SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. novembrī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
5
5

Saeimas Prezidijs un komisijas. Izveidošana un darbība

FOTO: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.

14. Saeima 1. novembrī sanāk uz savu pirmo sēdi. Sākot darbu, jaunievēlētais parlaments ievēlē Saeimas Prezidiju un izveido komisijas. LV portāls skaidro šo institūciju izveidošanas kārtību un funkcijas.

īsumā
  • Sākot darbu, jaunievēlētais parlaments ievēlē Saeimas Prezidiju un izveido komisijas.
  • Saeimas Prezidijs vada Saeimas darbu.
  • Saeimas Prezidijs sastāv no Saeimas priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, Saeimas sekretāra un viņa biedra.
  • Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu un vada tās sēdes.
  • Saeimas priekšsēdētāja biedri priekšsēdētāja prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus.
  • Saeimas Prezidija sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu.
  • Saeimā ir 16 pastāvīgās komisijas, kuras darbojas noteiktās likumdošanas jomās.
  • Saeimas komisiju uzdevums ir arī izpildvaras darbības uzraudzīšana.
  • Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai pastāvīgā Saeimas komisija no saviem locekļiem var ievēlēt apakškomisijas.

Saeimas Prezidija un komisiju izveidi paredz Satversme. Tās 16. pants nosaka: “Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem.” Savukārt pamatlikuma 25. pants paredz, ka Saeima izvēlē komisijas, nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. Šo institūciju darbība detalizētāk noteikta Saeimas kārtības rullī.

Saeimas Prezidijs

Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā, kad izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras, noteikts Satversmē. Saeimas Prezidiju parasti ievēlē pirmajā jaunievēlētā parlamenta sēdē.

Saeimas Prezidijs ir deputātu vēlēta institūcija, kura vada Saeimas darbību:

  • nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba norisi Saeimā;
  • dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos;
  • izstrādā Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem;
  • pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus un veic citas organizatoriskās funkcijas.

Kā izveido Saeimas Prezidiju

Prezidija locekļu amata kandidatūras deputāti piesaka rakstveidā, un par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem Saeima balso vienlaikus ar vēlēšanu zīmēm. Par ievēlētu uzskatāms visvairāk balsu ieguvušais kandidāts, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu (lai priekšlikums būtu pieņemts, balsīm “par” jābūt vairāk nekā “pret” un “atturas” balsīm kopā).

Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, tostarp opozīcijas, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās. Saskaņā ar Satversmē noteikto jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj un līdz jaunā Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs.

Ko dara Saeimas Prezidija locekļi

Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas sēdes – dod vārdu un ir tiesīgs pārtraukt runātājus, kā arī gādā par kārtību sēdēs. Līdztekus amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.

Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu. Pildot amata pienākumus, Saeimas priekšsēdētājs iesaistās diplomātisko attiecību veidošanā, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar parlamenta deputātiem aicina ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjus. Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējā sanāksmē Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem – mūsu valsts vēstniekiem.

Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.

Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.

Saeimas priekšsēdētāja biedri priekšsēdētāja prombūtnes laikā pēc savstarpējas vienošanās pilda viņa pienākumus. Priekšsēdētājs un viņa biedri savstarpēji sadala kārtējos darbus, tai skaitā sēžu vadīšanu.

Saeimas sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu, ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Administrācijas darbus, savstarpēji vienojoties par šo darbu sadali.

Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās. Sēdes sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr tās var sasaukt arī jebkurā citā vietā un laikā.

Saeimas komisijas

Parlamenta darbā būtiska loma ir Saeimas komisijām. Tās specializējas noteiktās likumdošanas jomās. Dažas parlamenta komisijas pilda arī citus uzdevumus, piemēram, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata ētikas pārkāpumus vai vērtē Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos.

Parlamentā darbojas 16 pastāvīgās komisijas, kuras deputāti izveido katrā Saeimas sasaukumā:

  • Ārlietu komisija;
  • Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija;
  • Juridiskā komisija;
  • Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija;
  • Izglītības, kultūras un zinātnes komisija;
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija;
  • Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija;
  • Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija;
  • Sociālo un darba lietu komisija;
  • Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;
  • Pieprasījumu komisija;
  • Publisko izdevumu un revīzijas komisija;
  • Nacionālās drošības komisija;
  • Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija;
  • Eiropas lietu komisija;
  • Ilgtspējīgas attīstības komisija.

Komisiju izveidošanas principus un sastāvu nosaka Saeima. Komisijas tiek izveidotas katra Saeimas sasaukuma sākumā, bet to sastāvu parlaments var mainīt arī vēlāk darba norisē. Katrā komisijā strādā deputāti no dažādām frakcijām, atspoguļojot proporcionālu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvniecību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā ievēlē divus deputātus no katras Saeimas frakcijas, kā arī Nacionālās drošības komisija, kurā strādā pa vienam pārstāvim no katras frakcijas. Komisijas priekšsēdētāju un sekretāru komisijas deputāti ievēlē no komisijas locekļiem. Ja nepieciešams, deputāti ievēlē arī priekšsēdētāja biedru.

Uzzini vairāk >>

Ko dara Saeimas pastāvīgās komisijas

Šīs komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, izskata deputātu pieprasījumus, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus vai izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas starpvalstu jautājumos.

Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai Saeimas sēdēs apspriežamās lietas. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.

Otrs komisiju darba virziens ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, izskatot sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriežot par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā. Komisijas organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai attiecīgo institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu komisijas kompetencē esošos jautājumus, kā arī sniedz rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai, tādējādi īstenojot parlamentāro kontroli pār valdības darbu.

Komisijai ir tiesības tieši, bez Saeimas Prezidija starpniecības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no ministriem un tiem padotajām (pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.

Lemjot par atbalstu likumprojektiem un vērtējot izpildvaras darbu, komisiju deputāti uzklausa ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Komisiju sēdēs tiek atspoguļotas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums. Komisijas sēdes ir atklātas, taču tās pārstāvji var lemt arī par aizklātu sēžu sasaukšanu.

Kā norit darbs Saeimas pastāvīgajās komisijās

Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.

Likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus komisija izskata uz Saeimas lēmuma pamata vai tos iesniedz pati, ja tie ir saistīti ar komisijas darba mērķiem. Atbildīgā komisija likumprojektus izskata pirms katra lasījuma. Komisijas var rīkot kopīgas sēdes. Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolā fiksē darba kārtību, pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē. Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita. Komisijas var darboties arī starp sesijām.

Speciālo komisiju izveide

Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai pastāvīgā Saeimas komisija no saviem locekļiem var ievēlēt apakškomisijas. Piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lai padziļinātu darbu sporta jomā, izveidojusi Sporta apakškomisiju. Viena komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kuri nav attiecīgās komisijas locekļi. Priekšsēdētāju un sekretāru apakškomisija ievēlē no saviem locekļiem. Apakškomisijas pirmo sēdi sasauc un līdz apakškomisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada komisijas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada apakškomisijas priekšsēdētājs. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdē.

Noteiktos gadījumos Saeima izveido speciālās komisijas. Piemēram, 13. Saeima izveidoja Administratīvi teritoriālās reformas komisiju. Saeima var izveidot arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. Piemēram, 13. Saeimā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu Latvijas valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā. Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu šo komisiju galaziņojums vai starpziņojums un tajā ietvertie fakti nav saistoši tiesām un tiesu varas amatpersonām, kā arī citām personām. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā norādītās institūcijas, kuru kompetencē ir attiecīgo trūkumu novēršana, vērtē tajā ietverto informāciju un lemj par gala ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU