Latvijas Mūzikas padomes atklātā vēstule Saeimas deputātiem

Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!

Latvijas mūzikas nozare - mūziķi, komponisti, tekstu autori, producenti un izpildītāji - vēršas pie jums ar aicinājumu atbalstīt Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu komercradio ēterā.

Šī nav emocionāla lūgumrakstu kampaņa - tā ir faktos balstīta iniciatīva, kas skar valsts ekonomiku, nacionālo drošību un latviešu valodas nākotni Latvijas informācijas telpā.

Radio ēters ir ierobežots valsts resurss, kura lietošanas tiesības valsts piešķir ar licenci. Šobrīd šis resurss tiek izmantots tā, ka Latvijā radīta mūzika, dziesmas latviešu valodā un vietējie mākslinieki radio ēterā ir minoritāte. Dominē mūzika no Krievijas, ASV un citās valstīs radīts repertuārs.

Šī situācija nav brīva tirgus rezultāts - tā ir strukturāla nelīdzsvarotība, kas kaitē gan Latvijas ekonomikai, gan kultūrvidei, gan valsts drošībai.

Vienlaikus jāuzsver, ka regulējumam, kas nosaka minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru komercadio ēterā, pastāv skaidrs tiesisks pamats. Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktam dalībvalstīm ir tiesības piemērot kultūras izņēmuma principu, kas ļauj samērot iekšējā tirgus pamatbrīvības ar sabiedrības interesēm - nepieciešamību saglabāt un veicināt kultūras daudzveidību un nacionālās īpatnības.

1. Pašreizējā situācija: Latvijā radīta mūzika ir minoritāte ēterā

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) dati par 2024. gadu - no 42 analizētajām komercradio stacijām absolūtajā vairākumā Latvijā radītas mūzikas īpatsvars nepārsniedz 15%, bet vidējais rādītājs visā sektorā ir tikai 19%. Avots: LaIPA atskaites 2024. gads

2. Ekonomiskais arguments: nauda aizplūst no Latvijas

Katru reizi, kad komercradio atskaņo ārvalstu autora dziesmu, atlīdzību saņem ārvalstu autori, izpildītāji un ierakstu kompānijas.

AKKA/LAA dati par 2022. - 2024. gadu rāda, ka Latvijas mūzikas radītāji saņem mazāk nekā ceturtdaļu no kopējās autortiesību atlīdzības komercradio sektorā. Avots: AKKA/LAA dati, 2022–2024

Vienlaikus LaIPA blakustiesību ieņēmumi par mūzikas ierakstu atskaņošanu publiskā izpildījumā, radio un TV u.c. aug - no 105 367 EUR 2003. gadā līdz 4 023 969 EUR 2025. gadā. Nozare ir dzīvotspējīga un augoša, taču bez pietiekamas radio ētera klātbūtnes šis potenciāls netiek pilnībā realizēts. Avots: LaIPA atskaites 2003.–2025. gads

Katrs papildu procents Latvijā radītas mūzikas ēterā ir tiešs ieguldījums Latvijas ekonomikā. 

Mainot noteikumus, kas sekmētu vietējā piedāvājuma attīstību, varētu mazināt novērojamās tirgus nepilnības. Šādas tirgus nepilnības šobrīd veido tikai daži globālie producenti un izdevēji, saņemot lielāko daļu Latvijā izmantoto blakustiesību un autortiesību atlīdzību.

3. Konkurētspēja: problēma nav kvalitātē, bet nevienlīdzīgos apstākļos

Latvijas mūzikas nozare šobrīd ir konkurētspējīga, radoši aktīva un eksportspējīga. Latvijā radīta, producēta un ierakstīta mūzika skan ārvalstu tirgos, un to apliecina Latvijas mūzikas eksporta panākumi un starptautiski strādājošie mākslinieki un producenti, tostarp arī “Gamma” eksporta iniciatīvās pārstāvētie autori un izpildītāji.

