Jaunais Kriminālsodu izpildes likums. Vai un kā tas mainīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbu

Pēdējā desmitgadē sodu sistēma Latvijā piedzīvojusi daudz pārmaiņu, un Kriminālsodu izpildes likumprojekts ir pakāpenisku reformu turpinājums.

“Tajā ir ļoti daudz sīku pilnveidojumu, kuri kopumā nostiprina cilvēktiesībās balstītu kriminālsodu izpildi, efektivizējot soda izpildes procesus un vairojot sabiedrības drošību,” tā intervijā LV portālam skaidroja Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna.

Pēc viņas teiktā, visgrūtākais esot bijis uzrakstīt tādu likumu, lai to būtu iespējams īstenot uzreiz – saspringtā valsts budžeta situācijā: “Šobrīd likumprojekta īstenošanai cietumiem un Valsts probācijas dienestam resursu pietiek.”

Kā vērtējat likumprojektu, un kāpēc rosinātās izmaiņas ir nepieciešamas?

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP)

Fundamentāla un sistēmiska reforma, kas modernizē kriminālsodu izpildes tiesisko bāzi

IeVP likumprojektu vērtē kā fundamentālu un sistēmisku reformu, kas modernizē kriminālsodu izpildes tiesisko bāzi Latvijā atbilstoši mūsdienu izpratnei par sodu izpildi un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām sodu izpildes jomā.

Jaunais tiesiskais regulējums iezīmē pāreju uz mērķtiecīgu, cilvēktiesībās balstītu un efektīvu sodu izpildes procesu. Likumprojekta pamatā ir racionāls līdzsvars starp sabiedrības drošības garantēšanu un notiesāto personu efektīvu resocializāciju, lai maksimāli mazinātu recidīva riskus un veicinātu sabiedrības drošību.

Jaunā likuma pieņemšanai ir objektīva nepieciešamība, ko nosaka vairāki būtiski faktori:

• cilvēktiesību nostiprināšana un attīstība – bija jāizveido moderns regulējums, kurā pilnībā integrētas Eiropas Padomes rekomendācijas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, kā arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas ieteikumi;
• ieslodzīto neformālās subkultūras ierobežošana – likumprojektā ir iestrādāti risinājumi ieslodzīto neformālās hierarhijas un savstarpējās vardarbības apkarošanai (piemēram, pirmo reizi paredzēta notiesāto izvietošana atsevišķi, pasākumi neatļauto priekšmetu nonākšanas mazināšanai ieslodzījuma vietās, precizēti pārkāpumu definējumi utt.);
• valstiskās lojalitātes veicināšana – likumprojekts noteic, ka kriminālsodu izpildes procesam jāveicina notiesāto cieņa un lojalitāte pret Latvijas valsti un valsts valodu, līdz ar to sociālās rehabilitācijas saturs tiek papildināts ar mērķtiecīgiem patriotiskās audzināšanas pasākumiem (pasākumi patriotiskās audzināšanas veicināšanai jeb notiesāto iesaistīšana pasākumos, kas veicina lojalitāti valstij, valstiskās apziņas veidošanu, veido vai nostiprina notiesāto piederības izjūtu valstij un pilsonisko apziņu, veicina valsts valodas lietošanu);
• sabiedrības drošības nostiprināšana – likumprojektā paredzēta resocializācijas procesa stiprināšana un soda izpildes procesa efektivizēšana, lai sekmīgāk sasniegtu soda mērķi.
  
  

Valsts probācijas dienests (VPD)

Loģisks turpinājums pēdējos gados īstenotajām reformām

Likumprojekts ir loģisks turpinājums pēdējos gados īstenotajām reformām kriminālsodu izpildes sistēmas modernizācijā. Līdz šim spēkā esošais regulējums bija viens no senākajiem Latvijas tiesību sistēmā. Kaut arī gadu gaitā tas vairākkārt tika papildināts un pilnveidots, bija jāizstrādā jauns, mūsdienu prasībām un sodu izpildes principiem atbilstošs likums.

Tas nodrošinās skaidrāku un vienotāku tiesisko regulējumu, precizēs vairākas līdz šim praksē izmantotas definīcijas un nostiprinās mūsdienīgu pieeju sodu izpildei. VPD likumprojekts nozīmē strukturētāku tiesisko pamatu ikdienas darbam un regulējumu, kas ļauj efektīvāk īstenot uzraudzības un resocializācijas pasākumus, tādējādi stiprinot sabiedrības drošību un mazinot atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku.

Ko šīs izmaiņas iestādei nozīmē praksē?

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP)

Pāreja uz jaunu profesionālās darbības kultūru

IeVP personālam likumprojekts nozīmē pāreju uz jaunu profesionālās darbības kultūru. Likumprojektā iestrādāti kriminālsodu izpildes pamatprincipi, tostarp tiesiskuma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas, individuālā izvērtējuma, cietušo tiesisko interešu ievērošanas un atbilstošas reakcijas principi, kuri personālam kalpos kā tiešs metodiskais un ētiskais ceļvedis lēmumu pieņemšanā ikdienā.

