība mērāma simtos miljonu eiro.
Narkotikas ir rūpals, kas noziedzniekiem nes vislielāko peļņu, un to pārdozēšana izraisa ļoti daudz nāves gadījumu.
Aiz narkotiku tirdzniecības slēpjas organizētā noziedzība, rēķinu kārtošana, iespējams, pasūtījuma slepkavības, korupcija, lieli zaudējumi tautsaimniecībai.
Protams, mūsu mērķis bija fiksēt noziedzīgās darbības operatīvā ceļā vai jau kriminālprocesā, kā arī atņemt organizētās noziedzības grupām finanšu līdzekļus.
Pēc šī projekta sapratām, ka varam strādāt un skatīties daudz plašāk. Ieviesām inovatīvas metodes un tehniskos risinājumus, lai efektīvi cīnītos ar noziedzīgajām grupām.
Tehniku iegādājāmies pirmajā projektā. Otrajā projektā uz to vairs nefokusējamies. Inovatīvas metodes detaļās neatklāšu, bet tās nepieciešamas, lai atbalstītu operatīvo darbu un savāktu pierādījumus. Tas viss notiek stingri nacionālā regulējuma ietvaros.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde diezgan regulāri ziņo, ka ir atklāta nelegāla narkotisko un psihotropo vielu pārvietošana.
Tas, ko atrod muitas kolēģi uz robežām, ir sekas. Ir cilvēki, kuri vienojas Eiropas dienvidu valstīs lētāk nopirkt narkotiskās vielas, saskaņo loģistiku ar piegādātājiem, gala saņēmējiem. Katrs posms labi nopelna.
Narkotikas nāk no Dienvidamerikas, Āfrikas. Heroīna nav, uzvaras gājiens tagad ir sintētiskajām narkotikām. Ļoti populāra ir marihuāna, bet musulmaņu kopienās – hašišs.
Latvija ir narkotiku tranzītvalsts, tilts vai nu uz Krieviju, vai uz Skandināvijas valstīm.
Vietējais tirgus ir neliels. Tomēr katru gadu pieprasījums pēc narkotikām aug.
Svarīgi ir ne tikai izņemt kādu kravu, bet arī aizturēt organizētājus, kas mēdz būt gan Latvijas, gan Baltijas, gan bijušās PSRS iedzīvotāji. Viņi runā krieviski, angliski, spāniski, franciski, ir lieliski iejutušies Eiropas dienvidos vai Dienvidamerikā. Šie noziedznieki ir ļoti elastīgi savā domāšanā, dzīves uztverē, varbūt labāk nekā vidēji statistiskais Eiropas noziedznieks.
Bet policistiem piemīt tikpat ātra, elastīga domāšana un rīcībspēja, tikai esam likuma pusē.
Zinām valodas, saprotam viņu domāšanu. Tādēļ ar savu projektu esam lielisks pienesums noziedzības apkarošanai Eiropā.
Kā Latvija var būt tilts uz Krieviju, ja robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir zem lupas un tiek pastiprināti kontrolēta?
Noziedzniekiem tagad ir grūtāk, bet nekas nav apstājies. Redzam, ka notiek kaut kāda kustība.
No šī gada janvāra VP ar Igauniju, Lietuvu un “Eiropolu” ir sākusi projekta turpinājumu – “Inovatīvu un proaktīvu instrumentu pielietošana, apkarojot augsta līmeņa smagās un organizētās noziedzīgās grupas un naudas atmazgāšanas tīklus ES” jeb “FIDR Advanced”. Tam ir vēl ambiciozāki mērķi cīņai ar starptautisko organizēto noziedzību – narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību, finanšu noziegumiem un nelegālu kriptovalūtu plūsmām, kā arī krāpniecību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī budžets ir krietni lielāks – 2,3 miljoni eiro.
Organizētā noziedzība ir multifunkcionāla, tāpēc otrajā projektā gribam skatīties plašāk.
Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes uzdevums ir noķert “lielās zivis”.
Noziedzība ir elastīga, tā orientējas uz peļņu. Šodien tās ir narkotikas, rīt tie var būt ieroči, akcīzes preces vai bēgļu vadāšana. Latvija ir cigarešu ražotājvalsts, mūsu cilvēki spēj to organizēt, piesaistot tehniskos izpildītājus no bijušās PSRS.
Projektā ietilpst atbalsts gan operatīvajās darbībās, gan kriminālprocesos jeb izmeklēšanas darbībās dažādās pārrobežu starptautiskajās operācijās. Fokusējamies uz augstas prioritātes mērķiem.
VP priekšnieks Armands Ruks ir teicis, ka pēdējos gados policija ir mainījusi fokusu un tagad cenšas izskaitļot organizētās noziedzības līderus, atklāt starptautiskos grupējumus. Kāpēc uzsvars tieši uz starptautiskajiem grupējumiem? Vai tāpēc, ka tā ir arī “Eiropola” prioritāte?
