Pētījums – iedzīvotāju tehnoloģiskās prasmes ir labākas par spēju izvērtēt saturu

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni kopumā var raksturot kā viduvēju – vairākumam iedzīvotāju ir pamata iemaņas, taču tās nepieciešams uzlabot. Vērtējuma skalā no viens līdz 10 vidējais pētījuma dalībnieku vērtējums sasniedza 5,7 punktus. Vairāk nekā trīs ceturtdaļām aptaujāto (78%) medijpratība novērtēta no četriem līdz astoņiem punktiem. Samērā augsts medijpratības līmenis vērojams jauniešu (15–25 gadi) vidū – 70% respondentu indekss pārsniedza sešus punktus.  

Senioru (65+ gadi) grupā rādītāji ir zemāki nekā pārējā sabiedrībā – medijpratības indekss 10 punktu skalā sasniedza vien 4,6 punktus, vairāk nekā trīs ceturtdaļām (77%) aptaujāto tas ir zems vai drīzāk zems (līdz sešiem punktiem). Seniori ir vienīgā sociālā grupa, kurā kritiskā domāšana un izpratne par mediju vidi ir attīstītāka nekā tehnoloģiskās prasmes un spēja atpazīt mākslīgā intelekta radītu saturu.   

Zemāki rādītāji ir arī mazākumtautību pārstāvju vidū – vairākumam (61%) aptaujāto medijpratības līmenis ir mazāks par sešiem punktiem.

LV portāla infografika

Tehnoloģiju lietošanā straujākais izrāviens – senioriem 

Tehnoloģisko prasmju rādītājs 10 punktu skalā sabiedrībā vidēji sasniedza 6,3 punktus. Pētījuma rezultāti atklāj izteiktas tendences – gados jaunāki, finansiāli nodrošinātāki un izglītotāki iedzīvotāji, īpaši Rīgā, uzrāda augstākus rezultātus. 

Informācijas tehnoloģijas rīku izmantošanas prasmes un spēja piekļūt informācijai sabiedrībā visai strauji progresē. Pieaudzis kopējais interneta lietotāju skaits, šogad sasniedzot 94% (+ 9% salīdzinājumā ar 2024. gadu), kas nozīmē, ka internetu lieto gandrīz visa Latvijas sabiedrība. Paplašinās arī tā izmantošanas mērķi un veidi, aizvien vairāk dažādu aktivitāšu tiek veiktas tiešsaistē. Šogad pieaudzis respondentu skaits, kuri tiešsaistē izmantojuši e-parakstu vai citus personas apliecināšanas rīkus un mākslīgo intelektu (MI). Informācijas tehnoloģijas rīku izmantošanas prasmes ievērojami paaugstinājušās senioru vidū. Tā, piemēram, šajā vecuma grupā par vairāk nekā 25% pieaudzis respondentu skaits, kuri prot uzņemt un pārsūtīt attēlus un video, uzrakstīt e-pastu, atrast informāciju, izmantojot interneta meklētāju, lejupielādēt lietotni viedtālrunī vai planšetdatorā.

Lai arī sarucis to aptaujāto skaits, kuri saviem kontiem interneta vietnēs un sociālajos medijos izmanto tikai vienu paroli, senioru vidū vienas paroles lietotāju joprojām ir daudz un daļai drošība tīmeklī asociējas tikai ar antivīrusa programmām.

LV portāla infografika

LV portāla infografika

48% aptaujas dalībnieku, kuri izmanto interneta meklēšanas rīkus, situācijā, kad vajadzīga informācija par fiziskās vai mentālās veselības jautājumiem, atbildes meklē sociālo mediju saturā. Tā uzskatāma par bīstamu tendenci, jo šāda informācija netiek pārbaudīta, algoritmi izceļ nevis uzticamu, bet gan populāru un emocionāli piesaistošu saturu, kas var rezultēties ar neefektīvu vai kaitīgu pašdiagnosticēšanos un ārstēšanos.    

LV portāla infografika

Mākslīgais intelekts kļūst populārāks, taču sabiedrībā valda piesardzība 

Katrs trešais (32%) Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir izmantojis kādu mākslīgā intelekta rīku. Katrs otrais (49%) aptaujas dalībnieks kopumā atbalsta MI izmantošanu, ja ar to tiek veicināti labi darbi sabiedrībai, piemēram, empātijas izrādīšana līdzcilvēkiem vai palīdzība dzīvniekiem. Aptaujas rezultātu analīze atklāj – jo augstāks respondenta finansiālās nodrošinātības un izglītības līmenis un jo urbanizētākā vidē viņš dzīvo, jo lielāki sociālās drošības riski tiek saskatīti dziļviltojumu (deepfake) izmantošanā.

Šī gada pētījums liecina, ka intervētāji vairāk vai mazāk izprot MI izmantošanas riskus, taču būtu noderīgi vairāk aktualizēt ētikas jautājumus, tostarp mediju saturā. Iegūtie dati atklāj, ka liela daļa intervēto neatbalsta MI ģenerētu attēlu publicēšanu medijos. Viņuprāt, tas pieļaujams vien tad, ja tiek vēstīts, piemēram, par kādām nākotnes pilsētām, kuru reālie attēli nav pieejami. Gandrīz divas trešdaļas (64%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju iebilst pret mākslīgā intelekta ģenerētu attēlu izmantošanu medijos.  