Tādēļ jautājums nav par vietējās mūzikas kvalitātes trūkumu.

Kvotu neesamība Latvijā vājina Latvijas autoru, izpildītāju un producentu konkurētspēju pret ārvalstu mūzikas industriju un lielajiem starptautiskajiem izdevējiem. Daudzās valstīs vietējā satura regulējums nodrošina, ka būtiska daļa līdzekļu paliek vietējā ekosistēmā - jaunradei, mārketingam, auditorijas attīstībai un eksportam.

Latvijā šāda mehānisma nav, un vietējie radītāji konkurē ar industrijām, kuru attīstību jau sistemātiski atbalsta attiecīgo valstu kultūrpolitika.

4. Valsts drošības un informācijas telpas arguments

Radio ēters nav tikai izklaide - tas ir informācijas telpas instruments.

Latvijā, kur daļa sabiedrības dzīvo daudzvalodīgā mediju vidē, latviešu valodas un Latvijā radītas kultūras klātbūtne ēterā ir stratēģiski svarīga.

Situācija, kurā dominē ārvalstu - tai skaitā Krievijā radīts - saturs, nav tikai kultūrpolitisks jautājums. Tā ir informācijas drošības dimensija.

5. Integrācijas arguments

Latvijā radītas mūzikas klātbūtne komercradio ir arī sabiedrības integrācijas instruments.

Igaunijas pieredze rāda, ka kvotas neiznīcina tirgu - tās to pielāgo. Arī krievu valodas radio stacijas ir spējušas veiksmīgi integrēt vietējo mūziku savā saturā.

6. Kultūrvēsturiskais arguments

Mūzika Latvijas vēsturē ir bijusi nacionālās identitātes, vienotības un politiskās pretošanās instruments.

No tautasdziesmām līdz Dziesmu svētkiem un Atmodas dziesmotajai revolūcijai - dziesma ir bijusi Latvijas valstiskuma pamats.

Šobrīd Latvijā radītas mūzikas autori valsts piešķirtajā ēterā ir minoritāte. Tas ir paradokss valstī, kas savu neatkarību izcīnīja ar dziesmu.

7. Starptautiskā pieredze apstiprina: kvotas darbojas

Nevienā valstī, kur kvotas ieviestas, nav pierādīta negatīva ietekme uz radio biznesu.

Igaunijas tiešā liecība: Erkki Sarapuu, Power Hit Radio, Star FM un Star FM+ mūzikas menedžeris, kurš piedalījās Kultūras ministrijas darba grupas diskusijā 2026. gada 19. martā, paziņoja viennozīmīgi: kvotas nav problēma. Neviens radio nav bankrotējis. Igaunijas mūziķi rada vairāk un kvalitatīvāk, jo kvotas paver ceļu uz ēteru.

8. Mūsu aicinājums

Mēs aicinām Saeimas deputātus atbalstīt regulējumu, kas paredz pakāpenisku Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu komercradio ēterā.

Šis nav ierobežojums - tas ir ieguldījums:

• Latvijas ekonomikā
• kultūrā
• valodas telpā
• sabiedrības saliedētībā
• valsts drošībā

Ēters ir valsts resurss. Ir pienācis laiks, lai Latvijā radīta mūzika tajā ieņemtu tai pienākošos vietu.

Ar cieņu un cerību uz atbalstu,

Latvijas mūzikas nozares pārstāvji:

Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports (Music Latvia)

Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība (LaIPA)

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra (AKKA/LAA)

Pašnodarbināto mūziķu biedrība

Latvijas mūziķi, komponisti, tekstu autori un producenti

Kultūras ministrija jau ir informējusi: lai izvērtētu esošo situāciju Latvijā, kā arī ārvalstu pieredzi vietējās mūzikas kvotu ieviešanai radiostacijās, un izstrādātu priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu Latvijas radiostacijās palielināt pašmājās radītas mūzikas īpatsvaru, ar kultūras ministres rīkojumu izveidota īpaša darba grupa.