Jā, saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” privatizētu dzīvokli nevar ierakstīt zemesgrāmatā, kamēr zemesgrāmatā nav ierakstīta daudzdzīvokļu māja.

Lai noskaidrotu, vai māja vispār eksistē valsts reģistros un kam pieder zeme zem tās, būtu jāvēršas Valsts zemes dienestā (VZD), no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pieprasot informāciju, vai mājai ir piešķirts kadastra numurs un vai tā ir uzmērīta (aktualizēta inventarizācijas lieta).

Savukārt pašvaldībā jānoskaidro, kam pieder zeme zem mājas – pašvaldībai, valstij vai privātpersonai.

Mājas pirmreizējo ierakstīšanu zemesgrāmatā parasti nevar veikt viens dzīvokļa īpašnieks. Tas jādara visiem mājas iedzīvotājiem kopā vai tās valdītājam. Ja māja bija padomju saimniecības īpašums, tad likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteic, ka nepabeigtas privatizācijas objektus (mājas) zemesgrāmatā parasti ieraksta vietējā pašvaldība uz sava vārda.

Tāpēc mājas dzīvokļu īpašniekiem ar kopēju iesniegumu jāvēršas pašvaldībā, lūdzot sakārtot dokumentāciju un veikt daudzdzīvokļu mājas pirmreizējo ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Lai pēc daudzdzīvokļu mājas ierakstīšanas zemesgrāmatā varētu veikt dzīvokļa ierakstīšanu zemesgrāmatā, sākotnēji meitai ir jānokārto mantojuma lieta. Lai uzsāktu mantojuma lietu, ir jāvēršas pie notāra, kas praktizē tajā teritorijā, kur bija mantojuma atstājējas (mātes) pēdējā dzīvesvieta. Notāram būs jāiesniedz ar radniecību saistīti dokumenti, kā arī sākotnējais dzīvokļa privatizācijas līgums. Ja līgums nav pieejams, tā dublikātu var pieprasīt pašvaldībā vai Valsts arhīvā. Uz dzīvokļa privatizācijas līguma pamata notārs varēs sagatavot mantojuma apliecību.

Pēc tam, kad pašvaldība būs ierakstījusi māju zemesgrāmatā un izsniegusi izziņu par mājas sadali dzīvokļu īpašumos, meita pie notāra varēs uzsākt dzīvokļa ierakstīšanu zemesgrāmatā.