Kāpēc valsts pārvaldes reformas norit tik lēni

Vairāk par tēmu >>

• Valsts kontrole informē par Valsts kancelejai revīzijās sniegto ieteikumu ieviešanas progresu

Plašāk par tēmu >>

• KNAB: ētikas problēmas amatpersonu darbībā ar normatīvajiem aktiem vien neatrisināt

Vairāk par tēmu LV portālā >>

• Kā plānots vienkāršot būvniecības procesus? Saruna ar Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktori Olgu Feldmani

Valsts kanceleja

Reformas ir kompleksi pasākumi, iesaistot citas iestādes

Valsts kanceleja novērtē un respektē Valsts kontroles sniegtos ieteikumus un tos ievieš, tomēr jāņem vērā, ka ieviešana nereti saistīta ar kompleksiem pasākumiem, iesaistot citas iestādes, attiecīgi dažkārt arī ar garākiem termiņiem.

Piemēram, lai noteiktu vienotus darba snieguma rādītājus (KPI) augstākā līmeņa vadītājiem, ir pieņemti vairāki normatīvie akti, izstrādāti dokumenti. To, ka iestāžu stratēģijās jāiekļauj galvenie snieguma rādītāji un jānodrošina to savstarpējā saskaņotība, nosaka apstiprinātā Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra instrukcija Nr. 1 “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu”. Līdz ar tās pieņemšanu noteikts, ka iestādēm savas darbības stratēģijās jāiekļauj vismaz viens snieguma rādītājs par katru no 2021.–2027. gada plānošanas perioda aktuālajām valsts pārvaldes attīstības tēmām. Tāpat snieguma rādītāji iezīmēti Stratēģiskās plānošanas vadlīnijās valsts pārvaldes iestādēm. Ministru kabineta tīmekļvietnē ir publicēti piemēri mērķu kaskadēšanai un rezultātu, snieguma rādītāju definēšanai. Augstākā līmeņa vadītāju līderības programmas ietvaros par konkrēto tematu organizēti vairāki mācību pasākumi.  

Kompleksi skatāms arī ieteikums izvērtēt iespēju ieviest prasību, ka iestādes vadītājs jāizvēlas atklātā vai iekšējā pretendentu konkursā. Šajā jomā jau pieņemti grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas paredz, ka no 2022. gada 1. jūlija ir obligāti izsludināms atklātais pretendentu konkurss, ja iestādes vadītājs atbrīvots no amata, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. Vienlaikus jau 2022. gadā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos precizēta pretendentu atlases kārtība (pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvs, pieteikšanās kārtība konkursā, atlases otrās kārtas norise un kārtība, kādā pretendenti tiek virzīti uz atlases trešo kārtu). Jāuzsver, ka turpmāk jautājums par iestādes vadītāju atlasi ir skatāms vēl plašāk – kā daļa no Civildienesta attīstības koncepcijas. Darbs pie minētās koncepcijas izstrādes vēl turpinās.  

Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā jau ir izstrādāti un atbilstoši tiesību aktu aprites kārtībai tiek virzīti izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Tomēr jānorāda, ka arī bez speciāli izstrādāta regulējuma jau ir bijusi prakse veidot starpinstitūciju disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas. 2024. gadā vien tika izveidotas vairākas šādas komisijas, piemēram, par Satiksmes ministrijas valsts sekretāres un valsts sekretāra vietnieces darbību. Abas komisijas tika uzticēts vadīt Valsts kancelejai. Citi piemēri minami no Covid-19 pandēmijas laika, kad starpinstitucionālās disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas tika izveidotas, lai analizētu vakcīnu iepirkumus.   

