Freepik
16. novembrī stājas spēkā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, ar kuriem uz diviem gadiem tiek iesaldēts atalgojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm. Likumā paredzēts jauns pārvaldības instruments – gaidu vēstule –, kā arī citas izmaiņas, kas skar publisko kapitālsabiedrību pārvaldību.
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu papildina ar jaunu IV1 nodaļu “Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums pēc to finansējuma avotiem un tām noteiktajiem mērķiem”.
Tādējādi publiskās kapitālsabiedrības paredzēts iedalīt ne tikai pēc lieluma, darbinieku skaita, bilances kopsummas un gada apgrozījuma, bet arī grupās pēc finansējuma avotiem un darbības veida, informē Saeimas Preses dienests.
Atbilstoši likuma 24.1 pantam publiskas personas kapitāla daļu turētājam būs jānoteic, ka publiskas personas kapitālsabiedrība atkarībā no saviem finansējuma avotiem ietilpst vienā no šādām grupām:
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 39. punktu, kas deleģē Ministru kabinetu līdz 2025. gada 31. decembrim izvērtēt no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu un komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību tām noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem.
Plašāk par tēmu >>
Likums papildināts ar 24.2 pantu “Publiskas personas kapitālsabiedrības mērķu noteikšana”, pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikuma ieviešot jaunu pārvaldības instrumentu – gaidu vēstuli.
Gaidu vēstule ir dokuments, kas detalizē kapitālsabiedrības attīstības virzienus, vispārējos stratēģiskos, finanšu un nefinanšu mērķus, kā arī sniedz skaidrojumu par publiskas personas iecerēm, ko tā noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā. Gaidu vēstuli apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.
Likumā arī noteikts, kāda informācija ir jāietver gaidu vēstulē:
Pamatojot grozījumu nepieciešamību, Ministru prezidente vēstulē atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai norādīja, ka, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu pēc mērķiem, valsts kā īpašnieks ar akcionāra gaidu vēstuli noteiks un publiskos ambiciozus ilgtermiņa izaugsmes, dividenžu politikas, finanšu (tajā skaitā peļņas) un nefinanšu mērķus, kas saistīti ar inovācijām, investīcijām un eksportu, kā arī uzņēmuma vērtības pieaugumu.
Tās kapitālsabiedrības, kurām pamatā ir nefinanšu mērķi, jāvirza uz ambicioziem mērķiem sabiedrības vajadzību apmierināšanai.
Līdz šim gaidu vēstules sagatavošana nebija obligāta.
Ar grozījumiem likumā arī noteikts, ka līdz 2025. gada 1. maijam Ministru kabinetam ir jānosaka publisko kapitālsabiedrību, kuras pārvalda valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu, valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanas un pārskatīšanas kārtība. Ministru kabineta noteikumos būs jānosaka arī atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamie koeficienti, ņemot vērā kapitālsabiedrības iedalījumu grupās pēc finansējuma avota un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma kapitālsabiedrībai privātajā sektorā vai atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā kapitālsabiedrība darbojas.
Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās, kurās pārskata gada ieņēmumus vairāk nekā 80% apmērā veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību nosaka ne vairāk kā 80% apmērā no valdes un padomes locekļu atlīdzības līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai atsevišķos gadījumos – nozarē.
Noteikts, ka līdz jaunu noteikumu stāšanās spēkā dienai (bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. aprīlim) ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”.
Likuma pārejas noteikumos arī noteikts, ka līdz 2026. gada 31. decembrim kapitāla daļa turētājs ir tiesīgs neveidot padomi no valsts atkarīgā nekomerciālā publiskas personas kapitālsabiedrībā, ja tam piekrīt Ministru kabinets.
Ar izmaiņām likumā uz diviem gadiem tiek iesaldēts atalgojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.
Likuma pārejas noteikumi paredz, ka periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās, publiskas personas kapitālsabiedrībās un to atkarīgajās kapitālsabiedrībās valdes un padomes locekļu atlīdzība tiek noteikta, nepārsniedzot to atlīdzību, kāda valdes vai padomes loceklim bija noteikta šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienā (16. novembrī).
Minētajā periodā valdes vai padomes locekļa atlīdzību var palielināt ne vairāk kā par 2,6% tikai tādā gadījumā, ja valdes vai padomes locekļa atlīdzība 2023. un 2024. gadā netika palielināta.
2024. gada 27. augustā Ministru kabinets lēma par atlīdzības fonda pieauguma ierobežošanu līdz 2,6%, kas ir attiecināms uz visu publisko pārvaldi, tai skaitā pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām.
Plašāk par tēmu >>
Savukārt grozījumi likumā, kurus sākotnēji rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, paredz stingrākus ierobežojumus publisko kapitālsabiedrības vadības atalgojumam. “Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga. Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem,” likumprojektu pavadošajā vēstulē Saeimas Prezidijam uzsvēra Valsts prezidents.
