Likumdošanas jaunumi: Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem būs jāsaņem pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam

Saeima 1. oktobrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt, lai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi varētu pilnvērtīgi izpildīt likumos noteiktās funkcijas, strādājot ar visu nepieciešamo informāciju, vienlaikus stiprinot valsts noslēpuma aizsardzību, nacionālās drošības garantijas un parlamenta lēmumu kvalitāti valsts aizsardzības un iekšējās drošības jomā.

Atbilstoši likumprojektam ar 15. Saeimas sanākšanu stāsies spēkā prasība, ka arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem būs jāsaņem pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šobrīd šāda prasība noteikta tikai Nacionālās drošības komisijas locekļiem.

Līdz ar to turpmāk Saeimai ne retāk kā reizi trijos gados vajadzēs izvērtēt nepieciešamību Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ievēlētajiem deputātiem saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ņemot vērā valsts apdraudējuma risku un intensitāti, kā arī ģeopolitiskās izmaiņas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai noteikta šāda kompetence:

• izvērtēt militāro draudu analīzi;
• veikt aizsardzības un drošības jomas iestāžu darbības un budžeta līdzekļu parlamentāro kontroli;
• izskatīt priekšlikumus par Nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata;
• izvērtēt izsludinātās ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas pamatotību.

Tāpat paredzēts, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sniegs viedokli par:

• Valsts aizsardzības koncepciju;
• Valsts aizsardzības plānu.

Saeima 1. oktobrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas paredz visu mobilo sakaru tīklu galalietotājus nodrošināt ar iespēju saņemt mobilo sakaru pakalpojumus krīzes situācijā, kurā kāds no mobilo sakaru tīkliem ir bojāts vai radušies tā darbības pārtraukumi.

Kā paskaidrots anotācijā, mobilo sakaru pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana ir īpaši būtiska krīzes situācijās, lai veiktu civilās aizsardzības pasākumus, nodrošinātu ārkārtas saziņu un palīdzības sniegšanu, mazinātu paniku un dezinformāciju:

“Risinājums, lai nodrošinātu mobilo sakaru pakalpojumu nepārtrauktību, ir noteikt mobilo sakaru operatoriem pienākumu nodrošināt nacionālo viesabonēšanu.

Nacionālā viesabonēšana ir funkcionalitāte, kas viena mobilā operatora tīkla darbības pārtraukuma gadījumā var nodrošināt pieslēgšanās iespēju citam mobilā operatora tīklam, lai saņemtu mobilo sakaru pakalpojumus.”

Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka, uzsākot nacionālo viesabonēšanu, tā sāks darboties visā Latvijas teritorijā, jo nacionālo viesabonēšanu nav iespējams nodrošināt tikai izolētā teritorijā, kurā konstatēta kāda mobilo sakaru operatora pakalpojumu nepieejamība.

Pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu būs tikai krīzes gadījumā un uzņemošajam operatoram galalietotājiem nacionālajā viesabonēšanā būs jānodrošina tikai balss telefonijas un īsziņu pakalpojumi, teikts anotācijā.

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Elektronisko sakaru likuma 19. pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Mobilo sakaru operatori krīzes situācijā, ja krīzes vadības pasākumu ietvaros saņemts uzdevums uzsākt nacionālo viesabonēšanu, esošās tīkla kapacitātes ietvaros nodrošina nacionālajā viesabonēšanā balss sakaru un īsziņu pakalpojumus.

(6) Mobilo sakaru operatori, izpildot šā panta piektajā daļā minēto uzdevumu, savstarpējos norēķinos par sniegtajiem nacionālās viesabonēšanas pakalpojumiem ir tiesīgi piemērot maksu apmērā, kas nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa regulas (ES) 2022/612 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 9. un 10. pantā noteiktās vairumtirdzniecības maksas.”

Vienlaikus likumprojekts noteic, ka nacionālās viesabonēšanas pakalpojumiem netiks piemērotas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās kvalitātes prasības.

Latvijā darbojas trīs mobilo sakaru operatori: SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “Tele2” un SIA “Bite Latvija”.

Plānots, ka pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

Kā norādīts anotācijā, līdz tam mobilo sakaru komersantiem būs jāveic vienreizēji sagatavošanās darbi:

• nacionālās viesabonēšanas funkcionalitātes integrācija balss tehnoloģijās;
• starpsavienojuma kanālu izveide starp operatoriem;
• jaunu viesabonēšanas partneru kontu izveide un norēķinu un uzskaites sistēmu adaptācija;
• aktīvo SIM karšu atjaunināšana;
• testi ar citiem Latvijas operatoriem.

Saeima 1. oktobrī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz pilnveidot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas regulējumu, lai tas atbilstu Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulai Nr. 2024/1347 par standartiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienotu statusu bēgļiem vai personām, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, un piešķirtās aizsardzības saturu, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (turpmāk – Regula Nr. 2024/1347);
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Direktīvai Nr. 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1346).

