Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Saeimas Prezidij!
Cienījamā Ministru prezidentes kundze!
Deputātes! Deputāti!
Pirms pusotra mēneša tikāmies ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs. Tāpēc šodien īsi.
Vairāku starptautisko krīžu risināšana vienlaikus ir ārlietu dienesta ikdiena. Šobrīd gribu pateikt lielu paldies premjerei un kolēģiem valdībā, un mūsu ārlietu dienestam par 24/7 darbu, lai nodrošinātu mūsu cilvēku atgriešanos, repatriēšanu no Tuvajiem Austrumiem. Paldies arī diplomātiem, kas turpina pašaizliedzīgi strādāt karstajos punktos Ukrainā, Tuvajos Austrumos un citur.
Piebildīšu, ka šie abi kari, tāpat kā spriedze citos reģionos, turpinās ietekmēt gan Latviju, gan mūsu plašāko reģionu, bet arī, protams, darbību starptautiski.
Runājot par drošību, un to mēs visi zinām, ka pēc valdības solījumiem un Saeimas akcepta pieņēmām lielāko aizsardzības budžetu. Attīstām savas kaujas spējas, pildām solījumu par 5 procentiem NATO, bet arī ieguldām iekšējā drošībā. Žogs ir pabeigts, arī ārējā robeža nostiprināta, atturēti nelegālie imigranti. NATO klātbūtne Latvijā pieaugusi, un, Kanādai izcili vadot daudznacionālo brigādi Latvijā, NATO sabiedroto skaits pieaudzis līdz 4000 karavīriem no 14 valstīm. Turpinām attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, poligonus, lai uzņemtu vēl vairāk sabiedrotos.
Esam stiprinājuši transatlantiskās attiecības gan ar Kanādu, gan ASV, un Latvijas, tajā skaitā Saeimas, aktīvas rīcības rezultātā ASV ir lēmusi turpināt finansēt Baltijas drošības iniciatīvu, piešķirot 200 miljonus dolāru.
Mūsu drošībai tikpat būtiska ir Krievijas vājināšana globāli, Eiropā un nacionāli. Esam izdarījuši daudz: pārtraukuši energoatkarību no Krievijas naftas un gāzes, atvienojāmies no Krievijas elektroapgādes sistēmas, panācām Eiropas līmenī mangāna, “asiņaino graudu” un lauksaimniecības preču ierobežošanu un 19 sankciju pakotnes, novācām okupekli, pārtraucām “Maskavas nama” kaitīgo darbību, aizliedzām Kremļa propagandas kanālus. Tas viss darīts kopīgi. Īstenojām arī pilnīgu pāreju uz latviešu valodas skolās un to aizstāvējām Eiropas tiesu prāvās, tāpat kā uzvarējām vairākas citas tiesas prāvas par Latvijas vērtībām un neļāvām Krievijai tikt ievēlētai starptautisko organizāciju vadībā.
Par tirdzniecību ar Krieviju. Mana pozīcija ir bijusi skaidra un nemainīga – ekonomiskās saites ar agresoru ir jāpārtrauc. Tāpēc ir prieks, ka gan koalīcijas, gan opozīcijas partijas beidzot ir uz vienas lapas – valstiski domājošās. Turpinām atbalstīt Ukrainu cīņā pret agresoru. Ukrainai nauda būs – panāksim Eiropas 90 miljardus eiro 2026. un 2027. gadam. Un Latvijas sniegs un turpinās sniegt Ukrainai arī visaptverošu citu atbalstu. Pārprioritizējām pagājušajā gadā starptautisko organizāciju maksājumus, un valdība ātri lēma par akūti nepieciešamo enerģētikas un militāro atbalstu Ukrainai. Latvija arī papildus ziedoja gan transformatoru ģeneratorus, transportlīdzekļus, dīzeļdegvielu un atbalstu vairāku miljonu apmērā. Paldies par to visai sabiedrībai!
Kolēģi!
Latvija ar 178 balsīm no visas pasaules tika ievēlēta ANO Drošības padomē un redzam atdevi. Mūsu sasauktajās sēdēs aizstāvam Ukrainu, izgaismojam Krievijas noziegumus un tās kara imperiālo dabu. Šogad rezolūciju, nosodot Krievijas agresiju, atbalstīja vairāk valstu nekā pērn. Tas bija arī mūsu aktīvas rīcības rezultāts. Tāpat tieši un publiski nosodām Irānas režīma noziegumus un tās ieroču un tehnoloģiju piegādes Krievijai. To novērtē ne tikai Ukraina, bet arī partneri Tuvajos Austrumos un globālajos dienvidos.
Ārlietu dienests strādā Latvijas ekonomikas izaugsmei. Vizītes, forumi, uzņēmēju dalība 177 starptautiskās izstādēs. To kopā ar LIAA esam paveikuši. Mūsu darba rezultātā audzēts eksports, palīdzēts piekļuvei tirgiem un pārtraukts Krievijas dempings Eiropas Savienības tirgū mums jūtīgās kokrūpniecības jomās. Prioritizējām arī zinātni un inovācijas – gan droni, kvantu tehnoloģijas, 5G/ 6G, mākslīgo intelektu. Latvijas vēstniecības rīkojušas desmitiem pasākumus, atbalstot gan aizsardzības, gan citas industrijas.
ES un ASV tirdzniecības vienošanās panācām labvēlīgākus nosacījumus mūsu svarīgākajām eksporta nozarēm uz šo valsti. Un Eiropas Brīvās tirdzniecības līgumi paver plašas iespējas mums, mūsu eksportējošiem uzņēmumiem.
Eiropas Komisijas lēmums par “Mercosur” līguma pagaidu piemērošanu ir tiešām lieliska ziņa mūsējiem. Un Eiropas – Indijas līgumi ir pabeigtas politiskas sarunas, un ir bijusi diskusija arī Ārlietu komisijā.
Sarunās par ES daudzgadu budžetu panācām kopīgu nostāju gan starp valdības dažādām ministrijām, gan nozarēm un arī interešu grupām. Un tās arī aktīvi lobējam kopīgi gan Briselē, gan galvaspilsētās.
Kolēģi!
Daudzi Latvijas iedzīvotāji mums raksta paldies par palīdzību krīzes situācijās ārvalstīs, bet, lūdzu, esam uzmanīgi, izvēloties ceļojuma galamērķus.
Ārlietu dienests iesaista plašu sabiedrību ārpolitikā dažādos veidos un veicina diasporas gan politisko līdzdalību, gan latviskuma saglabāšanu, kā arī palīdz remigrācijai. Un šogad prioritāte būs nodrošināta arī vēlēšanu norisei ārvalstīs, iesaistot diasporu.
Esam atbalstījuši 73 diasporas projektus pagājušogad par piederības sajūtu Latvijai, noorganizējām trīs lielas konferences – Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu un “Spotlight Latvia” Vašingtonā. Par to visiem paldies, ar ko sadarbojāmies!
Izdarīts ir daudz, un šie sasniegumi ir kopīgs darbs. Tie ir pamats gan mūsu Latvijas drošībai, gan cilvēku labklājībai. Tāpēc turpināsim Latvijas vērtībās un interesēs balstītas aktīvas ārpolitikas veidošanu. Bez ilūzijām, bez vēlmju domāšanas, bez nepamatotām gaidām, ka par mums rūpēsies kāds cits. Mēs to darīsim paši.
Paldies par uzmanību.
