Labdien! Personai par maksātnespēju tika atsavināts īpašums, kuru nodeva izsolei. Šai personai šis īpašums tika atsavināts jau otro reizi. Tāpat kā pirmajā reizē, arī otrajā šī persona pārsolīja visus un tika pie šī īpašuma atpakaļ. Kaut gan izsoles noteikumi noteic, ka paši vai tuvinieki nedrīkst piedalīties solīšanā. Bet tas netiek izskatīts un izsoles rīkotāji nav pārliecinājušies par to, vai īpašumu neatgūst tas pats cilvēks. Tāpat šī persona, kurai ir atsavināts īpašums par maksātnespēju, ir stājusies amatā par atsavināšanas un dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāju. Cik tas ir godprātīgi un likumiski? Vai tiešām likums attiecas uz parastajiem mirstīgajiem?
Ja tiesa konstatē, ka persona apzināti maldinājusi kreditorus, sniedzot nepatiesu informāciju, vai pastāv ierobežojumi, kas saistīti ar iepriekšējā maksātnespējas procesa izbeigšanu, tad fiziskās personas maksātnespējas process netiek piemērots.
Maksātnespējas likuma 130. pants nosaka fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumus, kas cita starpā neaizliedz pašvaldības darbiniekam (amatpersonai) maksātnespējas procesa gadījumā ieņemt konkrēto amatu.
Atbilstoši Pašvaldības likuma 20. panta piektajai daļai pašvaldības darbiniekus, kas ir valsts amatpersonas atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, izraugās atklātā konkursā. Amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus, tostarp kandidāta izglītības, iepriekšējās darba pieredzes un kompetences prasības, nosaka attiecīgās iestādes vadītājs, bet iestādes vadītājam – izpilddirektors. Konkursā pieņemtie lēmumi ir pašvaldības lēmumi privāto tiesību jomā.
Saskaņā ar Pašvaldības likuma 49. panta pirmās daļas 5. punktu pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības institucionālo sistēmu un darba organizāciju, tostarp kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka valsts amatpersonu darbības ierobežojumus un aizliegumus reglamentē likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc amatpersonai ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