Kā paskaidrots anotācijā, Reglamentēto profesiju likumā nav paredzēts, ka uz trešās valsts valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru lēmums vēl nav pieņemts (t. i., patvēruma meklētājiem saskaņā ar likumprojekta “Patvēruma likums” 1. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto definīciju), attiektos šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, bet šāda prasība izriet no Direktīvas Nr. 2024/1346, tostarp prasība, ka šo personu kvalifikācija jāatzīst tādā pašā veidā kā Eiropas Savienības (ES) pilsoņu kvalifikācija.

Tādējādi likumprojekts paredz noteikt, ka uz Direktīvā Nr. 2024/1346 un Regulā Nr. 2024/1347 noteiktajiem kritērijiem atbilstošajām personām attiecas tie paši profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi, kas tiek piemēroti ES dalībvalstu pilsoņiem.

Proti, likumprojekts paredz Reglamentēto profesiju likumā iekļaut tiesību normas par to, ka uz trešās valsts valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, t. i., patvēruma meklētājiem, par kuriem lēmums vēl nav pieņemts, attieksies šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, tostarp lēmuma par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pieņemšanas termiņš būs tāds pats, kāds reglamentēto profesiju likumā ir noteikts attiecībā uz ES dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanu, t. i., četri mēneši.

Vienlaikus Direktīvā Nr. 2024/1346 un Regulā Nr. 2024/1347 ietvertās prasības par to, ka valstij ir jānodrošina piekļuve profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, ja pretendentiem nav ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu, šobrīd Rreglamentēto profesiju likumā nav noteiktas.

Līdz ar to likumprojekts paredz, ka Direktīvā Nr. 2024/1346 un Regulā Nr. 2024/1347 noteiktajiem kritērijiem atbilstošās personas turpmāk varēs iesniegt iesniegumu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, ja viņām nebūs kvalifikāciju apliecinošo dokumentu un nebūs iespējams tos iegūt.

Kā paskaidrots anotācijā, šādā gadījumā pretendentam vajadzēs iesniegt dokumentāru apliecinājumu ar pamatojumu, ka šādus dokumentus nav iespējams iegūt:

“Dokumentu kopu, kas šādos gadījumos būs jāiesniedz pretendentam uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, noteiks Ministru kabinets.”

Saeima 1. oktobrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā”, kas paredz, ka arī pašvaldības deputātiem būs aizliegts braukt uz Krieviju un Baltkrieviju.

Šobrīd Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums noteic, ka uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir aizliegts izbraukt:

• personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam;
• par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajām personām;
• Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošajās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Nodokļu un muitas policijā nodarbinātajām personām, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātajām muitas amatpersonām;
• diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā nodarbinātajiem;
• tiesu vai prokuratūras iestādēs nodarbinātajiem;
• Saeimas deputātiem;
• personām, ar kurām Saeima nodibinājusi darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku.

Kā norādīts anotācijā, par spīti valsts drošības iestāžu atkārtotajiem brīdinājumiem nedoties uz agresorvalstīm, publiski ir izskanējuši gadījumi, ka atsevišķi pašvaldību deputāti turpina regulāri izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, pamatojot to ar saimnieciskiem vai personīgiem iemesliem:

“Izmaiņu mērķis ir novērst potenciālus nacionālās drošības riskus, ko rada pašvaldību deputātu izbraukšana uz agresorvalstīm, kā arī nodrošināt vienotu pieeju visām sabiedrības vēlētām amatpersonām – Saeimas un pašvaldību deputātiem.”

Saeima 1. oktobrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz atjaunot kārtību, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) bērnam tiek izmaksāti uzturlīdzekļi pilnā minimālajā apmērā, kādu noteicis Ministru kabinets, nevis mazākā valsts garantētajā apmērā, kā tas ir pašlaik.

Kā norādīts anotācijā, kopš 2020. gada 1. janvāra ieviestais divu atšķirīgu minimālo uzturlīdzekļu apmērs – viens, kas jānodrošina katram vecākam, otrs valsts garantētais, kas izmaksājams no UGF, – ir netaisnīgs un neatbilst Satversmes Preambulā noteiktajam Latvijas kā sociāli atbildīgas valsts principam:

“Tas ir greizs regulējums, kurš daļēji demotivē vecāku nepastarpināti un labprātīgi pildīt savus pienākumus attiecībā pret savu bērnu uzturlīdzekļu nodrošināšanā, jo gadījumos, kad to viņa vietā veic valsts UGF, šī vecāka izmaksas UGF un attiecīgi no tā viņa bērnam ir būtiski mazākas nekā valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs.”