Attiecībā uz publiskā sektora kapitālsabiedrību vadītāju atlīdzības salīdzināšanu ar privāto sektoru jāmin, ka izskanējusī kritika jau tika atspēkota Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Jaunākais pētījums par atlīdzības salīdzināšanu ar privāto sektoru veikts 2022. gadā. Uz tā pamata sagatavotas arī izmaiņas atlīdzības regulējumā. Taču pētījums pats par sevi nevar sniegt precīzas formulas atlīdzības noteikšanai valsts kapitālsabiedrībās, turklāt datu ieguve šādā formātā ir apgrūtināta, – nākotnē šeit drīzāk būtu jāizvērtē informācijas sistēmu un datubāžu izmantošana. Tomēr, atgriežoties pie minētā pētījuma, tas skaidri apliecina kopējo publisko personu kapitālsabiedrību atlīdzības sistēmu atbilstību tirgus situācijai privātajā sektorā ar nepieciešamību palielināt mainīgās daļas lomu kopējā atlīdzībā. Atlīdzības nosacījumi un kritēriji ir detalizēti aprakstīti izdotajās vadlīnijās.      

Tāpat ir nodrošinātas gan izmaiņas normatīvajā regulējumā, gan skaidrojumi nepieciešamajai rīcībai valdes locekļu ilgstošas prombūtnes gadījumos. Jau pirms pieciem gadiem publicēti skaidrojumi par situācijām, kad valdes loceklim pienākas un kad nepienākas atsaukšanas pabalsts, kā arī sniegtas norādes atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanai. Šogad arī pieņemti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ierobežo valdes locekļu iespējas savienot savu amatu ar valsts amatpersonas amatu.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Speciālie lidojumi: nelikumīgi izlietoti vismaz 222 tūkst. eiro no valsts budžeta, neekonomiski – vismaz 324 tūkst. eiro no ES budžeta

Inga Vilka

Valsts kontroles padomes locekle

Publicitātes foto

Valsts kontrole: nav sajūtas, ka valsts pārvaldi gribētu izveidot efektīvu un atbildīgu

Valsts kontrole šī gada sākumā aktualizēja informāciju par sešās revīzijās apkopotajiem ieteikumiem un priekšlikumiem Valsts kancelejai. Kāda ir situācija Valsts kontroles vērtējumā?

Saeimas komisijas 26. februāra sēdē tika diskutēts par ieteikumiem, kas sniegti pirms pieciem gadiem pēc revīzijas par “Valsts pārvaldes reformu plānu 2020”. Šajā revīzijā sniedzām astoņus ieteikumus un līdz šim par ieviestu esam atzinuši tikai vienu ieteikumu, t. i., novērst praksi vadošām valsts iestāžu amatpersonām ieņemt vadošos amatus citur, piemēram, būt par valdes vai padomes locekli publiskā sektora kapitālsabiedrībā.

Tiesa, pēc būtības tas ieviests tikai daļēji, jo prasība neattiecas uz visiem amatiem un likumā paredzēti izņēmumi. Turklāt ieteikuma ieviešanas ceļš bija garš: grozot likumu, nevis vienkārši pārtraucot šādu praksi. 

Pārējo ieteikumu ieviešana ir uzsākta, bet kavējas. Piemēram, vienotu darba snieguma rādītāju noteikšana augstākā līmeņa vadītājiem, tiesību aktu radīto administratīvo slogu mazināšana dažādām sabiedrības grupām un konceptuālu risinājumu piedāvāšana par civildienesta turpmāko attīstību Latvijā. 

Aktualizējāt arī pirms pieciem gadiem veiktajā revīzijā “Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?” sniegtos ieteikumus. Kāpēc jautājums par valsts kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzības regulējumu ir svarīgs?
 

Revīzija tika uzsākta, lai novērtētu, vai tobrīd jaunais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (likums tika pieņemts 2014. gadā; šeit un turpmāk – red. piez.) regulējums ir pietiekams un vai to pareizi piemēro, vai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram tika uzdots veidot vienotu praksi un izpratni par normatīvo aktu piemērošanu, ir izpildījis savu uzdevumu, veicinājis kapitāldaļu turētāju un kapitālsabiedrību izpratni par likumu. 

Jautājums par valsts kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzības regulējumu bija un ir svarīgs: ja kapitāldaļu turētāji (vai padome) kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā piemēro atšķirīgus principus vai regulējumam neatbilstošu interpretāciju, tad kapitālsabiedrību valdes locekļi var saņemt likumā neparedzētus finansiālus labumus. Revīzijā šie riski apstiprinājās – piecu gadu laikā valsts kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz četru miljonu eiro apmērā bija izlietoti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. 