Principi palīdzēs risināt nestandarta situācijas atbilstoši modernai izpratnei par ieslodzītā atbildību, darbinieka lomu un atbilstošu rīcību. Praktiskajā darbā tiek nostiprināts drošības elementu līdzsvara princips. Tāpat likumprojekts palīdzēs attīstīt jau uzsākto kontaktpersonu modeļa ieviešanu un padarīt soda izpildes procesu raitāku.

Valsts probācijas dienests (VPD)

Paplašināts nosakāmo pienākumu klāsts probācijas klientiem

Saskaņā ar likumprojektu VPD paredzētas šādas svarīgākās izmaiņas:

• bērnu un jauniešu attīstībai un briedumam atbilstoša sodu izpilde:
  • atbalsta pasākumu līdzfinansēšana – iespēja līdzfinansēt nepilngadīgam probācijas klientam un viņa likumiskajam pārstāvim pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu nepilngadīga probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju, līdzīga iespēja paredzēta arī attiecībā uz jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem (šobrīd minētos pakalpojumus VPD var līdzfinansēt tikai  audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – ietvaros);
  • paplašināts pienākumu klāsts, paredzot, ka VPD nepilngadīgajam var noteikt pienākumu pildīt VPD norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu;
  • noteiktas atšķirīgas sekas par pienākumu nepildīšanu pieaugušajiem un bērniem/jauniešiem, paredzot, ka gadījumā, ja bērns neierodas pieteikties soda izpildei pēc brīdinājumā norādītā termiņa vai nepilda citus pienākumus, VPD organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmi, lai kopīgi vienotos par turpmāko rīcību. Savukārt, ja probācijas klients ir jaunietis 14–25 gadu vecumā un viņš nepilda pienākumus, VPD var pieņemt lēmumu veikt preventīvas pārrunas vai jaunieti atkārtoti brīdināt (patlaban šāda kārtība nav paredzēta);
• definēti pienākumi likumiskajam pārstāvim, ja bērnam piemērota uzraudzība vai ja bērns nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, – pašreiz pienākumi likumiskajam pārstāvim nav definēti;
• paplašināts VPD nosakāmo pienākumu klāsts probācijas klientiem, proti, esošie pienākumi papildināti ar jauniem:
  • reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā un ievērot aizliegumu spēlēt azartspēles; 
  • piedalīties VPD norādītajos pasākumos, kas vērsti uz probācijas klienta kriminogēna rakstura vai sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanu, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt ar šādu pasākumu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai ja probācijas klientam tas nerada papildu izdevumus;
• atviegloti sabiedriskā darba izpildes nosacījumi – šobrīd kodekss paredz, ka probācijas klients drīkst strādāt mazāk nekā 12 stundas nedēļā tikai tad, ja VPD nevar nodrošināt probācijas klientu ar darbu. Likumprojekts noteic, ka probācijas klients drīkstēs strādāt mazāk nekā 12 stundas nedēļā arī tajos gadījumos, kad probācijas klientam vienlaikus tiek nodrošināta cita soda izpilde un tā ietvaros jāīsteno sociālās uzvedības korekcijas pasākumi. Tomēr likumprojekts paredz noteikt mazāku strādājamo stundu skaitu, ja probācijas klientam ārpus mācībām un darba jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz savu vai nepilngadīgu bērnu pamatvajadzību nodrošināšanu (tādā gadījumā nedēļā jānostrādā ne mazāk par sešām stundām); 
• probācijas klienta iespēja iesaistīties sabiedrībai nozīmīgos darbos – amatpersona ar probācijas klienta piekrišanu varēs viņu iesaistīt sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā sabiedriskā labuma organizācijā, ar kuru VPD ir noslēgts līgums. Ja probācijas klients būs piekritis veikt sabiedrībai nozīmīgu darbu sabiedriskā labuma organizācijā, VPD organizēs līguma slēgšanu par probācijas klienta iesaisti sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā. Ja probācijas klients būs veicis sabiedrībai nozīmīgos darbus un tiks saņemta pozitīva atsauksme no sabiedriskā labuma organizācijas, to ņems vērā, lemjot jautājumu par vēršanos tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu;
• atrunāta nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtība – patlaban nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtība ir atrunāta Ministru kabineta noteikumos;
• noteikta atšķirīga soda izpildes kārtība, ja probācijas klients ir ārvalsts pilsonis vai viņa dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, – pašreiz attiecībā uz minēto personu grupu atšķirīga pieeja soda izpildē nav noteikta. Sodu pārcelšana uz Eiropas Savienību iespējama saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai un kuru soda pārcelšanas procesu regulē Kriminālprocesa likums. Likumprojektā noteikts, ka VPD apturēs soda izpildi ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par Latvijas Republikas tiesas nolēmuma nodošanu izpildei ārvalstī.