Katram līmenim jānodarbojas ar savu darbu. Mazākas struktūras cīnās ar ielu noziedzību. Mūsu uzdevums ir skatīties plašāk, traucēt darbu un likvidēt profesionālās, organizētās noziedzīgās grupas.
Tas, ko redzam uz robežas, ir tikai sekas. Ja nelikvidēs šīs noziedzīgās organizācijas centru, tad tā būs cīņa ar vējdzirnavām.
Kā izdodas notvert organizētā grupējuma līderus?
Vieni paši to nevaram izdarīt, nevaram aizbraukt uz Spāniju, Franciju vai Nīderlandi un tur veikt kaut kādas darbības atklāti vai slepeni. Tāpēc ir starptautiskās sadarbības institūti un procedūras, kas noteiktas likumos un starpvalstu līgumos. Tās lieliski izmantojam.
Protams, ir vajadzīga partneru ieinteresētība, jo viņiem ir svarīga nacionālā likumdošana, viņu tautsaimniecības apdraudējums.
Šajā gadījumā “Eiropols” ir starpposms, vienojošais mehānisms ar valstīm, kuras vēlas cīnīties ar savām organizētās noziedzības grupām.
“Eiropols” ir kā lietussarga organizācija, kurā ir pieejams arī finansējums gan operatīvajām operācijām, gan tehniskajam atbalstam. Parasti atbalsts ir diezgan smagnējs – pieteikumi aizņem laiku un nav elastīgi, ir jāiesniedz finanšu atskaites –, bet šajos projektos visu var panākt 24 stundu laikā.
Tātad ļoti ātri. Pastāstiet par ieguvumiem!
Tas ir laiks. Ja zinām, ka ies tranzīts ar konkrētām precēm, kamēr uzrakstīsim “Eiropolam”, kamēr izskatīs, piešķirs finansējumu, kamēr partneri ieinteresēsies, paies mēnesis. Tikmēr viss jau būs noticis desmit reižu. Ir jārīkojas ātri, jāplāno konkrēta operācija. Tāpēc ātrums šeit ir ļoti nopietns faktors.
Esam pietiekami daudz ziņojuši par atklātiem noziegumiem. Piemēram, pirms pusotra gada tika likvidēts marihuānas kontrabandas kanāls no Spānijas uz Latviju. Aizdomās par narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēja piecas personas.
Tāpat tika atklāta nelegāla akcizēto preču ražošana un izplatība, kā arī sintētisko narkotisko vielu ražošana laboratorijās. Tā ir redzamā daļa, bet tam visam pamatā ir liels darbs, kas nekad neapstājas.
Sintētiskās narkotiskās vielas ražo ne tikai Eiropā, tās ar dažādiem kurjersūtījumiem tiek piegādātas arī no Āzijas. Sintētisko narkotisko vielu izplatība un lietošana ir liela bēda gan Eiropā, gan ASV, cilvēki to dēļ mirst.
Protams, noziedzniekiem vilinošs ir lielais Krievijas tirgus, kur to visu realizēt, jo sintētiskās vielas tur ir vēl populārākas.
Katrs posms – gan ražotāji, gan izplatītāji – lieliski nopelna, un nevienu neinteresē morāle: cilvēka dzīvība, veselība utt.
Narkotikas minējāt kā organizētās noziedzības preci numur viens. Kāda veida noziedzība vēl ir “topā”?
Eiropas dienvidu valstīs problēma ir nelegālo atkritumu izplatīšana, ar to nodarbojas organizētā noziedzība. Latvijā tas nenotiek. Mēs monitorējam situāciju, kas varētu notikt ar nelegālu ieroču izplatību saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā, ar pasūtījuma slepkavībām. Pagaidām šādus riskus Latvijā neredzam.
Balkānu valstīs notiek karš starp diviem noziedzīgiem grupējumiem – gan tur, gan Eiropā ir nogalināti vairāki desmiti cilvēku. Latvijā nekā tāda nav.
Latvijā no organizētās noziedzības viedokļa varētu izcelt akcīzes preču, īpaši cigarešu kontrabandu. Šīs preces no Baltkrievijas tomēr tiek vestas, lai gan, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, aktivitāte ir samazinājusies. Mūsu cilvēki māk organizēt gan cigarešu ražošanu, gan loģistiku, un peļņa šeit ir ievērojama.
Organizētajiem noziedzniekiem no Austrumu kaimiņu specdienestiem bija pasūtījums Latvijā rīkot dedzināšanas, fotografēt kritiskos objektus utt. Vairāki darboņi – gan izpildītāji, gan organizētāji – tika notverti un notiesāti ar diezgan bargiem cietumsodiem. Drošības līdzekļi ir aresti, nevis policijas uzraudzība. Līdz ar to šie noziedznieki saprata, ka te ir riski, un vairāk neiesaistās.