Saeimas komisijas sēdē vērsāt uzmanību, ka nav sakārtots jautājums, kā regulāri izvērtēt valdes locekļu atalgojuma atbilstību salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā. Kāda ir situācija Valsts kontroles vērtējumā?

Jau izstrādājot Kapitāla daļu likumu, likumdevējs uzsvēra, ka atalgojumam jāspēj konkurēt ar privāto sektoru. Tomēr kopš 2016. gada līdz pat šim brīdim dati par privātā sektora valdes un padomes locekļu atlīdzību nav iegūti, līdz ar to nav arī iespējams izvērtēt valdes locekļu atalgojuma atbilstību salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā. Kā neieviests ir slēgts ieteikums par regulāru publiskā sektora kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības salīdzināšanu ar privāto sektoru.  

Reizēm tiek apgalvots, ka publiskajā sektorā ir zemas algas. Atļaušos teikt, ka tas ir mīts. Publiskajā sektorā atlīdzība ir ļoti dažāda – gan zema, gan samērā augsta.

Atceramies, ka Valsts pārvaldes reformu plāna centrālais pasākums bija valsts pārvaldes atalgojuma reforma, kas pamatā bija vērsta uz valsts iestāžu darbinieku atlīdzības paaugstināšanu. Automātiski bija jāceļ arī atlīdzība politiķiem, un tika noteikta atalgojuma hierarhija ar sistēmā augstāko atalgojumu Ministru prezidentam.  

Publiskā sektora kapitālsabiedrības nav iekļautas šajā sistēmā: tā ir cita ekosistēma ar ievērojami augstāku atlīdzību nekā valsts iestādēs un ar citiem iespējamajiem labumiem. Bet nevaram nesalīdzināt šīs sistēmas, jo tās ir valsts īpašums.
 

Valsts kontroles ieskatā kapitālsabiedrību algas būtu jāsalīdzina ar privāto sektoru, tām nevajadzētu pārsniegt salīdzināmu atlīdzību privātajā sektorā, bet ieteikums nav ieviests un diemžēl šādu datu nav.
  

Daļai kapitālsabiedrību vadītāju atalgojums ir lielāks nekā valdības vadītājam.

Jā, daļai. Tur jau tā lieta. Turklāt valdes locekļu amatus var apvienot un praksē nereti tas arī tiek darīts: apvieno ar citu amatu vai amatiem, tajā skaitā citu publiskā sektora kapitālsabiedrību padomes vai pat valdes locekļa amatiem. Kapitālsabiedrības neietilpst valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā.  

Tajā pašā laikā pēc hierarhijas Ministru kabinets ir augstāks, un kapitālsabiedrības ir uzdevumu izpildītājas. Līdz ar to atalgojuma jomā ir izveidojies zināms absurds. Politiķi paskatās uz kapitālsabiedrībām un uzskata, ka viņiem atalgojums ir par zemu. Sanāk kā sniega pika, visu laiku vajag vēl.  

Bet tas, kas notiek privātajā sektorā ar atalgojumu, sabiedrībā ar ekonomiku, nevienu vairs neinteresē. 

Valsts kapitālsabiedrības gan ir ļoti dažādas. 

Jā, dažām ir monopols, citas tiek dotētas no valsts, vēl citām bez maksas ir nodoti aktīvi apsaimniekošanai. Piemēram, Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām kopumā apmēram puse ienākumu ir no valsts budžeta. Savukārt valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” dzīvo no maksas par obligātajiem pakalpojumiem, kas noteikti ar Ceļu satiksmes likumu. 

Esam nonākuši pie tā, ka būtu daudz vairāk jāizrunā tas, kāda ir pašas kapitālsabiedrības, tās padomes un valdes loma un kāda ir kapitāldaļu turētāja loma. Ir skaidri jāsaprot, ko ar konkrēto kapitālsabiedrību valsts vēlas panākt. Piemēram, vai ir jāsniedz specifisks pakalpojums, vai jānodrošina valsts aktīvu apsaimniekošana. Ik pa pieciem gadiem kapitāldaļu turētājam ir jāpārvērtē, vai ir turpināma līdzdalība, vai kapitālsabiedrība ir optimālā forma, kā sasniegt vēlamo rezultātu. Nereti šī vērtēšana ir ļoti formāla, ne pēc būtības. 

