Cienījamie klātesošie, godātie seniori, kolēģi un draugi!
Šodien nu jau tradicionālajā Senioru dienā Saeimā runāsim par tēmu, kas kļūst arvien nozīmīgāka gan Latvijā, gan visā Eiropā – par sudraba ekonomiku. Tas ir jēdziens, kas ietver sevī ne tikai rūpes par senioriem, bet arī izpratni par potenciālu, zināšanām un ieguldījumu mūsu sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā.
Mēs pierodam domāt, ka ekonomikas dzinējspēks ir jaunieši, inovācijas un tehnoloģijas. Taču mūsdienu sabiedrībā arvien skaidrāk redzam, ka arī cilvēki cienījamā vecumā ir nozīmīga šīs attīstības daļa. Latvijas iedzīvotāju struktūrā senioru skaits pieaug, un tas nozīmē, ka mums ir jāmaina domāšana – ne tikai “rūpes”, bet arī “iespējas”. Sudraba ekonomika ir iespēja palūkoties uz senioru pieredzi, zināšanām, prasmēm un enerģiju kā uz resursu.
Latvijā esam noteikuši trīs būtiskus virzienus, kuros valsts politika tieši attiecas uz senioriem. Drošība un sociālā aizsardzība - pensiju sistēma, sociālie pabalsti, pieejami pakalpojumi – tie ir pamati, kas ļauj justies droši. Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt finansiālu stabilitāti, bet arī radīt pārliecību, ka valsts seniorus neaizmirst un vienmēr rūpēsies par viņu vajadzībām. Veselība un aprūpe - dzīves kvalitāti lielā mērā nosaka pieejama veselības aprūpe. Valsts uzdevums ir ne tikai nodrošināt ārstēšanu, bet arī veicināt profilaksi, aktīvu dzīvesveidu un atbalstu ikdienā. Līdzdalība un aktīva senioru ikdiena - šis virziens ir īpaši cieši saistīts ar sudraba ekonomiku.
Mēs visi vēlamies, lai cilvēki cienījamā vecumā būtu aktīvi sabiedrībā – vai tas būtu darba tirgū, brīvprātīgajā darbā, interešu izglītībā vai kultūras dzīvē. Mēs atbalstām mūžizglītību un digitālās prasmes, lai seniori varētu pilnvērtīgi izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Tas nav tikai par komfortu, bet arī par iespēju būt daļai no sabiedrības un nezaudēt saikni ar jaunajām paaudzēm.
Bet nu – par šodienas tēmu – Sudraba ekonomika.
Sudraba ekonomika atver durvis domāšanai, ka seniori nav tikai atbalsta saņēmēji, bet arī devēji. Mēs bieži vien aizmirstam, ka seniori ir tie, kas glabā mūsu tautas gudrību, pieredzi un tradīcijas. Bet tieši šis ir arī ļoti nozīmīgs resurss ekonomikai – aktīvs seniors ir cilvēks, kas turpina patērēt, radīt pievienoto vērtību un veidot darba vietas. Vēl vairāk – seniori arvien biežāk izvēlas turpināt darbu arī pēc pensionēšanās vecuma. Tas nav tikai par ienākumiem, tas ir arī par pašcieņu, par sajūtu, ka esi vajadzīgs un joprojām vari dot sabiedrībai savu artavu.
Mūsu uzdevums kā valstij ir radīt apstākļus, kuros šāda līdzdalība ir iespējama – ar elastīgu nodarbinātību, mūžizglītību un darba tirgus atbalstu. Ja mēs sudraba ekonomiku uztveram kā attīstības iespēju, ieguvēji ir visi – senioriem tas nozīmē cieņu, drošību un aktīvu dzīvi –, sabiedrībai – solidaritāti un pieredzes nodošanu.
Svarīgi uzsvērt, ka sudraba ekonomika nav tikai ekonomisks jēdziens. Tā ir arī vērtību sistēma. Tā māca, ka ikviena paaudze ir svarīga un ka sabiedrība kļūst stiprāka, ja visi tās locekļi – neatkarīgi no vecuma – var justies piederīgi un vajadzīgi.
Cienījamie klātesošie!
Sudraba ekonomika Latvijā ir mūsu kopīgā iespēja un arī pienākums. Mēs vēlamies un veidojam Latviju, kurā seniori jūtas novērtēti, aktīvi un droši. Latviju, kurā katrs dzīves posms ir bagāts ar iespējām un piepildījumu.
Paldies jums par jūsu darbu, par jūsu pieredzi un par to, ka esat mūsu sabiedrības balsts un vērtība!
