Kādus pārkāpumus atklāj darbinieku nomā

LV portāla publikācijas pirmajā daļā tika skaidrots, kas ir darbinieku noma, kurš tādā gadījumā uzskatāms par darba devēju un kādi tiesību akti to regulē.

Šāda nodarbinātības forma uzņēmumiem nodrošina iespēju piesaistīt darbiniekus no citām, tai skaitā trešajām, valstīm, atlasi un administratīvos jautājumus deleģējot darbaspēka nodrošināšanas aģentūrai. Turpretī vietējiem iedzīvotājiem tā nereti ir izdevība strādāt ārvalsts komersantam, veicot nodokļu samaksu un sociālās garantijas tepat Latvijā. Darba līgums tādā gadījumā tiek slēgts ar aģentūru, kas savukārt ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu par darbaspēka nomu.

Veidojas dīkstāves

Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar trešo valstu darbinieku nomu Latvijā, zina teikt Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītāja Baiba Šilberga.

“Praksē novērojam daudz problēmu. Piemēram, darbaspēka nodrošināšanas aģentūrai nav sadarbības partneru, cilvēkiem nav kur strādāt, un veidojas dīkstāve. Pusmēnesi nav darba un aģentūra apgalvo, ka darbinieki nenāca uz darbu, lai gan bija dīkstāve. Rezultātā cilvēki nesaņem samaksu,” stāsta B. Šilberga.

Piemērs: 30 Indijas pilsoņi katrs samaksāja 10 000 eiro darbaspēka nodrošināšanas aģentūrai, lai tiktu uz Latviju un strādātu IT nozarē kā iznomātie darbinieki. Taču darbaspēka nodrošināšanas aģentūra apsolīto darbu ar mēnešalgu 2000 eiro mēnesī “uz rokas” uzreiz pēc ierašanās Latvijā tomēr nevarēja piedāvāt. Pēc mēneša, kurā bija bez darba, indieši vērsās VDI, kura tagad aģentūrai ir pieprasījusi paskaidrojumus.

“Sūdzības par darbaspēka nodrošināšanas aģentūrām nav retums. Tādā gadījumā VDI pieprasa paskaidrojumu. Ja ir pārkāpumi, tiek piemērots sods,” akcentē B. Šilberga. “Konkrētajā gadījumā ceram, ka būsim preventīvi iedarbojušies uz aģentūru un darbs indiešiem tiks atrasts. Viņiem arī pienākas samaksa par dīkstāvi.”

Darba likuma 74. panta otrā daļa noteic, ka darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve).

Par pārkāpumiem piemēro sodus

Kurā brīdī trešo valstu pilsoņi uzzina, ka par viņiem nemaksā nodokļus?

VDI praksē ir bijuši gadījumi, kad sākotnēji trešo valstu pilsoņi saņem samaksu, bet brīdī, kad darba vīzas termiņš tuvojas beigām, darba devējs (aģentūra) saka: “Pārāk daudz pieprasīsi savas tiesības, anulēšu vīzu, un tu brauksi prom!”

“Aģentūra apzinās darbinieka bezspēcību, ievainojamību, atkarību no darba devēja –, ja vīzu anulē, viņam jāaizbrauc. Trešo valstu pilsoņi darba termiņa beigās bieži vien sāk saņemt mazāk naudas vai vispār neko,” atklāj VDI pārstāve.

Par iespējamiem pārkāpumiem VDI vispirms no aģentūrām pieprasa dokumentus un paskaidrojumus. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, piemēro sodu.

Uz minētajām situācijām attiecināms Darba likuma 162. pants, kas nosaka: “Par darba tiesiskās attiecības regulējošu normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kuri noteikti šā likuma 158., 159., 160. un 161. pantā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai – no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (viena vienība ir 5 eiro; no 35 līdz 350 eiro), bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divsimt divdesmit naudas soda vienībām (no 70 līdz 1200 eiro).”

Jānosūta paziņojums

Var būt arī situācija, ka darbinieku nomā iesaistīta kāda darbaspēka nodrošināšanas aģentūra no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Piemērs: Polijas aģentūra saņem atļauju būvniecības jomā nodarbināt 50 Uzbekistānas pilsoņus un nosūta viņus strādāt kādā Latvijas būvlaukumā. Šajā gadījumā līgums ir starp Latvijas uzņēmumu un Polijas aģentūru un par visu atbildīgs ir Polijas uzņēmums.

Polijas aģentūrai ir pienākums VDI informēt par darbiniekiem, kas nosūtīti strādāt Latvijā. VDI ir datubāze, kurā attiecīgie paziņojumi tiek apkopoti. Tādā veidā VDI uzzina par objektiem, kuros strādā uz Latviju atsūtītie citu valstu darbinieki. Triju gadu laikā paziņojumu skaits ir ļoti pieaudzis, atzīst VDI pārstāve.

Aģentūra Polijā, “zirneklis” – Latvijā

VDI fiksējusi gadījumus, kad ir izveidots fiktīvs uzņēmums Polijā, kas nodarbina personas no trešajām valstīm Latvijā. Piemēram, Latvijas uzņēmums nodibinājis uzņēmumu Polijā, bet par valdes locekli iecelts kāds Latvijas pilsonis.