Protams, ir palikuši idejiskie, piektās kolonnas darboņi. Tas parāda, cik elastīgi reaģē organizētās noziedzības grupas: iesaistās, ja maksā, bet, tikko sajūt riskus, atkāpjas.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir nākamais solis, kad nelegālais rūpals jau ir nesis augļus un naudu vajag legalizēt. Skaidru naudu maz kas vadā čemodānos, tagad viss notiek ar kriptovalūtu palīdzību. Piemēram, kādam ir nelegāli iegūts miljons, kāds cits šo summu par mazu, bet godīgu procentu vai nu noglabās ofšorā, vai “izgriezīs” skaidrā naudā. Shēmas ir plašas un dažādas.
Daudz runāts, ka nelegālo naudu “atmazgā”, ieguldot nekustamajos īpašumos vai dārgās automašīnās.
Jā, tā tas ir arī tagad, šajā ziņā nekas nav mainījies.
VP priekšnieks, ilustrējot situāciju par organizēto noziedzību Latvijā, ir minējis, ka Latvijā var runāt par pārdesmit organizētām, starpnacionālām grupām, kuras noziegumus pastrādā ne tikai šeit, bet arī citās valstīs. Cik lielā mērā starptautiskā organizētā noziedzība skar mūsu valsti? Kāpēc Latvija šiem noziedzniekiem ir interesanta?
Latvijā nav izteikti strukturētas mafijas, kā tas varētu būt Sicīlijā, Itālijā vai Balkānu valstīs.
Latvijas noziedznieki ir multifunkcionāli, spēj darboties dažādās jomās. Šodien viņi ir kopā ar vieniem, rīt – ar citiem. Nav izteiktu līderu, struktūras, hierarhijas.
Vairākiem likumīgajiem zagļiem, pārsvarā ar Gruzijas vai Krievijas izcelsmi, ir bijusi interese atbraukt uz Latviju un dzīvot šeit, bet esam to novērsuši. Likumīgais zaglis ir pēc cietumu hierarhijas pasludināts profesionāls noziedznieks, kuram ir tiesības lemt strīdus, iekasēt kopējā kasē naudu, ar ko cietumos var uzturēt savu kārtību. Tas ir neoficiāli ievēlēts līderis, kuram pakļaujas zemāka ranga noziedznieki.
Latvija ir interesanta kā tranzītvalsts, kurā izveidot kādu rūpalu vai loģistikas ceļu. Taču turam roku uz pulsa un to nepieļaujam. Eiropas valstīs ar likumīgajiem zagļiem ir liela problēma.
“Eiropols” ir brīdinājis, ka noziedzīgie grupējumi kļūst arvien bīstamāki mākslīgā intelekta dēļ. Eksperti konstatējuši būtiskas pārmaiņas noziedzīgo grupējumu izmantotajos līdzekļos, taktikās un struktūrās. Vai arī jūs esat pamanījuši, ka noziedznieki kļūst arvien gudrāki?
Jā, noziedznieki ir ļoti kreatīvi. Tie nav cilvēki, kas strādā, teiksim, fabrikā. Organizatori ir gudri, harismātiski cilvēki ar plašiem sakariem. Galvenā ideja ir izdomāt veidu, kā gūt peļņu un netikt cietumā, kā visu pēc tam legalizēt un tērēt.
Sabiedrībā vienmēr būs cilvēki ar deviantu uzvedību, domāšanu un dzīves principiem.
Mēs mēģinām sekot līdzi organizētās noziedzības tendencēm, arī paši mācāmies. Šobrīd īpaši populāras ir krāpšanas. Zinām, ka ir zvanu centri, kas ik pa laikam tiek likvidēti gan Eiropā un Latvijā, gan trešajās valstīs. Metodes ir ļoti izsmalcinātas. Ar mākslīgo intelektu var viltot gan balsi, gan izskatu audio vai video zvanā.
Jaunas tendences vērojamas arī narkotiku izplatīšanā – noziedznieki tās transportē ar nelielām plastikāta zemūdenēm pa jūru. Tāpat tiek izmantoti jūras un gaisa droni.
Ar jūras dronu pārvest dažus desmitus kilogramu narkotiku no Marokas pāri Vidusjūrai uz Spāniju vairs nav problēma.
Par zvanu centriem bankas, policija un citas iestādes brīdina jau vairākus gadus, bet noziedzniekiem tomēr izdodas izkrāpt miljonus.
Tā ir ārkārtīgi liela problēma, ar ko nodarbojas VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde. Protams, var mest akmeni trešo valstu virzienā, kur tas viss notiek. Sadarbība ir smagnēja, kamēr tiek līdz rezultātam, paiet kāds laiks, bet cilvēki cieš. Te jāstrādā pie medijpratības, pie kritiskās domāšanas.
Vai, jūsuprāt, organizētā noziedzība iet plašumā?
Darbs mums ir, bija un būs, mazāk nekļūst.
Tad jau sanāk kā cīnīties ar pūķi – nocērt vienu galvu, bet vietā izaug vairākas citas!
Jā, tā ir. Bet 90. gados šautie, durtie, spridzinātie bija ikdiena, mašīnu zādzību Rīgā nedēļas laikā bija tik, cik tagad pusgada laikā. Šobrīd, ja tā var teikt, dzīvojam Dieva ausī, ļoti drošā vidē un drošā valstī.