Varbūt mazas kapitālsabiedrības ir vērts apvienot? Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus gan par atsevišķām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām, gan arī par VAS “Latvijas loto” meitas sabiedrību “Latloto nams”, kas iepērk balvas un apsaimnieko īpašumus. Kāpēc jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai?

Vai cits piemērs: Zemkopības ministrijas pakļautībā esošās valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” un “Meliorprojekts”. Esam ieteikuši pārvērtēt, kāpēc būtu vajadzīgas šīs kapitālsabiedrības.

Kādas vēl problēmas saskatāt, kuras piecu gadu laikā kopš kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma revīzijas nav novērstas?

Nav skaidra normatīvā regulējuma attiecībā uz ieteikumiem par ilgstošu prombūtni darbnespējas dēļ, atsaukšanas pabalstiem un atlīdzības noteikšanu par darbu, ko apvieno ar valdes locekļa amatu. Līdz ar to nav arī vienotas izpratnes par to, kā šādās situācijās valdes locekļiem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības.  

Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. maijam bija jāapstiprina detalizēts tiesiskais regulējums attiecībā uz atsaukšanas pabalstu un atlīdzību par darbu, ko apvieno ar valdes locekļa amatu, ja tas neietilpst valdes locekļa amata pienākumos (piemēram, valdes loceklis un aktieris vai ārsts), valsts un atvasinātu publisku personu kapitāldaļu pārvaldīšanas gadījumā.  

Savukārt attiecībā uz ilgstošu prombūtni darbnespējas dēļ vēl līdz šim brīdim nav panākta vienošanās par galīgo regulējuma redakciju, izraisot plašas diskusijas, tāpēc Valsts kontrole minēto ieteikumu slēdza kā neieviestu. 

Kāpēc, jūsuprāt, notiek tāda vilcināšanās?

Valsts kontroles ieskatā ieteikumu ieviešanu ietekmēja vairāki faktori – gan PKC reorganizācija, gan nespēja vairāku gadu garumā saskaņot normatīvo aktu grozījumus, jo izstrādātais likumprojekts ir jāsaskaņo arī ar Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomi, kuras sastāvā ir ministriju pārstāvji, kas paši bieži ieņēma vadošus amatus kapitālsabiedrībās un bija ieinteresēti līdzšinējo situāciju saglabāt. 

2021. gadā PKC zvērinātu advokātu birojam PricewaterhouseCoopers Legal lūdza veikt pētījumu par valdes un padomes locekļu atlīdzību publisku personu kapitālsabiedrībās un privātās kapitālsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs. Pēc divu gadu gara pētījuma secināts vien tas, ka datus par privātā sektora kapitālsabiedrību atlīdzības apmēru nemaz nav iespējams iegūt, un nolemts tos pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).  

2024. gada sākumā Valsts kanceleja informēja Valsts kontroli tikai par to, ka ir izstrādāts informatīvā ziņojuma projekts “Par priekšlikumiem turpmākai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai” (23-TA-133), kuru nepieciešams saskaņot. 

Savukārt 2025. gada sākumā Valsts kanceleja atkal informēja, ka dati par privātā sektora valdes un padomes locekļu atlīdzību būtu iegūstami no VID. Tomēr Valsts kanceleja vēl aizvien tikai plāno uzrunāt Finanšu ministriju un definēt no VID nepieciešamās informācijas aprakstu, kā arī informē, ka būs jāgroza tiesiskais regulējums.
 

Termiņš šim ieteikumam vairākkārt tika pagarināts, tomēr 2025. gadā ieteikums tika slēgts kā neieviests. Valsts kancelejas nespēja piecu gadu laikā iegūt datus objektīvai atlīdzības novērtēšanai spilgti ilustrē nevēlēšanos ieviest iepriekšminēto ieteikumu.  

Revīzijā pirms pieciem gadiem Valsts kontrole secināja: pastāvot kārtībai, kad nevienas institūcijas pienākumos neietilpst pārraudzība pār valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma piemērošanu, nav iespējams nodrošināt, ka tiek ieviesta vienota izpratne par atlīdzības regulējuma piemērošanu kapitālsabiedrībās. Kāda ir situācija šobrīd?