Tāpat iespējama situācija, ka īstais darba devējs var būt Latvijas uzņēmums, tāpēc VDI darbiniekiem būvlaukumā prasa, kas viņiem dod darba uzdevumus, kas maksā algu, kas nodrošina ar darba līdzekļiem utt. Ja VDI noskaidro, ka Polijas aģentūra par šādiem darbiniekiem neko nezina, tad ir skaidrs, ka īstais “zirneklis” tiek vīts Latvijā.

Piemērs: VDI ierodas būvobjektā, kur strādā desmit uzbeki, kas apgalvo, ka atsūtīti no Polijas. VDI savā datubāzē redz, ka šāda paziņojuma nav. Tādējādi rodas aizdomas, ka noticis pārkāpums, un par to tiek ziņots Polijas kompetentajai iestādei. Tas nozīmē, ka Polijas aģentūra par trešās valsts pilsoņiem, kuri nodarbināti Latvijā, nemaksā nodokļus.

Kā tādus pārkāpumus izdodas atklāt? “Tikai ejot uz būvobjektiem, rūpnīcām un runājot ar strādājošajiem,” atbild B. Šilberga.

Ierosināti 14 kriminālprocesi

Nodokļu un muitas policijas (NMP) Administratīvās vadības daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja informē, ka šobrīd policijas lietvedībā atrodas 14 kriminālprocesi, kuros tiek izmeklēta iespējama izvairīšanās no nodokļu samaksas, izmantojot personāla nomas pakalpojumus.

Analizējot pašreizējo situāciju, secināts, ka šāda veida nodokļu optimizācijas shēmas visbiežāk identificētas būvniecībā, metālapstrādē un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

Visos kriminālprocesos norit aktīva izmeklēšana. Lai neietekmētu procesu norisi un ievērotu izmeklēšanas noslēpumu, NMP nesniedz detalizētāku informāciju par konkrētiem shēmu mehānismiem vai iesaistītajām personām.

Fiktīvi uzņēmumi

Shēmas, kā notiek nelikumīga darbinieku noma, intervijā LV portālam jau iezīmēja NMP priekšnieks, ģenerālis Andrejs Grišins:

“Būvniecības uzņēmums pats celtniekus nenodarbina, bet noslēdz līgumu ar Latvijā vai ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu, kuram it kā esot būvnieki, kas ir Latvijas rezidenti vai iebraucēji un strādā būvobjektā. Par konkrēto pakalpojumu Latvijas komersants pārskaita naudu ārvalstu vai Latvijas uzņēmumam, kas savukārt nesamaksā ne sociālo, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi netiek samaksāti darba devēja un darba ņēmēja nodokļi. Nākotnē tas cilvēkiem (darbiniekiem) var radīt problēmas sakarā ar sociālo apdrošināšanu.

Uzņēmumi, kas sniedz darbinieku nomas pakalpojumus, nereti ir fiktīvi – agri vai vēlu tie pazūd.

Praksē konstatēti gadījumi, kad būvuzņēmums Latvijā, kas iznomā darbiniekus no citas firmas un sevi pozicionē kā godprātīgu komersantu, faktiski ir noziedzīgas shēmas organizators, kura mērķis ir izvairīties no nodokļu samaksas un iegūt nepamatotas konkurences priekšrocības.”

“Aplokšņu algu” risks

NMP pārstāve E. Teice-Mamaja papildina, ka ir gadījumi, kad Latvijas uzņēmumi nomā darbaspēku no ES dalībvalstu uzņēmumiem. Latvijas rezidenti šajās kompānijās tiek noformēti kā darbinieki, kaut gan faktiski darba vieta atrodas Latvijā.

Iespējams arī pretējs modelis, respektīvi, kad ES dalībvalstu uzņēmumi nomā darbaspēku no Latvijas uzņēmumiem.

Tādos gadījumos paaugstinās “aplokšņu algu” izmaksu risks, valsts budžetā netiek veiktas atbilstošas sociālās apdrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas, kas negatīvi ietekmē cilvēka iespējas saņemt valsts sociālās garantijas un pakalpojumus (pabalstus, pensijas utt.) pilnā apmērā, norāda NMP.

Vairumā policijas konstatēto gadījumu arī citu ES dalībvalstu uzņēmumi nesniedz pilnu informāciju savām nodokļu administrācijām par uzņēmumos nodarbinātajiem un nesamaksā nodokļus.

Noformē kā saimniecisku pakalpojumu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa atzīst, ka izvairīšanās no darbaspēka nodokļu maksāšanas pastāv. Viens no veidiem, kā tas tiek darīts, – faktisku darbaspēka nomu vai nodarbinātību dokumentāri noformējot kā noteiktu saimniecisku pakalpojumu saņemšanu.

Šādas shēmas pielietošanu apstiprina arī NMP. “Latvijas nodokļu maksātājs saņem pakalpojumu no ārvalstu nodokļu maksātāja, noformējot dokumentus par it kā būvniecības pakalpojumiem, kaut arī faktiski saņemti darbaspēka nodrošināšanas (personāla nomas) pakalpojumi,” stāsta E. Teice- Mamaja.

NMP fiksējusi arī gadījumus, kad darbaspēks Latvijas uzņēmumam tiek iznomāts no cita Latvijas komersanta un par to netiek samaksāti darbaspēka nodokļi. To dara situācijās, kad uzņēmuma darbības veids saistīts ar nepieciešamību faktiski nodarbināt salīdzinoši lielu strādājošo skaitu, piemēram, būvniecībā, pārtikas un nepārtikas preču ražošanā, uzkopšanas pakalpojumu sniegšanā.