LV portāla infografika

Rūk interese par tradicionālo mediju sniegto informāciju 

Sabiedrisko mediju lietotāju skaits pakāpeniski mazinās, šogad sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo sešu gadu laikā. Lietotāju skaits krities arī Latvijas komerciālajiem medijiem. Samērā augsts sabiedrisko mediju lietošanas līmenis bija vērojams 2022. gadā, kad interesi paaugstināja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. 

LV portāla infografika

Vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju joprojām uzskata, ka demokrātiskās valstīs valdība var noteikt un kontrolēt to, kā ziņu medijiem jāatspoguļo notikumi. Salīdzinājums ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem liecina, ka šādi domā arvien lielāka daļa sabiedrības. Kopumā respondenti uzskata, ka Latvijas mediji korekti attēlo faktus, ziņas tiek sniegtas līdzīgā veidā, taču var atšķirties stils, kā konkrētais informācijas avots vai žurnālists apraksta notikumu un kam pievērš uzmanību. 

Šogad ir nedaudz palielinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuru skatījumā vārda brīvības ierobežošana noteiktos gadījumos ir pieļaujama – šādu viedokli pauda 80% aptaujāto, kas ir par 5% vairāk nekā 2024. gadā. Pārliecību, ka vārda brīvību nekādā situācijā nedrīkst ierobežot, visbiežāk izteica jaunieši. 

Sabiedrības informētība par mediju vidi un veidiem uzlabojas: tā liecina aptaujas rezultāti jautājumā par to, kāda ir galvenā atšķirība starp tādām interneta vietnēm kā “Facebook” un “Delfi”. Salīdzinot ar 2024. gadu, pareizi to izprot 38% aptaujāto, kas ir par 11% vairāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka 39% gan iepriekšējā aptaujā, gan arī šogad atzīmējuši, ka atšķirību nesaredz. Samērā zema informētība šajā jautājumā ir vērojama senioru un mazākumtautību mērķa grupās, kā arī finansiāli mazāk nodrošināto un Latgales iedzīvotāju vidū.  

LV portāla infografika

LV portāla infografika

Pieaugusi uzticēšanās politikas pētniekiem, zinātniekiem, sarukusi – medijiem 

Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji uzticēšanos mediju saturam vērtēja atturīgi – visbiežāk tika saņemta atbilde, ka šī informācija ir daļēji ticama. Šogad rezervētāk tika vērtēta Latvijas komerciālo mediju satura ticamība, sabiedrisko mediju vērtējums nav būtiski mainījies.  

Mazākumtautību pārstāvji medijiem uzticas retāk, tomēr rezultātu dinamika kopumā liecina par pozitīvām tendencēm – cittautiešu uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem nedaudz paaugstinājusies.   

Savukārt jaunieši mazāk lieto gan sabiedriskos, gan komerciālos medijus, līdz ar to, mazinoties vispārējai interesei par mediju saturu, sarukusi arī uzticēšanās medijiem. 

Pētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedrība visvairāk uzticas drošības struktūrām – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai.  

Tradicionāli zema ir sabiedrības paļaušanās uz valsts politisko vidi. Savukārt zinātniekiem un zinātniskajiem pētījumiem uzticas vairāk nekā trīs ceturtdaļas (80%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, gandrīz identiski rezultāti vērojami arī pētījuma mērķa grupās. Biežāk minētie informācijas avoti, kuru skaidrojumam par Latvijas–Krievijas attiecībām iedzīvotāji uzticētos, kopš iepriekšējā pētījuma nav būtiski mainījušies.  

LV portāla infografika

No drošības līdz uztverei: priekšlikumi informatīvās vides stiprināšanai 

Pētījuma autori norāda, ka jāturpina izglītot Latvijas sabiedrība medijpratības jautājumos un jāveicina uzticēšanās Latvijas medijiem, jo šobrīd pastāv risks, ka priekšroka var tikt dota mazāk drošiem informācijas avotiem, piemēram, sociālajiem medijiem, kuri neuzņemas atbildību par publicēto saturu. 

Strādājot ar jauniešu auditoriju, prioritāra uzmanība būtu jāvelta kritiskās domāšanas spēju uzlabošanai, jo viņi ir pirmie, kas apgūst un lieto jaunās tehnoloģijas, taču medijpratības jautājumos vēl nav pietiekami pieredzējuši.  

Tāpat vairāk jāuzsver riski, kas saistīti ar bezrūpīgu darbību internetā un var radīt nopietnas sekas – finansiālus zaudējumus vai personisko datu noplūdi.  

Lai sasniegtu jauniešu auditoriju, jāizmanto daudzveidīgāki informācijas kanāli, jo viņi tradicionālos medijus izmanto ievērojami retāk, tādējādi kļūstot ievainojamāki pret iespējamu manipulāciju.  

Riskam pakļauti ir arī cittautieši, tādēļ komunikācijā ar mazākumtautību auditoriju būtu jāveicina gan tehnoloģisko prasmju, gan kritiskās domāšanas pieaugums. 

Tāpat vajadzētu sekmēt informācijas tehnoloģijas lietošanas apguvi senioriem, kas viņiem nodrošinātu augstāku komfortu, pārliecību un izpratni mediju lietošanā un informācijas apguvē.