Trīs gadus pēc revīzijas pabeigšanas PKC beidza pastāvēt kā atsevišķa iestāde. Līdz ar PKC likvidāciju Valsts kancelejai tika pievienotas tā funkcijas un uzdevumi. Ar valsts kapitālsabiedrību un kapitāldaļu pārvaldības koordināciju saistītās funkcijas Valsts kancelejā nodrošina Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļa. 

Revīzijā Ministru kabinets tika aicināts apsvērt iespēju paplašināt PKC funkcijas un uzdevumus kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma piemērošanas pārraudzībā. Tomēr PKC jau revīzijas laikā norādīja: ja PKC tiks uzdota šāda funkcija, tad tas nozīmēs papildu administratīvo slodzi un birokrātiju iestādei un kapitālsabiedrībām, kopumā neuzlabojot produktivitāti. 
 

Ņemot vērā, ka PKC ir reorganizēts, koordinējošā loma ir Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomei un būtiskas pārmaiņas kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma sakārtošanā tā arī nav panāktas, priekšlikums tika slēgts. 

2023. gada septembrī Valsts kontrole publiskoja revīzijas “Atbildības izvērtēšana valsts pārvaldē” rezultātus. Tajā tika konstatēt, ka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums nenoteic, kā izvērtējama disciplināratbildība, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir iesaistīts ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes. Vai šobrīd neviens nevērtē disciplināratbildību, ja pārkāpumu veikušas iepriekšminētās amatpersonas?  

Normatīvajos aktos nav noteikts regulējums ne valsts civildienesta ierēdņu, ne darbinieku atbildības izvērtēšanai situācijās, kad objektīva disciplināratbildības izvērtēšana iestādē nav iespējama, proti, ja disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tajā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes.

Šādos gadījumos bija vajadzīgi ad hoc risinājumi (īslaicīgs vai improvizēts risinājums, kas pielāgots konkrētai problēmai), disciplināratbildības izvērtēšanu “izceļot” ārpus iestādes un to uzticot neatkarīgai izvērtēšanas komisijai. Neskaidrība par rīcību šādās situācijās un konkrētu algoritmu neesamība apdraud neatkarīgu, vispusīgu un objektīvu atbildības izvērtēšanu.  

Regulējuma nepieciešamību spilgti parādīja Nacionālo bruņoto spēku pārtikas loģistikas iepirkuma plānošanā un īstenošanā iesaistīto Aizsardzības ministrijas amatpersonu atbildības izvērtēšana. Tikai pēc Valsts kontroles iniciatīvas ar Ministru kabineta rīkojumu tika izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, piedaloties Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un valsts drošības iestāžu pārstāvjiem, nolūkā nodrošināt vispusīgu iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanu.
 

Šis nav vienīgais gadījums, kad bijis vajadzīgs risinājums. 

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā minējāt, ka Valsts kontrole pēc Zemkopības ministrijas (ZM) dienesta pārbaudes komisijas atzinuma saņemšanas, pamatojoties uz revīzijā “Vai Zemkopības ministrija pamatoti veido savu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu?” konstatēto, ar vēstuli ir vērsusies pie Ministru prezidentes.

Zemkopības ministrijas izveidotā komisija vispār nav vērtējusi ZM augstākās administratīvās vadības atbildību, tāpēc vērsāmies pie premjeres. Vēstuli nosūtījām 20. februārī. Atbildi neesam saņēmuši.  

Gribētu uzsvērt, ka bijušais ZM valsts sekretārs R. Kronbergs iepirkuma organizēšanā darbojās jau no paša sākuma, no nulles punkta. Ar viņa rīkojumu ir izveidota iepirkuma komisija un iepirkuma tvērums, viņš parakstījis vispārīgo vienošanos un līgumus, akceptējis līguma ietvaros izstrādāto elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveides metodiku un plānu – kur, kādas un cik daudzas elektrouzlādes stacijas jāizbūvē.  

