DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna “Deep Tech Atelier 2025” konferences atklāšanā

15. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās un teica uzrunu “Deep Tech Atelier 2025” konferences atklāšanā.

Labrīt!
Labrīt, ministra kungs, cienījamā direktores kundze!
Dārgie draugi!

Ir pilnīgi skaidrs, ka inovācija ir produktivitātes atslēga. Tā ir atslēga ekonomiskajai attīstībai un konkurētspējai.

Ambīcija ir skaidra. Latvija jau ir pierādījusi, ka inovācija, produktivitāte, ekonomiskā attīstība un konkurētspēja ir iespējama. Mūsu zinātnieki atklāj jaunus apvāršņus zinātniski ietilpīgo tehnoloģiju jomās, piemēram, kvantu tehnoloģijās, materiālzinātnē, kosmosa izpētē un tīrajā enerģijā. Mūsu uzņēmumi piedāvā augstas pievienotās vērtības produktus visā pasaulē. Lai gan mums ir daudz, ar ko lepoties, jāatzīst, ka joprojām pastāv arī nepilnības.

Inovatori joprojām sastopas ar šķēršļiem – ierobežotu infrastruktūru, sadrumstalotu zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību, kā arī ilgu un sarežģītu ceļu no pētījumiem līdz tirgum. Un ir skaidrs – viņiem ir nepieciešams lielāks praktiskais atbalsts. Pirmkārt, jaunu iespēju radīšana sākas ar investīciju piesaisti. Ir svarīgi veidot starptautiskas partnerības un iesaistīties vērienīgās zinātnes iniciatīvās kā to dara, piemēram, CERN, Eiropas kodolpētījumu organizācija, Eiropas Kosmosa aģentūra un ITER, Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors.

Otrkārt, bez ciešas sadarbības panākumi nav iespējami. Mēs nevaram atļauties konkurēt paši ar sevi. Zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbība ir pamats zinātniski ietilpīgo tehnoloģiju attīstībai.

Un, treškārt, izglītībai, pētniecībai un talantiem jāiet roku rokā. Mēs vēlamies redzēt Latviju kā vietu, kur idejas ne tikai dzimst, bet arī tiek īstenotas. Vietu, kur jaunie zinātnieki var augt un attīstīties, nebraucot prom. Vietu, kur starptautiskie investētāji ierodas ne tikai patērēt, bet arī veidot. Veidot kopā ar mums, kopā ar mūsu talantiem. Un es jums varu apliecināt – mēs esam gatavi uzņemties lielāku atbildību un sasniegt labākus rezultātus. Man ir patiess gandarījums, ka valdība un ekonomikas ministrs ir gatavi risināt šos izaicinājumus.

Globālais konteksts ir mainījies. Drošība, mākslīgais intelekts un enerģētiskā neatkarība – tās ir ne tikai politikas prioritātes, bet arī inovāciju mērķi. Un es vēlos izmantot šo iespēju, lai aicinātu mūsu starptautiskos partnerus pievienoties šīm iespējām pilnveidoties.

Inovācija nedrīkst būt tikai modes vārds. Un esmu pārliecināts, ka šodien jūs par inovācijām gan runāsiet, gan klausīsieties. Bet aicinu būt arī praktiskiem.

Inovācija nedrīkst būt tikai “atzīme” garā stratēģijas dokumentā. Ja sakām, ka tā ir svarīga, tad mums tā ir jāuztver nopietni. Ja mēs esam nopietni par zinātniski ietilpīgajām tehnoloģijām, tad inovācija nozīmē grūtus lēmumus un ilgtermiņa apņemšanos.

Šodien vēlos arī izmantot šo iespēju, lai pateiktos ikvienam, kurš jau ir ieguldījis savu darbu un resursus, lai veicinātu zinātnē balstītu attīstību Latvijā. Šodien mēs godinām šos veiksmes stāstus – Longenesis, BirgerMind, Naco Technologies, Origin Robotics un daudzus citus. Ceru, ka šis pasākums nesīs daudz jaunu partnerību, investīciju un arī daudz jaunu ideju gudrākai nākotnei!

Novēlu jums auglīgas diskusijas un patiesi veiksmīgu konferenci! Liels paldies!

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI