FOTO: Freepik.
Ir stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas maina kārtību, kādā tiek noteikts valdes un padomes locekļu skaits un atlīdzība publiskā sektora kapitālsabiedrībās.
2025. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 392 “Valdes un padomes locekļu skaita un atalgojuma noteikšanas kārtība publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā” stājās spēkā 27. jūnijā.
“Jaunais regulējums paredz konkrētus ierobežojumus un stingrākus principus, lai nodrošinātu atbildīgu, pārskatāmu un pamatotu publisko līdzekļu izmantošanu, vienlaikus stiprinot kapitālsabiedrību efektivitāti,” informē Valsts kanceleja.
Atbilstoši jaunajai kārtībai kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaits, valdes priekšsēdētāja un padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālais apmērs, kā arī valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa prēmijas maksimālais apmērs būs atkarīgs no kapitālsabiedrības lieluma un finansējuma avota.
Noteikumu 7. punkts paredz, ka kapitālsabiedrības, reizi gadā izvērtējot to finanšu rādītājus (bilances kopsummu un neto apgrozījumu) un vidējo darbinieku skaitu, iedala trīs kategorijās:
Kapitālsabiedrības iedala grupās pēc finansējuma avotiem atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma kārtībā sagatavotajā un apstiprinātajā gaidu vēstulē norādītajām grupām. Ja kapitālsabiedrībai dalībnieku (akcionāru) sapulcē gaidu vēstule nav apstiprināta, valdes un padomes locekļu skaita, atlīdzības un prēmijas maksimālā apmēra noteikšanai piemēro no publiskas personas atkarīgai nekomerciālai publiskas personas kapitālsabiedrībai noteiktos koeficientus
Kapitālsabiedrību iedalījums pēc finansējuma avota un darbības veida2024. gada 16. novembrī stājās spēkā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Grozījumi likumu papildina ar jaunu IV1 nodaļu “Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums pēc to finansējuma avotiem un tām noteiktajiem mērķiem”. Tādējādi publiskās kapitālsabiedrības tiek iedalītas ne tikai pēc lieluma, darbinieku skaita, bilances kopsummas un gada apgrozījuma, bet arī grupās pēc finansējuma avotiem un darbības veida. Atbilstoši likuma 24.1 pantam publiskas personas kapitāla daļu turētājam jānosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrība atkarībā no saviem finansējuma avotiem ietilpst vienā no šādām grupām:
Mērķu noteikšanai jauns pārvaldības instruments – gaidu vēstuleLikums tika papildināts ar 24.2 pantu “Publiskas personas kapitālsabiedrības mērķu noteikšana”, ieviešot jaunu pārvaldības instrumentu – gaidu vēstuli. Gaidu vēstule ir dokuments, kas detalizē kapitālsabiedrības attīstības virzienus, vispārējos stratēģiskos, finanšu un nefinanšu mērķus, kā arī sniedz skaidrojumu par publiskas personas iecerēm, ko tā noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā. Gaidu vēstuli apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce. Likumā arī noteikts, kāda informācija ir jāietver gaidu vēstulē:
Pamatojot grozījumu nepieciešamību, Ministru prezidente Evika Siliņa 2024. gada 31. oktobra vēstulē par likuma grozījumiem atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai norādīja, ka, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu pēc mērķiem, valsts kā īpašnieks ar akcionāra gaidu vēstuli noteiks un publiskos ambiciozus ilgtermiņa izaugsmes, dividenžu politikas, finanšu (tajā skaitā peļņas) un nefinanšu mērķus, kas saistīti ar inovācijām, investīcijām un eksportu, kā arī uzņēmuma vērtības pieaugumu. Tās kapitālsabiedrības, kurām pamatā ir nefinanšu mērķi, jāvirza uz ambicioziem mērķiem sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Noteikumu 1. pielikumā ir noteikts maksimālais valdes un padomes locekļu skaits atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma un veida (komerciāla, no publiskas personas atkarīga komerciāla vai nekomerciāla kapitālsabiedrība).
Piemēram, mazā komerciālā kapitālsabiedrībā var būt ne vairāk kā divi valdes locekļi un ne vairāk kā trīs padomes locekļi, savukārt mazā nekomerciālā kapitālsabiedrībā – ne vairāk par vienu valdes locekli un ne vairāk kā trīs padomes locekļi.
MK noteikumu 42. punkts paredz, ka kapitālsabiedrībām ir jānodrošina atbilstība šim sadalījumam līdz 2026. gada 31. decembrim.
Valsts kanceleja skaidro: “Noteikumi paredz valdes un padomes locekļu skaita samazināšanu publiskas personas atkarīgajās kapitālsabiedrībās – gan komerciālajās, gan nekomerciālajās. Lēmums balstīts praksē, kas rāda, ka daudzos gadījumos iespējams nodrošināt efektīvu pārvaldību ar mazāku pārvaldes institūciju locekļu skaitu, vienlaikus mazinot administratīvās izmaksas.”
