Labdien! Dzīvoklim bija divi īpašnieki, katram 1/2 domājamo daļu. Dzīvokļa 1/2 īpašniece 12.02.2024. nomira. 10.01.2025. ar aktu par mantojuma lietas izbeigšanu šīs īpašnieces manta tika atzīta par bezmantinieku mantu. Tagad apsaimniekotājs otram 1/2 dzīvokļa īpašniekam izraksta rēķinu par visa dzīvokļa apsaimniekošanu. Vai otram dzīvokļa īpašniekam ir jānorēķinās par sev nepiederošu īpašuma daļu? Ņemot vērā, ka bezmantinieka manta ir piekritīga valstij, kurai iestādei bija jākārto šī 1/2 dzīvokļa pārņemšana (īpašumtiesību sakārtošana) vai pārdošana? Kādos termiņos šīm procedūrām būtu jānotiek? Kur ir jāvēršas?
Ja dzīvoklis arvien juridiski pieder diviem kopīpašniekiem (katram pieder 1/2 domājamo daļu), tad katrs kopīpašnieks ir atbildīgs par saistībām atbilstoši savai īpašuma daļai, ja vien likums vai līgums neparedz citādi.
Ja ar notāra aktu mirušās personas domājamā daļa tika atzīta par bezmantinieka mantu, šī daļa saskaņā ar Civillikuma 416. pantu piekrīt valstij vai atbilstoši Pašvaldību likuma 73.panta piektajai daļai – dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas – piekrīt pašvaldībai. Tas nozīmē, ka no notāra akta sagatavošanas brīža valstij vai pašvaldībai ir jāuzņemas īpašnieka pienākumi attiecībā uz tai piekritušo domājamo daļu, tostarp jāsedz ar īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi proporcionāli savai daļai.
Pašvaldībai piekritīgos nekustamos īpašumus apsaimnieko attiecīgā pašvaldība. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra valstij piekritīgos nekustamos īpašumus pārņem un apsaimnieko VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), iepriekš tā bija VID kompetence.
Normatīvie akti paredz, ka kompetentā institūcija pārņem valstij piekritīgo mantu 20 darbdienu laikā pēc tam, kad lēmums vai notāra akts ir kļuvis pieejams un izpildāms. Taču praksē īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā un turpmākā rīcība ar īpašumu var ieilgt ievērojami ilgāk. Tādēļ jums ieteicams pārbaudīt zemesgrāmatā, vai dzīvokļa 1/2 domājamā daļa jau ir reģistrēta uz valsts vai konkrētās pašvaldības vārda. Ja reģistrācija zemesgrāmatā nav notikusi, tad ieteicams rakstveidā vērsties konkrētajā pašvaldībā un VNĪ ar informāciju par konkrēto īpašumu un lūgumu sniegt informāciju par pārņemšanas procesa virzību.
Nereti praksē apsaimniekotājs vēršas pie tās personas, kuru iespējams identificēt un sasniegt, jo īpaši situācijās, kad valsts vēl nav sakārtojusi īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatā. Tāpēc jūsu situācijā, kad apsaimniekotājs izraksta rēķinu tikai vienam īpašniekam, jums būtu pamats rakstveidā informēt apsaimniekotāju par notāra aktu un lūgt paskaidrojumu, uz kāda tiesiskā pamata tas tiek darīts, kā arī prasīt rēķina sadalījumu atbilstoši īpašuma daļām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
