Attēlā: Saeimas plenārsēžu zāle.
FOTO: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.
Ievērojot Satversmē noteikto, jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā. Tas nozīmē, ka Latvijas Republikas 15. Saeima darbu uzsāk 2026. gada 3. novembrī. Šajā dienā beidzas 14. Saeimas pilnvaras.
Jaunievēlētās Saeimas pirmās sēdes norisē jāievēro īpaša Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība.
Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā – cits prezidija loceklis (Satversmes 17. pants). Pēc sēdes atklāšanas parasti seko Valsts prezidenta uzruna, kā arī citu tehnisku jautājumu atrisināšana (balsu skaitītāju ievēlēšana, pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas izveide).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un sūdzības par vēlēšanām, ja tādas Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtas ne vēlāk kā četras dienas pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā (Saeimas kārtības ruļļa 2. pants).
Pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma Saeima izskata jautājumu par Saeimas locekļu pilnvaru apstiprināšanu, kas sākas ar individuālu svinīgā solījuma došanu.
Satversmes 18. pants noteic, ka Saeimā ievēlēta persona iegūst Saeimas locekļa pilnvaras tikai tad, ja tā Saeimas sēdē dod svinīgo solījumu:
“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”
Saeimas kārtības rullī paredzēts, ka svinīgo solījumu Saeimas locekļi dod alfabētiskā secībā no tribīnes. Ja Saeimas loceklis ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās, viņš var dot svinīgo solījumu no savas vietas sēžu zālē.
Solījumu Saeimas loceklis dod latviešu valodā un apliecina ar parakstu.
Svinīgais solījums jādod visām Saeimā ievēlētajām personām, pat ja tās Saeimā ievēlētas atkārtoti. Persona, kura atsakās dot vai nav devusi svinīgo solījumu, nevar kļūt par Saeimas locekli. Tikai pēc tam, kad Saeimas locekļi ir nodevuši svinīgo solījumu, Saeima lemj par deputātu pilnvarām.
Jaunievēlēto Saeimas locekļu pilnvaru pārbaudes rezultātus apstiprina ar Saeimas lēmumu, kas pieņemts ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
Satversmes komentāru autori skaidro: ja nepastāv likumiski šķēršļi, Saeimas vairākumam ir pienākums apstiprināt deputāta pilnvaras. “Parlamenta autonomijas princips pieprasa, ka Saeima izpilda šo simbolisko pienākumu un pieņem lēmumu par deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Šo lēmumu nedrīkst ietekmēt subjektīvi vai politiski apsvērumi. [..] Tas ir Saeimas konstitucionāls pienākums, nevis politiska izšķiršanās.”1
Satversmes komentāru autori uzsver, ka Saeimas locekļa svinīgajam solījumam ir personisks raksturs, lai apliecinātu individuālu apņemšanos. Tāpēc svinīgo solījumu dod katra Saeimā ievēlētā persona, nevis visa Saeima kolektīvi, norunājot tekstu kopā.
Svinīgajam solījumam ir konkrēts adresāts – Latvijas tauta.
Ar šo solījumu katra persona konkrēti un individuāli apliecina gatavību pildīt Saeimas locekļa (deputāta) funkcijas. Solījuma došanas publiskums paspilgtina katra deputāta pienākumus un atbildību.
Atkāpes no svinīgā solījuma teksta nav pieļaujamas. Satversmē ietvertais svinīgais solījums ir formula, kas precīzi jāatkārto. Tekstu nedrīkst papildināt ar citiem vārdiem. Lai dotais zvērests atbilstu Satversmei, nav arī pieļaujams, ka no teksta kāds vārds vai frāze tiek izlaisti. Konstatējot kļūdas vārdu kārtībā vai pārteikšanos, kā arī citus pārkāpumus svinīgā solījuma došanā, Saeimas sēdes vadītājs var lūgt atkārtot svinīgā solījuma tekstu.2
Pēdējos Saeimas sasaukumos uzmanība pievērsta svinīgā solījuma nolasīšanas kārtībai. Saeimas kārtības rullis noteic, ka svinīgais solījums jādod latviešu valodā. Zvēresta došana svešvalodā nav pieļaujama.
Kā norāda Satversmes komentāru autori, oficiālajā saziņā (zvēresta došana ir oficiālā saziņa) jālieto latviešu valodas literārā forma, kas ir kopīga visiem Latvijas iedzīvotājiem. Proti, ir svarīgi, lai svinīgā solījuma adresāts (Latvijas tauta) saprastu teikto. Tomēr pēdējo Saeimas sasaukumu Saeimas priekšsēdētāji ir izšķīrušies par svinīgā solījuma došanu atbilstoši Satversmei ne vien latviešu literārajā valodā, bet arī latviešu valodas izloksnēs.3
Būtiski piebilst – Saeimas kārtības rullis paredz, ka svinīgais solījums jāapliecina ar parakstu. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod un ar savu parakstu apliecina svinīgo solījumu.
15. Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada 3. oktobrī, un tajās piedalījās 51,79% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Centrālā vēlēšanu komisija galīgos vēlēšanu rezultātus apstiprināja 16. oktobrī.
Pārstāvību parlamentā ieguva seši kandidātu saraksti:
Plašāk par tēmu →
15. Saeimā ir ievēlēti 63 vīrieši un 37 sievietes. Vidējais Saeimas deputātu vecums – 49 gadi. Absolūtajam vairākumam tautas priekšstāvju jaunievēlētajā Saeimā ir augstākā izglītība, to vidū septiņiem deputātiem ir doktora grāds. Savukārt viens Saeimas deputāts ir ieguvis tikai pamatizglītību, bet četri – vidējo izglītību. Gandrīz divas trešdaļas 15. Saeimas deputātu parlamentā strādās pirmo reizi.
Infografika: LETA.
|
1 Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 300. lpp.
2 Turpat, 306. lpp.
3 Turpat, 309. lpp.
Sestdien, 3. oktobrī, no plkst. 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.
Informācija vēlētājiem par balsošanas iespējām Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) mājaslapā → https://www.cvk.lv/balsosana.
Vēlēšanām reģistrēti 14 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1428 deputāta amata kandidāti.
Ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties vēlēšanu iecirkņos un CVK mājaslapā → https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/.
LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās:
Ziņas par kandidātiem un partiju priekšvēlēšanu programmas, tai skaitā audio formātā, ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
1. saraksts “Suverēnā vara”/Apvienība“Jaunlatvieši”
2. saraksts “Mēs mainām noteikumus”
4. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
5. saraksts “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ”
6. saraksts “Gobzema saraksts”
8. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
10. saraksts “JKP Jaunā konservatīvā partija”
11. saraksts “Latvijas attīstībai”