Likumprojekts paredz atgriešanos pie iepriekšējās kārtības, kad valsts uz laiku stājas pienākumus nepildošā vecāka vietā, izmaksājot uzturlīdzekļus pilnā tā minimālajā apmērā, attiecīgi pēc tam ar visām valsts ietekmes svirām piedzenot šos līdzekļus no vecāka, kurš nemaksā uzturlīdzekļus vai maksā tos nepilnā apmērā.

“Tādējādi tiks nodrošinātas iespējami labākās bērna intereses konkrētajos apstākļos, nenostādot tos bērnus, kuru vecāki nepilda uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumu, nepieļaujami nevienlīdzīgā situācijā pret citiem bērniem.”

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju šobrīd valsts garantētais minimālo uzturlīdzekļu apmērs bērniem līdz 7 gadu vecumam pēdējo gadu laikā ir samazinājies un ir par 40 eiro mazāks nekā uz Civillikuma (CL) 179. panta pamata noteiktais minimālo uzturlīdzekļu apmērs (155 eiro 195 eiro vietā)

Savukārt 7 gadu vecumu sasniegušajiem un vecākiem bērniem tas ir par 54 eiro mazāks nekā uz CL 179. panta pamata noteiktais minimālo uzturlīdzekļu apmērs (180 eiro 234 eiro vietā).

Saeima 1. oktobrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredz, ka Latvijas Republikas pilsonim nav pieļaujama dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju.

Šobrīd Pilsonības likuma 9. pantā ir noteikts ierobežots gadījumu skaits, kad ir pieļaujama dubultpilsonība, minot noteiktu valstu un situāciju loku, kuru starpā nav iekļauta Krievijas Federācija.

Vienlaikus šobrīd spēkā esošajā redakcijā dubultpilsonība ar Krievijas Federāciju tomēr var izveidoties dažos gadījumos, piemēram, bērniem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam drīkst būt dubultā pilsonība ar jebkuru valsti.

Kā norādīts anotācijā, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko stāvokli un situāciju valsts drošības jomā, situācija ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonības pastāvēšanu var radīt iespējamus riskus Latvijas valsts drošībai gan lojalitātes, gan arī valsts iekšējās un ārējās drošības aspektā, piemēram, kļūstot par iemeslu starpvalstu domstarpībām attiecībā uz Krievijas pilsoņu tiesību ievērošanu un nodrošināšanu.

Tādējādi likumprojekts paredz Latvijas un Krievijas dubultpilsonības likvidāciju ar 2028. gada 1. oktobri, dodot visiem dubultpilsoņiem pietiekamu laiku savas personiskās izvēles izdarīšanai un nepieciešamo dokumentu sakārtošanai.

Saeima 1. oktobrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Sejas aizsegšanas aizlieguma likums”, kura mērķis ir nodrošināt vienotas sabiedrības pastāvēšanu, sabiedrības locekļu atvērtu savstarpējo saziņu, uzticēšanos un kopā dzīvošanu.

Likumprojekts paredz aizliegumu publiskā vietā aizsegt seju.

Par publisku vietu šā likumprojekta izpratnē ir uzskatāma jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas pieejama ikvienai fiziskai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.

Savukārt par publisku vietu šā likumprojekta izpratnē nav uzskatāmi dievnami, lūgšanas telpas, kā arī telpas, kurās notiek reliģiska darbība.

Vienlaikus likumprojekts paredz izņēmumus, proti, sejas aizsegšana publiskās vietās būs atļauta, ja tā nepieciešama:

• normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei;
• sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem;
• mākslas pasākumu dalībniekiem;
• valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem;
• laika apstākļu dēļ;
• pamatotu veselības iemeslu gadījumā.

Tāpat likumprojekts paredz administratīvo atbildību par ierobežojuma neievērošanu.

Kā norādīts anotācijā, mūsdienu situācijā, “kad pasaules reģionu ekonomiskās nestabilitātes, militāro darbību vai citu pasaules valstu ekonomisko, politisko vai ideoloģisko/reliģisko situāciju izmaiņu vai īpatnību rezultātā ir pastiprinājusies gan legālā, gan nelegālā imigrācija uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp uz Latvijas Republiku, tādējādi veidojot skaitliski vērā ņemamu Latvijas kultūrai un tradīcijām krasi atšķirīgu cilvēku kopienu, kas ar savu rīcību jau ir skaidri norādījusi uz nevēlēšanos integrēties, pieņemot Latvijas kultūrvidi un valsts teritorijā eksistējošās tradīcijas, dzīvesstilu un spēkā esošās tiesību normas, tādējādi radot nopietnus un pieaugošus riskus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai, likumprojekts nodrošinās vienotas nu harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu, nodrošinot Latvijas valstij raksturīgas tradīcijas, uzvedības normas, kā arī izpratni par tikumīgu uzvedību sabiedrībā”.