Palielināts valsts kompensācijas cietušajiem kriminālprocesā maksimālais apmērs; noteikta taisnīgāka izmaksas kārtība

Satversmes tiesa līdzšinējo kompensācijas apmēru vairākiem cietušajiem cilvēka nāves gadījumā atzina par neatbilstošu

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” sākotnēji tika izstrādāti, ņemot vērā Satversmes tiesas 2025. gada 27. jūnija spriedumu, ar kuru par neatbilstošu Satversmei tika atzīts līdzšinējais kompensācijas apmērs cietušajiem gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā gājis bojā cilvēks un kompensācijas saņēmēji ir vairāki tuvinieki.

Līdz šim regulējums noteica:

• ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājusies personas nāve, valsts kompensācija tiek izmaksāta pilnā apmērā, kas ir piecas minimālās mēneša darba algas brīdī, kad persona tiek atzīta par cietušo;
• ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve un kriminālprocesā par cietušajiem atzītas vairākas personas, šīm personām izmaksā valsts kompensāciju, sadalot to proporcionāli cietušo skaitam.

Taisnīgāka kompensācijas sadale tuviniekiem, ja nozieguma rezultātā cilvēks ir gājis bojā

Grozījumi likumā paredz – turpmāk personas nāves gadījumā valsts kompensācija katram cietušajam tiks izmaksāta pilnā apmērā, nevis proporcionāli sadalīta starp vairākiem kompensācijas saņēmējiem, kā tas bija iepriekš.

Jaunā kārtība neattiecas uz situācijām, kurās persona atzīta par cietušo kriminālprocesā līdz 2025. gada 31. decembrim. 

Likuma Pārejas noteikumos precizēts (11. punkts), ka valsts kompensācijas pieprasījumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā iestājusies personas nāve un kuros personas kriminālprocesa ietvaros atzītas par cietušajiem līdz 2025. gada 31. decembrim, Tiesu administrācija izskatīs un lēmumu pieņems atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Palielināts valsts kompensācijas maksimālais apmērs

Ar grozījumiem likumā palielināts vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs vienā kriminālprocesā – turpmāk tās ir sešas minimālās mēneša darba algas līdzšinējo piecu vietā.

Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.

2026. gadā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro. Tas nozīmē, ka vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs vienā kriminālprocesā turpmāk ir 4680 eiro (līdz grozījumu spēkā stāšanās 2026. gadā maksimālais kompensācijas apmērs bija 3900 eiro).

Ieviests konkrēts cietušo loks, kuriem ir tiesības uz valsts kompensāciju

Likumā turpmāk ir noteikts konkrēts cietušo loku, kuriem ir tiesības uz valsts kompensāciju.

Proti, grozījumi precizē likuma 3. panta trešo daļu, nosakot, ka gadījumā, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā un ir mirušās personas laulātais vai reģistrētais partneris un tuvākās pakāpes lejupējais radinieks, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējais radinieks.

Ja cietusī persona nomirst vēlāk citu iemeslu dēļ, tuviniekiem kompensāciju izmaksās proporcionāli

Grozījumi ir precizējuši arī likuma 7.¹ panta devīto daļu, paredzot, ka gadījumā, ja cietušais ir miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā un ir mirušās personas laulātais vai reģistrētais partneris un tuvākās pakāpes lejupējais radinieks, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējais radinieks, izmaksā valsts kompensāciju tādā apmērā, kādā tā būtu izmaksājama cietušajam, kas ir miris. Ja tādas personas ir vairākas, valsts kompensāciju izmaksā, sadalot proporcionāli to skaitam.

“Augstāk minētā tiesību norma attiecas uz tiem gadījumiem, kad persona ir mirusi citu apstākļu dēļ, nevis noziedzīga nodarījuma rezultātā. Piemēram, ja persona kriminālprocesā ir cietusi, guvusi smagus miesas bojājumus, tad par to pienākas 70% kompensācija, un šīs tiesības saglabājas arī tad, ja persona vēlāk nomirst (citu iemeslu dēļ), nepaspējot kompensāciju saņemt. Proti, šādā gadījumā tuviniekiem pienākas kompensācija nevis par personas nāvi, bet gan par miesas bojājumiem. Tādējādi kompensācija netiks izmaksāta katram cietušajam,” grozījumu pieņemšanas gaitā Juridiskās komisijas sēdē paskaidroja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta vecākā juriste Ērika Reire.

Kompensāciju 100% apmērā izmaksās ne tikai personas nāves gadījumā

Līdz šim kompensāciju 100% apmērā izmaksāja tikai tad, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājās personas nāve.

Turpmāk, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris un vienā kriminālprocesā tiks konstatētas vairākas tikko minētās sekas, kompensācija tiks maksāta 100% apmērā.

Kompensāciju apmērs, ja vienā kriminālprocesā konstatētas vairākas sekas, ir paaugstināts arī citos gadījumos.

Proti, ja vienā kriminālprocesā konstatēti vairāki viena veida noziegumi, valsts kompensācija tiks noteikta procentuāli lielākā apmērā.

Ieviesti precizējumi kompensācijas izmakas drošībai un procesuālajai skaidrībai

Grozījumi paredz arī vairākus precizējumus, lai stiprinātu kompensācijas izmaksas drošību un procesuālo skaidrību:

• noteikta īpaša kārtība kompensācijas izmaksai cietušajiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, novēršot līdzekļu nonākšanu trešo personu rīcībā (ja cietušais atrodas ieslodzījuma vietā, Tiesu administrācija valsts kompensācijas summu ieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kases kontā, norādot cietušo);
• lēmumos par kompensācijas piedziņu jau sākotnēji tiks iekļauts brīdinājums par piespiedu izpildi, samazinot administratīvo slogu un paātrinot procesu (lēmumā par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu Tiesu administrācija norāda atmaksājamo summu un valsts budžeta kontu, kurā tā ieskaitāma, kā arī brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi);
• precizēts, ka lēmumu par kompensācijas atmaksu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja var pieņemt jebkurš procesa virzītājs (līdz šim šādu lēmumu varēja pieņemt tikai tiesa).