Aizbildinoties ar steidzamas uzlādes nepieciešamību, jau 2022. gada beigās tika pārskaitīti 80% no vienošanās summas, bet pēc tam vairākkārt pagarināti visu līgumu termiņi. Tīkla izbūves process ilga līdz 2024. gada vidum. Joprojām uzlāde ne visās uzlādes stacijās tiek veikta, bet tur, kur tiek veikta, tās apjoms ir niecīgs.

Valsts kontroles ieskatā Ministru prezidentei būtu jāizveido pārkāpuma komisija, kas veiktu visaptverošu izvērtējums, lai tas neatkārtotos. Valsts kancelejas vadītāja amats savā ziņā ir simbolisks – tas ir augstākais ierēdnis valstī. Ja gribam uzticību valsts pārvaldei, tad jābūt pārliecībai par to, ka ierēdnis tiešām ir godprātīgs un kompetents procesu organizācijā. Savā ziņā Valsts kancelejai vajadzētu būt paraugiestādei attiecībā uz to, ko sabiedrība sagaida, kā darbojas ideāla iestāde.  

Kontekstā ar to, vēlētos atgādināt par vēl vienu Valsts kancelejas neieviesto ieteikumu – izvērtēt iespēju noteikt prasību, ka iestādes vadītājs jāizvēlas atklātā vai iekšējā pretendentu konkursā. Neesam gan saņēmuši Valsts kancelejas izvērtējumu par šo ieteikumu. 

Vai uz augstām ierēdņu pozīcijām obligāti būtu jārīko konkurss? 

Nav jau tā, ka nekur netiek rīkoti konkursi, ir piemēri, kur par konkursiem sabiedrība plaši tiek informēta. Bet nav sistēmas, kas noteiktu, kad ir vai nav jārīko konkurss.  

Reizēm amatu konkursi ir dārgi, laikietilpīgi, kāds darbinieks sevi labi ir parādījis ar iepriekšējo darbu, vadītāju vajag atrast ātri – iemesli, kāpēc konkurss netiek rīkots, ir visdažādākie. Tomēr Valsts kontrole kopumā vairāk aizstāv viedokli, ka uz augstiem ierēdņu amatiem ir jārīko konkurss vai lēmumam vismaz jābūt pamatotam ar iepriekšējā snieguma vērtējumu.
 

Vēl viens neieviests Valsts kontroles ieteikums Valsts kancelejai ir noteikt vienotus galvenos snieguma rādītājus augstākā līmeņa vadītājiem, kuri būtu savstarpēji salīdzināmi, piemēram, starp ministriju valsts sekretāriem. Līdz ar to būtu argumentācija, kāpēc konkrētais cilvēks ir attiecīgajā amatā – viņam ir augsti snieguma rādītāji. Bet šāda sistēma diemžēl nav ieviesta. 

Valsts kontroles ieteikumi, kas sniegti pēc Valsts pārvaldes reformu plāna revīzijas, joprojām netiek ieviesti. “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” mērķis bija izveidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Vai tāda ir izveidota? Redzot ieteikumu ieviešanas gaitu, nav sajūtas, ka to gribētu izdarīt. 

Iepriekšminētā ieteikuma par disciplināratbildības izvērtēšanu ieviešanai vēl ir laiks – līdz šī gada jūlijam.  

Šobrīd, ieviešot Valsts kontroles revīzijas ieteikumu, Valsts kanceleja ir izstrādājusi grozījumus Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā. 

Likumu plānots papildināt, nosakot: “Ja disciplinārlietu ierosina pret iestādes vadītāju, disciplinārlietu izskata disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, ko izveidojis tas Ministru kabineta loceklis, kura padotībā ir iestāde. Komisijas sastāvā iekļauj Ministru kabineta locekļa norīkotu personu no pakļautībā esošās ministrijas, bet, ja disciplinārlietu izskata Ministru prezidenta izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija par tā padotībā esošās iestādes vadītāju, – no Valsts kancelejas.” 

Šādi izveidota komisija var izskatīt disciplinārlietas, ja nepieciešams vispusīgi un objektīvi noskaidrot augstākas iestādes amatpersonas disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un pieņemt taisnīgu lēmumu. 

[Līdz 2025. gada 13. maijam grozījumi vēl nav apstiprināti Ministru kabinetā.]