Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”. Skaidro asociācijas valdes locekle Aleksandra Cimbale: “Normatīvajos aktos nav noteikta universāla minimālā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksa par m². 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” paredz pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas metodiku, taču nenosaka konkrētu minimālo vai maksimālo maksu. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 ir izdoti, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, un primāri attiecas uz dzīvojamajām mājām, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības vai nav pilnībā pabeigts privatizācijas process. 

Ja dzīvojamajā mājā dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārņēmusi pārvaldīšanas tiesības un ar pārvaldnieku ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, tad pārvaldīšanas maksa tiek noteikta, pusēm vienojoties. Puses var izmantot Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 metodiku, taču tās var vienoties arī par citu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas principu. 

Pārvaldīšanas maksas apmērs ir tieši saistīts ar: 

• sniedzamo pakalpojumu apjomu;
• mājas tehnisko stāvokli;
• pārvaldīšanas intensitāti; 
• pakalpojumu regularitāti;
• piesaistīto speciālistu un ārpakalpojumu izmaksām;
• pārvaldnieka atbildības un darba apjomu.  

Šiem jautājumiem jābūt atrunātiem pārvaldīšanas līgumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtajos lēmumos. 

Līdz ar to pārvaldnieka norādītā “minimālā maksa par m²” nav normatīvajos aktos noteikts obligāts minimums, bet gan konkrētā pārvaldnieka noteikts ekonomiski pamatots pakalpojuma cenu līmenis, lai nodrošinātu noteikta apjoma un kvalitātes pārvaldīšanas pakalpojumus. 

Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības: 

• izvērtēt pārvaldnieka piedāvāto izmaksu pamatojumu;
• vienoties par citu pakalpojumu apjomu;
• organizēt cenu aptauju; 
• izvēlēties citu pārvaldnieku.”