Mēneša atlīdzības noteikšana publiskās kapitālsabiedrības vadībai, valdes un padomes locekļiem
MK noteikumi paredz, ka publiskās kapitālsabiedrības vadības atalgojumam ir jābūt pamatotam un konkurētspējīgam ar privāto sektoru.
Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro un kam piemērots koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.
Piemēram, mazas komerciālas kapitālsabiedrībasvaldes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālo apmēru nosaka, iepriekšējā gada mēneša vidējai darba samaksai piemērojot koeficientu 5, bet lielai komerciālai kapitālsabiedrībai – koeficientu 10. Savukārt no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālo apmēru nosaka, piemērojot koeficientu 3.
Kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzību nosaka ne lielāku par 30% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.
Kapitālsabiedrības valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka līdz 75% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības.
Kapitālsabiedrības padomes locekļa mēneša atlīdzību nosaka līdz 75% no padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, bet ne mazāku par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
MK noteikumi paredz vairākus kritērijus, kas jāņem vērā, nosakot atlīdzību valdes priekšsēdētājam, valdes loceklim, padomes priekšsēdētājam un loceklim, kas saistīti ar uzņēmuma darbības veidu, izvirzīto mērķu sasniegšanu, līdzīgu uzņēmumu atalgojumu privātajā sektorā u. tml. “Atlīdzības noteikšanā turpmāk jāņem vērā ne tikai kapitālsabiedrības lielums un finansējuma struktūra, bet arī vidējais atalgojums vadības līmenī līdzīga mēroga uzņēmumos privātajā sektorā vai konkrētajā nozarē. Tāpat ieviests jauns kritērijs – eksportspēja –, kas ļauj precīzāk izvērtēt uzņēmuma nozīmi tautsaimniecībā un sabiedrības intereses,” skaidro Valsts kanceleja.
Pēc līdzīgiem principiem noteikumos nostiprināts valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa prēmijas maksimālais apmērs.
Kopumā valdes priekšsēdētāja maksimālā atlīdzība un prēmiju apjomi šāda veida kapitālsabiedrībās tiks samazināti, rezumē Valsts kanceleja. Tā skaidro: “Šie ierobežojumi ieviesti, lai atlīdzību tuvinātu valsts pārvaldes atlīdzībai uzņēmumos, kas darbojas pamatā ar valsts vai pašvaldības finansējumu. Turpmāk valdes un padomes locekļu atlīdzība būs nosakāma 75% apmērā no attiecīgās institūcijas priekšsēdētāja atlīdzības — līdzšinējo 90% vietā. Tāpat pirmo reizi normatīvajos aktos tiek skaidri noteikta ikgadēja atlīdzības pārskatīšana, ietverot arī iespēju to samazināt, ja mainās kapitālsabiedrības rādītāji vai darbības mērogs, nav sasniegti mērķi. Tādējādi tiek nostiprināta dinamiska, ar rezultātiem sasaistīta atlīdzības politika.”
MK noteikumi paredz, ka valdes un padomes locekļu šobrīd noteiktās atlīdzības var netikt pārskatītas līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien kapitāla daļu turētājs vai padome nelemj citādi. Ja atlīdzība tiek pārskatīta, tad 2025. un 2026. gadā to drīkst palielināt tikai par 2,6%, un tikai tad, ja iepriekš – 2023. un 2024. gadā – tā nav tikusi palielināta.
“Noteikumi nosaka, ka atsaukšanas pabalsts valdes loceklim ir pieļaujams tikai tad, ja tas noteikts līgumā un ja persona tiek atsaukta pirms termiņa, bez pilnvaru pārkāpuma vai kaitējuma sabiedrībai,” akcentē Valsts kanceleja.
Valdes loceklim, kuru atsauc no amata, pienākas pabalsts atkarībā no nostrādātā laika:
Noteikumos precizēts, ka par nepārtrauktu uzskatāma pilnvaru izpilde viena pilnvaru termiņa ietvaros vai gadījums, kad valdes loceklis ticis ievēlēts atkārtoti uz nākamo pilnvaru termiņu.
Regulējums paredz, ka atsaukšanas pabalstu neizmaksā, ja:
Kapitālsabiedrībām ir jāizstrādā un jāapstiprina atlīdzības politika, kas nodrošina caurskatāmu atalgojuma piešķiršanas procesu un novērš interešu konfliktus. Šo politiku pārskata ne retāk kā reizi četros gados.
Jaunā kārtība aizstāj līdzšinējos 2020. gada 4. februāra noteikumus Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”.
